Jelgavā svinīgi atklāta Academia Petrina

Notikumam nav bildes. Pievieno notikuma bildi!
Personas:
5Personu saraksts
Notikumi:
40Notikumu saraksts
Datums:
29.06.1775
Papildu lauki

Jelgavas akadēmiskā ģimnāzija jeb Academia Petrina ("Pētera akadēmija", no 1795. gada "Jelgavas akadēmija") bija Kurzemes un Zemgales hercogistes, vēlāk Kurzemes guberņas augstākā mācību iestāde, kas darbojās no 1775. līdz 1806. gadam, kad to pārdēvēja par Kurzemes guberņas "Cildeno ģimnāziju" (Gymanasium illustre), 1837. gadā par Jelgavas vīriešu ģimnāziju, kas Pirmā Pasaules kara sākumā 1915. gadā tika evakuēta uz Taganrogu, savukārt 1919.g. ēku un tās 42,000 sējumu lielo bibliotēku nodedzināja Bermonta - Avalova Rietumkrievijas brīvprātīgo armija 

Tās vietā 1919. gadā tika nodibināta Jelgavas 1. valsts vidusskola, kas no 1923. gada pārdēvēta par Jelgavas ģimnāziju.

Apgaismības ideju iespaidā 1772. gadā hercogs Pēteris Bīrons Kurzemes landtāgam paziņoja, ka nolēmis Jelgavā dibināt akadēmisko ģimnāziju. Pirms tam Jelgavā bija darbojusies jezuītu skola ar gramatikas, poētikas un retorikas nodaļām, kas bija beigusi darbību pēc jezuītu izraidīšanas no Jelgavas 1759. gadā.

 Akadēmijas dibināšanas plānu uzdeva izstrādāt Berlīnes akadēmijas loceklim Johanam Georgam Zulceram, kas ierosināja izveidot divas klases - literatūras klasi vācu, latīņu un grieķu valodu mācīšanai, ietverot mitoloģiju, ģeogrāfiju, vēsturi un senās lietas, un zinātņu klasi fizikas, matemātikas, dabasmācību, tautas vēstures, filozofijas, dabisko tiesību un runas mākslas mācīšanai. Paredzētais mācību ilgums katrā klasē bija divi gadi, izglītības darbu veica deviņi profesori (teoloģijas, tiesību zinātnes, filozofijas,fizikas, matemātikas, vēstures, retorikas, latīņu valodas, grieķu valodas) un skolotāji, kas pasniedza vācu, franču un angļu valodas, kā arī mūziku, dejas, paukošanos un jāšanas sportu.

Pārvaldi veica Profesoru padome (Concilio Professorum).

1775. gada 8. jūnijā hercogs Pēteris parakstīja rīkojumu par akadēmiskās ģimnāzijas dibināšanu, bet augstskolas svinīgā atklāšana notika 1775. gada Pēterdienā - 29. jūnijā. Nomināli rektors bija hercogs Pēteris, prorektori mainījās katru gadu rotācijas kārtībā, pirmais prorektors 1775. gadā bija Johans Melhiors Gotlībs Bēzeke. Profesora alga bija 500-800 Alberta dālderi, skolotāja alga - 250-300 Alberta dālderi.

1775. gada pirmajā semestrī studijas sāka 17, bet otrajā semestrī 28 studenti, pavisam līdz 1795. gadam mācījās 241 audzēknis, to starpā 32 ārzemnieki

773.-1774. gadā Johana Georga Zulcera uzaicinājuma vēstules ar hercoga pilnvarojumu saņēma Imanuels Kants un Johans Gotfrīds Herders, taču par profesoriem viņi nekļuva. Pirmie augstskolas profesori bija:

  • Johans Melhiors Gotlībs Bēzeke (1746-1802), tiesību profesors no Magdeburgas,
  • Gotlobs Dāvids Hartmanis (1753-1775), filozofijas profesors no Bādenes-Virtembergas,
  • Johans Jakobs Ferbers (1743-1790), dabaszinātņu profesors, no Karlskronas, Zviedrija, 1783. gadā pēc ievēlēšanas par Pēterburgas Zinātņu akadēmijas akadēmiķi viņš pārcēlās uz Pēterburgu,
  • Vilhelms Gotlībs Frīdrihs Beitlers (1745-1811), matemātikas profesors, astronomiskās observatorijas dibinātājs, no Reitlingenes
  • Johans Georgs Eizens (1717-1779), goda profesors ekonomikā, no Polzingenes, Bavārija
  • Johans Benjamins Kope (1750-1791), grieķu valodas profesors, no Dancigas
  • Heinrihs Frīdrihs Jēgers (1747-1811), vēstures profesors, no Nirtingenes 
  • Johans Nikolajs Tīlings (1739-1798), vēstures un retorikas profesors, reformātu draudzes mācītājs, no Brēmenes
  • Johans Gabriels Švemšuhs (Schwemschuch, 1733-1803), teoloģijas profesors, Sv.Annas baznīcas mācītājs, no Bārtenšteinas
  • Matīss Frīdrihs Vatsons (1732-1805), latīņu valodas profesors, no Kēningsbergas

