Krievijas imperators Aleksandrs II apstiprina nolikumu par Rīgas Politehnisko augstskolu- LU, LLU, RSU un RTU priekšteci

Notikumam nav bildes. Pievieno notikuma bildi!
Personas:
2Personu saraksts
Notikumi:
42Notikumu saraksts
Datums:
28.05.1861
Papildu lauki

Krievijai pakāpeniski okupējot Baltijas jūras austrumkrasta valstu teritorijas, Livonijas vietā izveidotās Vidzemes guberņas augstākās izglītības centrs joprojām bija Tērbatas Universitāte (dib. 1632.g.), taču tā negatavoja tehniskos speciālistus. Kurzemes hercogistes 1775. gadā izveidotā Academia Petrina universitātes statusu tā arī neieguva, jo jau 1795. gadā Krievija anektēja šo pēdējo nosacīti neatkarīgo valstisko (Polijas Lietuvas republikas vasalis) veidojumu. Tradicionālā Krievijas agresīvā ārpolitika nereti noveda pie izolacionisma (t.sk teju regulāra aizlieguma izbraukt studēt uz ārzemēm, lai "neapgūtu Rietumu kaitīgās idejas"), kā rezultātā Baltijas zinātkārajiem jauniešiem kļuva nepieejamas arī "vecās" - Kēningsbergas universitāte (1544), Leipcigas u.c. vācu zemju, nerunājot jau par nemitīgi dumpojošamies Polijas un Lietuvas universitātēm.

Vienlaikus- Baltijas tautu izglītības līmenis jau kopš 17. gadsimta bija viens no augstākajiem Eiropē (nerunājot jau par analfabētismā slīgstošo pārējo Krievijas Impēriju (1897. gadā - 21%, 1914. gadā -35% lasītpratēju- kurā vairums tautas lasīt iemācījās tikai pēc 1917. gada apvērsumiem) un straujā ražošanas attīstība Baltijā prasīja arvien izglītotākus ļaudis.

Rīgas biržas komiteja un Rīgas rāte ierosināja veidot Rīgā tehnisko augstskolu, ko atbalstīja Baltijas ģenerālgubernators A.Suvorovs.

1861. gada 16. (28.) maijā Krievijas imperators Aleksandrs II apstiprināja nolikumu par Rīgas Politehnisko augstskolu - Polytechnikum zu Riga.

1861. gadā ievēlēja augstskolas Padomi, kurā savus pārstāvjus deleģēja Igaunijas, Kurzemes,Vidzemes un Sāmsalas bruņniecība, Rīgas rāte, Lielā un Mazā ģilde, Tallinas pilsēta, Tallinas un Rīgas biržas. Sākotnēji tā darbojās kā pamatā Baltijas muižniecības uzturēta privātā augstskola.

Darbību uzsāka:

  • 1863. gadā Ķīmijas, Inženieru, Lauksaimniecības un Fabrikantu nodaļas,
  • 1864. gadā - Mašīnbūves (Mehānikas),
  • 1868. gadā - Tirdzniecības (Komercijas),
  • 1869. gadā - Arhitektūras (Celtniecības) un Mērniecības nodaļas.

Fabrikantu un Mērniecības nodaļas studentu trūkuma dēļ tika slēgtas - pirmā 1865. gadā, otrā - 1888.gadā.

Augstskolā bija atļauts mācīties jebkuram Krievijas impērijas pilsonim (vīrietim), uzsākot mācības bez iestājeksāmeniem. Mācības bija par maksu un notika vāciski.

Rīgas Politehniskā augstskola 1862. gadā tika atvērta īrētās telpās Kaula nams Elizabetes un Suvorova (tagad — K. Barona, Dabas muzeja telpas) ielas stūrī.

1866. gadā pēc arhitekta Gustava Hilbiga (1822-1887) veidotā projekta tika uzsākta speciāli augstskolas vajadzībām paredzētas ēkas celtniecība Troņmantnieka bulvārī (tagad — Raiņa bulvārī 19), kuras pirmais korpuss tika pabeigts 1869. gadā.

Augstskolas direktori

  • 1862.—1875. Ernests Nauks (Ernst Nauck, 1819—1875) fizikas, ķīmijas un mineraloģijas profesors;
  • 1875.—1885. Gustavs Kīzerickis (Gustav Kieseritzky, 1830—1896) matemātikas profesors;
  • 1885.—1891. Kārlis Augusts Līventāls (Carl August Lieventhal, 1844—1900) tautsaimniecības profesors;
  • 1891.—1896. Teodors Grēnbergs (Theodor Grönberg, 1845—1910) fizikas profesors.

