Pieņemta Latvijas Republikas Satversme

Notikumam nav bildes. Pievieno notikuma bildi!
Personas:
5Personu saraksts
Notikumi:
21Notikumu saraksts
Datums:
15.02.1922
Papildu lauki

Latvijas Republikas Satversme ir Latvijas Republikas pamatlikums - Konstitūcija.

Satversme uzskatāma par īso konstitūciju; tai ir 8 nodaļas un 116 panti (līdz 1998. gadam, kad Saeima pieņēma nodaļu "Cilvēka pamattiesības", bija 7 nodaļas un 88 panti). Satversme ir vecākā spēkā esošā Centrālās un Austrumeiropas konstitūcija. Viens pants, un proti, - 81. ir izslēgts, jo to pretēji Satversmes jēgai sāka pārlieku izmantot politiskā izpildvara.

Satversmes tapšana

1919. gada 19. augustā Tautas padome pieņēma "Likumu par Satversmes sapulces vēlēšanām" (proporcionālas, bez procentu barjerām, sievietēm ir vēlēšanu tiesības un citi būtiski nosacījumi). Latvijā Satversmes sapulces vēlēšanas notika 1920. gada 17.-18. aprīlī, un jau 1. maijā tā sanāca uz pirmo sapulci. Satversmes sapulces vienā no pirmajām sēdēm 1920. gada 5. maijā Satversmes sapulce izveidoja komisiju Satversmes izstrādāšanai. Par tās priekšsēdētāju kļuva sociāldemokrāts Marģers Skujenieks.

Komisija tika sadalīta divās apakškomisijās, pirmajai uzņemoties izstrādāt Satversmes I daļu par valsts iekārtas pamatprincipiem un otrajai — Satversmes II daļu par pilsoņu tiesībām un pienākumiem. Projektus apsprieda trīs lasījumos attiecīgajā apakškomisijā un trīs lasījumos kopējā komisijā.

Satversme ir sestais vecākais spēkā esošais republikas pamatlikums pasaulē. To izstrādājot, tika izmantota gan tā laika Veimāras Republikas konstitūcija, gan Vācijas atsevišķu zemju konstitūcijas, Francijas konstitūcija un dažas citas. Satversmes autori, arī runājot Latvijas Satversmes sapulces sēdēs, ir atsaukušies uz ārvalstu pieredzi, piemēram, Francijas Republiku, Veimāras Republiku u.c. Par Satversmes pamatparaugu tika ņemta Veimāras konstitūcija: "vairakkārt še aizrādīts, ka mūsu Satversmes otrā daļā atspoguļojas daudz noteikumu, kuri atrodas Vācijas konstitūcijā.

Tas ir jāatzīst. Visas šīs brīvības, tiesības, visas politiskās prasības ir pa lielākai daļai pārņemtas no Vācijas konstitūcijas." Uz Veimāras konstitūcijas izvēli Satversmes II daļas paraugam norāda arī V.Blūzma, rakstot, ka "kaut arī sastādot Satversmes 2.daļas likumprojektu, tā autori lielākoties vadījušies pēc Vācijas Veimāras konstitūcijas (1919.g.) otrās daļas, par ko liecina ne tikai pantu izkārtojums, bet arī normas un to formulējums, kas dažbrīd vienkārši pārtulkoti no attiecīgā Vācijas avota, tomēr jāatzīst, ka Latvijas Satversmes 2. daļas likumprojekts kvalitātes ziņā atpalika no attiecīgās Veimāras konstitūcijas daļas, jo tajā tika atmests dalījums nodaļās atbilstoši cilvēka un pilsoņu tiesību klasifikācijai.

Likumprojektā netika pieminētas arī vairākas svarīgas pilsoņu tiesības un pienākumi, piemēram, tiesības uz valsts amatu ieņemšanu, pienākums maksāt valsts nodokļus, kas fiksētas Veimāras konstitūcijā".

Satversmes 1. daļa

Satversmes I daļu Sapulce sāka apspriest 1921. gada 20. septembrī. 1922. gada 15. februārī Satversmes I daļa tika pieņemta, 5 balsīm atturoties, un tā stājās spēkā kā Latvijas Republikas Satversme tā paša gada 7. novembrī.