Vēlāk par profesoriem un skolotājiem strādāja arī:

  • Johans Augusts fon Štarks (1741-1816), filozofijas profesors, no Šverīnas
  • Johans Gotlībs Groške (1760-1828), dabaszinātņu profesors, no Tukuma, Kurzeme
  • Kārlis Vilhelms Krūze (1765-1834), vēstures profesors, no Kēningsbergas
  • Georgs Frīdrihs Sigismunds Bilterlings (1767-1829), teoloģijas profesors, no Krūtes, Kurzeme
  • Augusts Lebrehts Bretšneiders (1771-1840), mūzikas skolotājs, no Gersdorfas, Saksija
  • Ernests Johans Bīnemanis (1753-1806), mehāniķis, aerostata izgatavotājs (1785), latvietis, no Blankenfeldes, Kurzemes

Pētera akadēmijā par goda profesoru ekonomikā darbojās ievērojamais apgaismotājs un dzimtbūšanas kritiķis Johans Georgs Eizens, kurš ir arī viens no pārtikas produktu – sakņaugu un zāļu konservēšanas un žāvēšanas pionieriem Eiropā – šo viņa nopelnu, par kuru Eizens saņēma Polijas un Prūsijas karaļu medaļas – esmu atzīmējis savā grāmatā par zinātnes sākotni Latvijā.

Latviešu dzimtcilvēka dēls, Pētera akadēmijas pirmais absolvents Ernsts Johans Bīnemanis bija pirmais latviešu tehniķis un izgudrotājs – zibensnovedēju, globusu, mongolfjē gaisa balonu aerostatu konstruktors, kurš pārtulkoja un izdeva arī Dž. Mēdžera brošūru par Jelgavas ūdensapgādi.

Jelgavas ģimnāzijas profesors Magnuss Georgs Paukers izstrādāja mazāko kvadrātu metodi fizikālo mērījumu apstrādei un deva ievērojamāko darbu par Krievijas mēriem un svariem, tika ievēlēts par Pēterburgas ZA locekli un saņēma Demidova prēmiju. Viņš arī organizēja Jelgavā pirmo mērniecības apmācību ģimnāzijā, bet 1835. gadā ģimnāzijā tika atvērtas meža klases, kas pastāvēja līdz 1863. gadam un sagatavoja kurzemniekus iestājai Pēterburgas Mežu akadēmijā. Jelgavas mežu mācības pasniedzējs Ādolfs Bode, kas pirmais Latvijā pamatoja kūdras iegūšanu, kļuva par vienu no pirmajiem Mežu akadēmijas profesoriem Pēterburgā.

Tādā kārtā Jelgavas akadēmiskā ģimnāzija zināmā mērā uzskatāma arī par ekonomikas un lauksaimniecības zinātnes šūpuli Latvijā. Būtu vēsturiski pareizi, ja Latvijas Lauksaimniecības universitāte Jelgavā atzītu sevi par šīs akadēmiskās ģimnāzijas Academia Petrina idejisko mantinieci, kur strādājuši patiešām izcili zinātnieki un kuru absolvējuši ievērojamie latvieši –

  • Juris Alunāns,
  • Krišjānis Barons,
  • Kārlis Mīlenbahs,
  • Vilis Olavs,
  • Andrievs Niedra,
  • Jānis Čakste,
  • Ādolfs Alunāns,
  • Ģederts Eliass,
  • Jānis Bisenieks,
  • tautsaimnieks Kārlis Balodis,
  • ķīmiķi Gustavs Vanags un
  • Mārtiņš Eduards Straumanis,
  • vēsturnieki Kārlis un Jānis Straubergs
  • Latvijas Valsts prezidenti Jānis Čakste un
  • Alberts Kviesis,
  • Lietuvas prezidents Antans Smetona  un daudzi citi.

 

(J. Stradiņš)

 