Slaveni profesori

  • Vilhelms Ostvalds, ķīmijas profesors (1881-1887), Nobela prēmijas laureāts. Ar Zviedrijas Zinātņu akadēmijas stipendiju kā viesprofesors Vilhelma Ostvalda Rīgas Politehnikuma ķīmijas laboratorijā 1885. gadā strādāja jonu teorijas pamatlicējs Svante Arrēniuss.

Saistītie notikumi

NosaukumsDatumsValodas
1Latvijas universitāšu pārdēvēšanaLatvijas universitāšu pārdēvēšana19.03.1990lv
2Rīgai pievieno jaunas teritorijas. Tā iegūst mūsdienu robežasRīgai pievieno jaunas teritorijas. Tā iegūst mūsdienu robežas16.08.1974lv
3
Operācija "Wienec" ("Vainags")07.10.1942en, lv, pl
4
Piemuļķojuši Igauniju ar "savstarpējas palīdzības līgumu" PSRS militārie spēki tajā sāk izvietot savas bāzes18.10.1939lv, pl
5
Bernards Šovs atsakās pieņemt Nobela naudas prēmiju 19.11.1926en, lv
6 Rīgā atklāta Latvijas Universitāte Rīgā atklāta Latvijas Universitāte28.09.1919lv
7Tiek dibināta Ādama Mickēviča universitāte PoznaņāTiek dibināta Ādama Mickēviča universitāte Poznaņā04.04.1919lv, pl
8Tartu Universitātes Šaržēto Konvents uzņem savā vidū pirmo latviešu studentu korporāciju "Lettonia"Tartu Universitātes Šaržēto Konvents uzņem savā vidū pirmo latviešu studentu korporāciju "Lettonia"22.05.1882lv
9Piektais atentāts pret Krievijas imperatoru Aleksandru IIPiektais atentāts pret Krievijas imperatoru Aleksandru II17.02.1880lv, ru
10Олександр ІІ підписав Емський указ з придушення української мови та культуриОлександр ІІ підписав Емський указ з придушення української мови та культури30.05.1876ua
11Sākās sacelšanās Krievijas okupētajās Polijas-Lietuvas teritorijās, arī LatgalēSākās sacelšanās Krievijas okupētajās Polijas-Lietuvas teritorijās, arī Latgalē22.01.1863en, lv, pl, ru
12Tiek atklāta dzelzceļa līnija Rīga - DaugavpilsTiek atklāta dzelzceļa līnija Rīga - Daugavpils21.09.1861lv
13Krievjas troņmantnieks Nikolajs, Aleksandra II vecākais dēls, apmeklē RīguKrievjas troņmantnieks Nikolajs, Aleksandra II vecākais dēls, apmeklē Rīgu05.08.1860lv
14Krievijas cars Aleksandrs II apstiprina Krievijas ģērboni - divgalvaino ērgliKrievijas cars Aleksandrs II apstiprina Krievijas ģērboni - divgalvaino ērgli11.04.1857lv, ru
15Krievijas imperators Aleksandrs II izdeva rīkojumu par plašu dzelzceļa līniju būves programmu KrievijāKrievijas imperators Aleksandrs II izdeva rīkojumu par plašu dzelzceļa līniju būves programmu Krievijā07.02.1857lv
16Bavārijas aldaris J. Dauders Rīgā nodibina alus darītavu "Waldschlosshen"Bavārijas aldaris J. Dauders Rīgā nodibina alus darītavu "Waldschlosshen"20.09.1856lv
17Izveidota Varšavas karaliskā universitāteIzveidota Varšavas karaliskā universitāte19.11.1816en, lv, pl
18Latvijas Zinātņu akadēmijas dzimšanas dienaLatvijas Zinātņu akadēmijas dzimšanas diena23.11.1815lv
19Krievijas okupētie Kurzemes-Zemgales hercogiste un Piltenes apgabals tiek pārveidots par Kurzemes guberņuKrievijas okupētie Kurzemes-Zemgales hercogiste un Piltenes apgabals tiek pārveidots par Kurzemes guberņu27.05.1795lv
20Jelgavā pacēlās pirmais zināmais "gaisa kuģošanas līdzeklis"- balons mūsdienu Latvijas teritorijā  Jelgavā pacēlās pirmais zināmais "gaisa kuģošanas līdzeklis"- balons mūsdienu Latvijas teritorijā 26.06.1785lv

Karte

Avoti: wikipedia.org, news.lv

Nav piesaistītu vietu

    Personas

    Nosaukums No Līdz Valodas
    1Mihaels fon ReiternsMihaels fon Reiterns12.09.182011.08.1890de, en, lv, pl, ru
    2Aleksandrs II RomanovsAleksandrs II Romanovs29.04.181813.03.1881de, en, fr, lt, lv, pl, ru, ua
    Birkas
    universitāte