Satversmes 2. daļa

Satversmes II daļas apspriede sākās 1922. gada 17. janvārī. Ar Satversmes II daļu tika paredzēts nokārtot attiecības starp valsti un tās pilsoņiem. Satversmes II daļas pieņemšanas nepieciešamību viens no Satversmes sapulces komisijas referentiem Andrejs Kuršinskis pamatoja šādi: "Šī II daļa grib dot I daļai to demokrātisko saturu, bez kura I daļa zaudē daudz no savas nozīmes, jo skaidri redzams, ja mums nebūs pilsoņu, kuriem ir pilsoņu tiesības, ja mūsu pilsoņu vairākums paliks bez šīm tiesībām, tad mūsu pilsoņi arī nespēs izmantot, tālāk uzbūvēt un uzturēt to valsts iekārtu, kas atzīmēta mūsu Satversmes I daļā." 

Taču šādam pamatojumam kategoriski nepiekrita sociāldemokrāti mazinieki. Tā A. Petrevics aicināja izturēties pret pilsoņu tiesību deklarāciju ar „lielu kritiku”, jo pat tādās valstīs, kā Francija un Anglija, pilsoņu tiesības reālajā dzīvē netiek ievērotas, kaut arī ir deklarētas vairākus simtus gadu. A. Petrevics arī norādīja uz to, ka II daļā "ir ļoti daudz pelavu un pārāk maz graudu" un ka tā "bez tukšas solīšanas nedod nekā".

1922. gada 5. aprīlī, balsojot par Satversmes II daļas pieņemšanu trešajā lasījumā, tika nodotas 62 balsis par un 62 pret balsis, 6 atturējās. Pēc Satversmes sapulces kārtības ruļļa atturējušās balsis pieskaitīja "pret" balsīm, kādēļ II daļas pieņemšanai nesanāca vairākums.

Apturēšana un atjaunošana

1933. gada 10. novembrī Latviešu Zemnieku savienība apspriešanai 4. Saeimā iesniedza Satversmes izmaiņu projektu, kas paredzēja 19 Satversmes pantu grozījumus, no kuriem 14 attiecās uz Valsts prezidenta pilnvaru stiprināšanu. Tika piedāvāts ieviest tautas vēlētu Valsts prezidentu ar palielinātām pilnvarām, vienlaikus sašaurināt parlamenta pilnvaras, samazināt Saeimas deputātu skaitu līdz 50 u.c. Iesniegto grozījumu apspriešanai vajadzēja beigties 1934. gada 18. maijā, trešajā lasījumā, taču sociāldemokrātu un mazo partiju iebildumu dēļ tie bija tiktāl mainīti, ka vairs neatbilda iesniedzēju mērķiem. Pēc Ulmaņa apvērsuma 1934. gada 15. maijā Satversmes darbību apturēja līdz jaunas Satversmes pieņemšanai.

1940. gada Latvijas okupācijas apstākļos nedemokrātiski ievēlētā Tautas Saeima nevis atjaunoja Latvijas Satversmi, bet gan savā 2. sesijā 25. augustā pieņēma PSKP CK politbirojā apstiprināto Latvijas PSR Konstitūciju, kā arī pārdēvēja sevi par "Latvijas Padomju Savienotās Sociālistiskās Republikas pagaidu Augstāko Padomi". 

Latvijas Centrālā padome 1944. gadā savā memorandā pasludināja, ka "Latvijas varmācīgā pievienošana Padomju Savienībai izdarīta rupji pārkāpjot Latvijas Republikas Satversmi un laužot Latvijas — Padomju Savienības savstarpējos līgumus, Tautu Savienības paktu un veselu virkni starptautisku līgumu", kā arī deklarēja nepieciešamību atjaunot Latvijas Republikas faktisko suverenitāti un saskaņā ar 1922. gada Satversmi uz koalīcijas pamatiem sastādīt Latvijas valdību.

Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas deklarācijas pieņemšanas 1990. gada 4. maijā Latvijas Republikas Satversmes darbību pakāpeniski atjaunoja. 1993. gada 6. jūlija 5. Saeimas sēdē paziņojumu par Satversmes spēkā stāšanos pilnā apmērā neparakstīja tikai 1 no 99 sēdē reģistrētajiem deputātiem — Joahims Zīgerists —, kā arī apcietinātais un tādēļ prom bijušais deputāts Alfrēds Rubiks.

Preambula

2013. gadā Valsts prezidenta Konstitucionālo tiesību komisijas priekšsēdētājs Egils Levits izveidoja Latvijas Republikas Satversmes ievaddaļas jeb preambulas projektu ar mērķi uzsvērt, ka Latvija nav vis nejaušs vēstures blakusprodukts, bet gan mērķtiecīgi radīta valsts un latviešu identitātei ir divas saknes - latviešu tautas dzīvesziņa un kristīgās vērtības. 

2014. gada 19. jūnijā 11. Saeimas deputāti preambulu pieņēma tās galīgajā lasījumā.

Diskusijas par Satversmes izmaiņām notiek joprojām. Atsevišķas, galvenokārt no ārvalstīm finansētas sabiedriskas organizācijas, mēģina sabiedrībai uzspiest diskusijas par it kā aizskārtām seksuālo minoritāšu tiesībām, kā arī mēģinot legalizēt alternatīvus laulības institūtus, rosinot vājināt valsts valodas statusu, mainīt valsts pamatsimbolus - himnu, karogu utml.  Atsevišķa diskusija joprojām notiek par tautas vēlētu prezidentu, kas parasti politiski tiek apturēta ar viedokli, ka sabiedrībai pietiek saprāta, lai ievēlētu 100 "gudrus deputātus", tai tai noteikti nepietikšot saprāta ievēlēt "pareizu prezidentu". 

Pirmajos gados pēc neatkarības atjaunošanas turklāt notika aktīva diskusija par nepieciešamību un pieļaujamību vispār aiztikt Satversmi, ņemot par piemēru ASV Konstitūciju, kura netiek mainīta. Toreiz daļa juristu piedāvāja atstāt Satversmi negrozītu, kā valsts stabilitātes un pēctecības simbolu, bet nepieciešamās izmaiņas un papildinājumus noformēt ar konstitucionāliem likumiem, kuri savā statusā pielīdzināmi Satversmei un kuriem ir pārāks spēks pār vispārējiem un speciālajamiem likumiem.