Saistītie notikumi

NosaukumsDatumsValodas
1Polijā apmēram 10,000 nacionāli noskaņotu poļu izgājuši ielās, lai atzīmētu Neatkarības dienuPolijā apmēram 10,000 nacionāli noskaņotu poļu izgājuši ielās, lai atzīmētu Neatkarības dienu11.11.2016lv
2Tiek atklāts Latviešu folkloras krātuves digitālais arhīvs www.garamantas.lvTiek atklāts Latviešu folkloras krātuves digitālais arhīvs www.garamantas.lv02.12.2014lv
3Latvijas universitāšu pārdēvēšanaLatvijas universitāšu pārdēvēšana19.03.1990lv
4ASV aviokompānijas pirms izlidošanas sāk pasažieru un bagāžas pārbaudesASV aviokompānijas pirms izlidošanas sāk pasažieru un bagāžas pārbaudes05.02.1972en, lv
5 Tautas padome 3. lasījumā pieņem “Likumu par Latvijas izglītības iestādēm”. Latviešu valoda skolās kļūst par obligātu Tautas padome 3. lasījumā pieņem “Likumu par Latvijas izglītības iestādēm”. Latviešu valoda skolās kļūst par obligātu08.12.1919lv
6 Rīgā atklāta Latvijas Universitāte Rīgā atklāta Latvijas Universitāte28.09.1919lv
7Soļi Latvijas neatkarības atgūšanā: 1919. gada 22. maijā landesvērs atbrīvo Rīgu no Krievijas iebrukušajiem lieliniekiemSoļi Latvijas neatkarības atgūšanā: 1919. gada 22. maijā landesvērs atbrīvo Rīgu no Krievijas iebrukušajiem lieliniekiem22.05.1919lv
8Jozefs Pilsudskis iecelts par Polijas augstāko militāro vadoni un Valsts pagaidu Priekšnieku. Polijas neatkarības dienaJozefs Pilsudskis iecelts par Polijas augstāko militāro vadoni un Valsts pagaidu Priekšnieku. Polijas neatkarības diena11.11.1918en, lv, pl
9No Krievijas troņa atsakās cars Nikolajs IINo Krievijas troņa atsakās cars Nikolajs II15.03.1917lv, ru
10Rīgā notiek pirmais veiksmīgais lidmašīnas lidojums LatvijāRīgā notiek pirmais veiksmīgais lidmašīnas lidojums Latvijā06.07.1910lv
11Maskavā sāk iznākt "Zinības un rakstniecības mēnešraksts "Austrums""Maskavā sāk iznākt "Zinības un rakstniecības mēnešraksts "Austrums""01.01.1885lv
12Krievijas imperators Aleksandrs II apstiprina nolikumu par Rīgas Politehnisko augstskolu- LU, LLU, RSU un RTU priekšteciKrievijas imperators Aleksandrs II apstiprina nolikumu par Rīgas Politehnisko augstskolu- LU, LLU, RSU un RTU priekšteci28.05.1861lv
13Iznāk Č. Darvina zinātniskais darbs "Sugu izcelšanās dabiskās izlases ceļā jeb pielāgotāko formu saglabāšanās cīņā par dzīvību"Iznāk Č. Darvina zinātniskais darbs "Sugu izcelšanās dabiskās izlases ceļā jeb pielāgotāko formu saglabāšanās cīņā par dzīvību"24.11.1859lv, pl, ru
14Izdots ukazs (rīkojums), kas atļāva Kurzemes guberņas zemniekiem apmesties pilsētās un izceļot uz jebkuru vietu Krievijas impērijā, ja vien pagastam netrūka strādniekuIzdots ukazs (rīkojums), kas atļāva Kurzemes guberņas zemniekiem apmesties pilsētās un izceļot uz jebkuru vietu Krievijas impērijā, ja vien pagastam netrūka strādnieku30.11.1848lv
15Iznāk latviešu laikraksta "Latviešu Avīzes" pirmais numursIznāk latviešu laikraksta "Latviešu Avīzes" pirmais numurs05.01.1822lv
16Latvijas Zinātņu akadēmijas dzimšanas dienaLatvijas Zinātņu akadēmijas dzimšanas diena23.11.1815lv
17Napoleona karaspēks ieņem MaskavuNapoleona karaspēks ieņem Maskavu14.09.1812lv
18Vīnes miesnieks Johans Laners izgudro recepti un uztaisa pirmos "Vīnes cīsiņus"Vīnes miesnieks Johans Laners izgudro recepti un uztaisa pirmos "Vīnes cīsiņus"13.11.1805lv, ru
19Sāk iznākt žurnāls latviešu valodā "Latviska Gada Grāmata"Sāk iznākt žurnāls latviešu valodā "Latviska Gada Grāmata"05.01.1797lv
20Iznāk pirmā zināmā drukātā pavārgrāmata latviešu valodāIznāk pirmā zināmā drukātā pavārgrāmata latviešu valodā07.01.1795lv

Karte

Nav piesaistītu vietu

    Personas

    Nosaukums No Līdz Valodas
    1Anna  Doroteja fon BīronaAnna Doroteja fon Bīrona03.02.176120.08.1821en, fr, lv, ru
    2Elīzabete (Elīza) fon der RekeElīzabete (Elīza) fon der Reke20.05.175413.04.1833en, lv
    3Johans Ernests BīnemanisJohans Ernests Bīnemanis16.01.175317.02.1806lv
    4Johans Melhiors Gotlībs  BēzekeJohans Melhiors Gotlībs Bēzeke26.09.174608.10.1802lv
    5Pēteris fon BīronsPēteris fon Bīrons15.02.172413.01.1800lv, pl
    Birkas