Ādams Lēvenhaupts

Pievieno šai personai bildi!
Dzimšanas datums:
15.04.1659
Miršanas datums:
12.02.1719
Mūža garums:
59
Dienas kopš dzimšanas:
133301
Gadi kopš dzimšanas:
364
Dienas kopš miršanas:
111448
Gadi kopš miršanas:
305
Kategorijas:
Grāfs, Gubernators, Militārpersona, karavīrs, Mērs, Politiķis, Ģenerālis
Tautība:
 zviedrs
Kapsēta:
Norādīt kapsētu

Ādams Ludvigs Lēvenhaupts (zviedru: Adam Ludwig Lewenhaupt, 1659–1719) bija zviedru ģenerālis un politiķis.

Piedalījās Lielajā Ziemeļu karā Latvijas teritorijā, bija zviedru ieņemtās Kurzemes un Piltenes gubernators (1702–1705, 1706–1709) un Zviedru Vidzemes ģenerālgubernators (1706–1709).

Miris krievu gūstā Maskavā.

Dzīvesgājums

Dzimis Otrā Ziemeļu kara laikā 1659. gada 15. aprīlī zviedru ģenerālmajora Ludviga Viriha Lēvenhaupta un viņa sievas Šarlotes Suzannas Marijas ģimenē karaspēka kara nometnē pie Kopenhāgenas.

Studēja Lundas (1671), Upsālas (1675) un Rostokas (1680) universitātēs. 

Bavārijas kūrfirsta Maksimiliāna II Emanuēla komandētā karaspēka sastāvā no 1684. gada piedalījās Lielā turku kara kaujās Ungārijā.

Pēc tam kā Holandes armijas virsnieks piedalījās Pfalcas mantojuma karā pret Franciju (1688–1697), iegūstot pulkveža pakāpi. 1689. gadā apprecējās ar savu māsīcu Britu Doroteju Lēvenhauptu.

1697. gadā viņš atgriezās Zviedrijā, Lielajā Ziemeļu karā komandēja zviedru armijas korpusu Latvijas teritorijā. Zviedrijas karalis Kārlis XII viņu 1703. gadā paaugstināja ģenerālmajora pakāpē un iecēla par Jelgavas gubernatoru (1702–1705), daudzi avoti norāda, ka bijis arī Rīgas mērs.

Viņa vadībā zviedru karaspēks 1703. gada 18. marta kaujā pie Saločiem (lietuviešu: Saločių mūšis, zviedru: Slaget vid Saladen) sakāva apvienoto krievu un lietuviešu karaspēku Lietuvas lauka hetmaņa Gregora Antona Oginska vadībā.

Kā Zviedru Kurzemes gubernators viņš 1704. gada 26. jūlijā sakāva krievu un lietuviešu karaspēkus kaujā pie Jēkabpils un 14. septembrī ieņēma Biržu pili.

1705. gada 16. jūlijā viņš uzvarēja krievu karaspēku Borisa Šeremetjeva vadībā Mūrmuižas kaujā, pēc tam viņu paaugstināja par ģenerālleitnantu un Zviedru Vidzemes ģenerālgubernatoru (1706–1709).

1706. gada martā Zviedru Vidzemes karaspēks Lēvenhaupta vadībā ieņēma Kurzemes un Žemaitijas teritoriju.

Karagājiena laikā uz tagadējās Ukrainas teritoriju ģenerālis Lēvenhaupts komandēja ap 16 000 lielu Baltijas provincēs mobilizētu armijas korpusu. Cieta sakāves 1708. gada 22. septembra kaujā pie Ļesnajas un 1709. gada 8. jūlijā Poltavas kaujā.

Pēc zaudētās Poltavas kaujas viņš vadīja zviedru un to sabiedroto atkāpšanos, tomēr bija spiests parakstīt Zviedrijas armijas kapitulāciju Dņepras krastā pie Perevoločnas.

Miris 1719. gada 12. februārī krievu gūstā Maskavā, pavadot  Krievijā 10 gadus un tā arī neatgriežoties Zviedrijā.

Nav pesaistītu vietu

    loading...

        Saiknes

        Saistītās personas vārdsSaitesDzimšanas datumsMiršanas datumsApraksts

        Nav norādīti notikumi

        Birkas