Rainis
- Data urodzenia:
- 11.09.1865
- Data śmierci:
- 12.09.1929
- Długość życia:
- 64
- Days since birth:
- 58170
- Years since birth:
- 159
- Dni od śmierci:
- 34793
- Lata od śmierci:
- 95
- Inne imiona lub nazwisko panieńskie:
- Jānis Pliekšāns
- Inne nazwiska/pseudonimy:
- Rainis, Райнис, Ivans Hristoforovičs Pliekšāns, Jānis Pliekšāns, Ра́йнис, Я́н(ис) Пли́екшанс
- Kategorie:
- , dramaturg, dziennikarz, filozof, minister, poeta, polityk, poseł do parl.Łotwy, pracownik teatru, prawnik, tłumacz
- Narodowość:
- łotewska
- Grób:
- Raiņa kapa vieta
- Cmentarz:
- Rīgas Raiņa kapi
Rainis, właśc. Jānis Pliekšāns (ur. 11 września 1865, zm. 12 września 1929) – łotewski pisarz, dramaturg i dziennikarz, tłumacz literatury rosyjskiej, niemieckiej i angielskiej, autor książek dla dzieci. Polityk socjaldemokratyczny, w latach 1926-1928 minister oświaty Łotwy. Wywarł znaczny wpływ na rozwój łotewskiego języka literackiego oraz literatury łotewskiej.
Życiorys
Po ukończeniu gimnazjum w Rydze studiował prawo w Petersburgu (1884–1888), następnie pracował w zawodzie adwokata w Wilnie i Mitawie. Poświęcił się działalności dziennikarskiej: od 1891 do 1895 stał na czele redakcji pisma "Dienas Lapa", po czym znów wyjechał pracować jako adwokat, tym razem do Poniewieża. Wziął udział w wypadkach z 1905, po czym wyemigrował do Szwajcarii.
W niepodległej Łotwie został ministrem oświaty (1926–1928). W 1925 kandydował z ramienia socjaldemokracji w wyborach prezydenckich, jednak przegrał w I turze z Jānisem Čakstem i Kārlisem Ulmanisem.
Tłumaczył na język łotewski dzieła Puszkina, Goethego i Szekspira. Pisywał również dla dzieci, np. "Mušu ķēniņš" (wyd. 1923) czy "Suns un kaķe" (1928).
W 1897 ożenił się z Aspazją.
Dzieła
- Pusideālists (Półidealista, 1901)
- Tālas noskaņas zilā vakarā (Dalekie echa liliowego wieczoru, 1903)
- Lauzstās priedes (Złamane sosny)
- Kalna kāpejs (Wędrowiec)
- Uguns un nakts (Ogień i noc, 1904)
- Vētras sēja (Posiew burzy, 1905)
- Klusā grāmata (Cicha książka, 1909)
- Ave, sol! (1910)
- Tie, kas neaizmirst (Ci, którzy nie zapominają, 1911)
- Zelta zirgs (Złoty koń, 1911)
- Indulis un Ārija (Indulis i Aria, 1911)
- Gals un sākums (Koniec i początek, 1912)
- Pūt, vējiņi! (Wiej, wietrzyku, 1913)
- Spēlēju, dancoju (Tańcząc, śpiewając, 1915)
- Krauklitis (Mały kruk, 1917)
- Daugava (1919)
- Jāzeps un viņa brāļi (Józef i jego bracia, 1919; wyd. pol. 1991)
- Iļja Muromietis (Ilia Muromiec, 1923)
- Lellīte Lolīte (1924)
- Putniņš uz zara (1925)
- Mīla stiprāka par nāvi (1927)
- Kastaņola (1928)
- Saulīte slimnīcā (1928)
- Suns un kaķe (1928)
Źródło informacji: wikipedia.org, news.lv
Miejsca
Zdjęcia | Nazwa miejsca | Rodzaj relacji | Aktywne od: | Aktywne do: | Opis | Język | |
---|---|---|---|---|---|---|---|
1 | Rīgas Centrālcietums | lv | |||||
2 | Kaldabruņas luterāņu baznīca | lv | |||||
3 | Raiņa vasarnīca Pumpuros | miejsce zamieszkania | lv | ||||
4 | Koka ēka Rīgā, Brīvības ielā 41 | lv | |||||
5 | Rīgas Valsts 1. ģimnāzija | lv, ru |
Związki
05.01.1822 | Iznāk latviešu laikraksta "Latviešu Avīzes" pirmais numurs
Laikraksts pastāv līdz 1915. gadam, kad Kurzemē Krievijas okupāciju nomaina iebrukusī Vācijas armija
31.05.1897 | — Paņevēžā arestē Jāni Pliekšānu
13.01.1905 | 1905. gads 13. janvāra demonstrācija
Nemieri jeb 1905. gada revolūcija Latvijā 1905. gadā sākās ar 13. janvāra (piekārtots pie datuma, ignorējot stilu, 26.1.1905 pēc jaunā) manifestāciju Rīgā, kuru, kā reakciju uz demonstrantu apšaušanu Sanktpēterburgā 9. janvārī, organizēja LSDP.