Saistītie notikumi

NosaukumsDatumsValodas
1Vēsturnieks Gints Apals: Brīvība pieņemt pagātniVēsturnieks Gints Apals: Brīvība pieņemt pagātni20.11.2020lv
2Par Latvijas Valsts prezidentu ievēlēts Egils Levits Par Latvijas Valsts prezidentu ievēlēts Egils Levits 29.05.2019lv, ru
3LR prezidents Valdis Zatlers izdod rīkojumu Nr.2, ar kuru atlaiž 10.SaeimuLR prezidents Valdis Zatlers izdod rīkojumu Nr.2, ar kuru atlaiž 10.Saeimu28.05.2011lv, ru
4Saeimas Parlamentārās izmeklēšanas komisijas ziņojums Saeimas Parlamentārās izmeklēšanas komisijas ziņojums 15.06.1994lv
5Dienvidāfrikas Republikā notika pirmās vēlēšanas, kurās ļauts piedalīties visu rasu pārstāvjiemDienvidāfrikas Republikā notika pirmās vēlēšanas, kurās ļauts piedalīties visu rasu pārstāvjiem27.04.1994lv
6Notiek simbolisks grupas Helsinki-86 gājiens un ziedu nolikšana pie Brīvības pieminekļa Rīgā deportēto piemiņas dienāNotiek simbolisks grupas Helsinki-86 gājiens un ziedu nolikšana pie Brīvības pieminekļa Rīgā deportēto piemiņas dienā14.06.1987lv
7Latvijas Centrālā padome pieņem “Deklarāciju par Latvijas valsts atjaunošanu”Latvijas Centrālā padome pieņem “Deklarāciju par Latvijas valsts atjaunošanu”08.09.1944lv
8Latvijas 17. Ministru kabinets. K. Ulmaņa 5. Ministru kabinetsLatvijas 17. Ministru kabinets. K. Ulmaņa 5. Ministru kabinets16.05.1934lv
9Sociāldemokrātu demonstrācijas laikā Vīnē, Austrijā policisti nošauj 84 demonstrantusSociāldemokrātu demonstrācijas laikā Vīnē, Austrijā policisti nošauj 84 demonstrantus15.07.1927en, lv
10Stājās spēkā Latvijas Republikas SatversmeStājās spēkā Latvijas Republikas Satversme07.11.1922lv, ru
11ASV atzina Latvija de iure. Abas valstis nodibināja diplomātiskās attiecībasASV atzina Latvija de iure. Abas valstis nodibināja diplomātiskās attiecības28.07.1922lv
12Satversmes sapulce apstiprina Kārļa Baumaņa "Dievs, svētī Latviju!" par Latvijas Republikas valsts himnuSatversmes sapulce apstiprina Kārļa Baumaņa "Dievs, svētī Latviju!" par Latvijas Republikas valsts himnu08.06.1920lv
13 Tautas padome 3. lasījumā pieņem “Likumu par Latvijas izglītības iestādēm”. Latviešu valoda skolās kļūst par obligātu Tautas padome 3. lasījumā pieņem “Likumu par Latvijas izglītības iestādēm”. Latviešu valoda skolās kļūst par obligātu08.12.1919lv
14Tiek izveidota Andrieva Niedras valdībaTiek izveidota Andrieva Niedras valdība10.05.1919lv
15Brīvības cīņas. Kauja pie Bateru mājām starp Latvijas zemessardzes Latviešu atsevišķās brigādes spēkiem un LSPR armijas 10. latviešu strēlnieku pulkuBrīvības cīņas. Kauja pie Bateru mājām starp Latvijas zemessardzes Latviešu atsevišķās brigādes spēkiem un LSPR armijas 10. latviešu strēlnieku pulku22.03.1919lv
16Soļi Baltijas zemju neatkarības atjaunošanā no Krievijas. Atjaunota Kurzemes un Zemgales hercogisteSoļi Baltijas zemju neatkarības atjaunošanā no Krievijas. Atjaunota Kurzemes un Zemgales hercogiste08.03.1918lv
17ASV tiek arestēta aktrise un peldētāja Anete Kelermane. Viņa tiek vainota nepiedienīga peldkostīma valkāšanāASV tiek arestēta aktrise un peldētāja Anete Kelermane. Viņa tiek vainota nepiedienīga peldkostīma valkāšanā29.07.1907lv
18Rīgā nelegāli sapulcējas Rīgas, Liepājas, Talsu un Ventspils sociāldemokrātisko organizāciju pārstāvji, un nodibina Baltijas latviešu sociāldemokrātisko strādnieku organizāciju (BLSDSO)Rīgā nelegāli sapulcējas Rīgas, Liepājas, Talsu un Ventspils sociāldemokrātisko organizāciju pārstāvji, un nodibina Baltijas latviešu sociāldemokrātisko strādnieku organizāciju (BLSDSO)14.04.1902lv
19Džordža Vašingtona inaugurācijaDžordža Vašingtona inaugurācija30.04.1789lv, pl, ru
20Anglijas parlaments atjauno katolicismu kā oficiālo reliģijuAnglijas parlaments atjauno katolicismu kā oficiālo reliģiju12.11.1555en, lv

Avoti: wikipedia.org, timenote.info

Nav piesaistītu vietu

    Personas

    Nosaukums No Līdz Valodas
    1Marģers SkujenieksMarģers Skujenieks22.06.188612.07.1941lv
    2Andrejs KurcijsAndrejs Kurcijs01.10.188423.02.1959lv
    3Andrejs PetrevicsAndrejs Petrevics21.06.188304.07.1939lv
    4Kārlis UlmanisKārlis Ulmanis23.08.187720.09.1942ee, en, lv, pl, ru
    5RainisRainis11.09.186512.09.1929de, en, fr, lt, lv, pl, ru, ua
    Birkas