19.02.1905 | Labdarības pasākums Kārļa Skalbes atbalstam
03.12.1905 | Latvia was among first countries, where voting rights for women were introduced
18.12.1916 | Tiek dibināts Smoļenskas latviešu teātris
17.04.1920 | Satversmes sapulces vēlēšanas
01.05.1920 | Satversmes sapulces 1. sēde - Latvijas Parlamenta "dzimšanas diena"
06.05.1920 | Latvijā atgriežas dzejnieki Aspazija un Rainis
06.08.1920 | Sākās Bulduru konference, kurā tika izstrādāta Baltijas Antantes koncepcija
19.11.1920 | Nodibināts Dailes Teātris
15.02.1922 | Pieņemta Latvijas Republikas Satversme
07.10.1922 | Latvijas Republikas 1. Saeimas vēlēšanas
14.11.1922 | Latvijas Republikas 1. Prezidents - Jānis Čakste tiek ievēlēts par pirmo LR Prezidentu
Jau 1920. gada 1. maijā Čakste atklāja Satversmes sapulces pirmo sēdi. Tika izvirzīti divi Satversmes sapulces priekšsēdētāja amata kandidāti - Jānis Čakste no pilsoniskajām partijām un Jānis Rainis kā sociāldemokrātu pārstāvis. Satversmes sapulce ar 83 balsīm par savu priekšsēdētāju ievēlēja Čaksti, Rainim iegūstot tikai 48 balsis. Šajā amatā viņš atradās visu Satversmes sapulces darbības laiku.
14.03.1923 | Krišjāņa Barona bēres
06.11.1925 | Latvijas Republikas Valsts Prezidents. Jānis Čakste tiek atkārtoti ievēlēts par LR Prezidentu
25.11.1925 | Latvijas Republikas 2. Saeimas vēlēšanas
19.12.1926 | Latvijas 10. Ministru kabinets. M. Skujenieka 1. valdība
Marģera Skujenieka vadībā Latvijas Republikas Ministru kabinets darbojās laika posmā no 1926. gada 19. decembra līdz 1928. gada 23. janvārim. To galvenokārt veidoja sociāldemokrātu partijas. Tā kā valdības veidošanā un atbalsta sarunāšanā aktīvi piedalījās Mordehajs Nuroks, to mēdz saukt arī par Nuroka valdību.
25.11.1928 | Latvijas Republikas 3. Saeimas vēlēšanas
26.05.1929 | Rainis atklāja pieminekli rakstniekam Augustam Deglavam Meža kapos Rīgā, pieminekļa autors Kārlis Jansons
11.09.1965 | Esplanādē atklāj Raiņa pieminekli
Piemineklis veltīts Raiņa simtgadei. Okupācijas laikā- Esplanāde bija pārdēvēta par "Komunāru laukumu"