Džons Ficdžeralds Kenedijs bija Amerikas Savienoto Valstu trīsdesmit piektais prezidents no 1961. gada 20. janvāra līdz 1963. gada 22. novembrim. Viņš ir nācis no ievērojamās Kenediju ģimenes, viņa brālis Roberts Kenedijs bija ASV ģenerālprokurors, savukārt Edvards Kenedijs — senators.

Pret Džonu Kenediju 1963. gada 22. novembrī Dalasā tika veikts atentāts. Šajā noziegumā tika apsūdzēts Lī Hārvijs Osvalds, kuru divas dienas vēlāk nošāva Džeks Rūbijs.

***

Džons Ficdžeralds Kenedijs dzimis 1917. gada 29. maijā Masačūsetsas mazpilsētā Brūklainā. Viņš bija otrais dēls uzņēmēja un politiķa Džozefa Patrika un Rozas Kenedijas ģimenē. Pavisam ģimenē bija deviņi bērni (starp tiem arī nākamie ASV politiķi Roberts Kenedijs un Edvards Kenedijs).

Džons Kenedijs Brūklainā aizvadīja pirmos desmit dzīves gadus. 1927. gadā ģimene pārcēlās uz Riverraidu, Ņujorkā. Divus gadus vēlāk pārcēlās vēlreiz uz citu Ņujorkas rajonu Bronksvillu.

1935. gada septembrī Džons Kenedijs pirmo reizi devās ceļojumā ārpus Amerikas Savienotajām Valstīm, uz Londonu.

1936. gadā iestājās Hārvardas koledžā. Savu Eiropas ceļojumu laikā 1939. gada augustā 5 dienas pavadījis Rīgā.

 1940. gadā absolvēja Hārvardas koledžu.

1941. gada septembrī Džons Kenedijs iestājās ASV flotē. Tur viņš kļuva par leitnantu.

1945. gadā beidza dienēt flotē.

1946. gadā Kenedijs kļuva par Masačūsetsas pārstāvi ASV Pārstāvju palātā. Kongresa apakšpalātā nostrādāja sešus gadus.

1952. gadā uzvarēja Senāta vēlēšanās Masačūsetsā. Senātā sāka strādāt 1953. gada 3. janvārī.

1953. gadā apprecējās ar Žaklīnu Lī Buvjē.

1956. gadā tika nominēts kā iespējamais ASV Demokrātiskā partijas prezidenta kandidāta Adlija Stīvensona viceprezidents. Līdz prezidenta vēlēšanām šī vieta tomēr tika atdota Estisam Kīfoveram.

1960. gada ASV prezidenta vēlēšanās Džons Kenedijs kļuva par Demokrātu partijas kandidātu ASV prezidenta amatam. Vēlēšanās viņš uzvarēja ASV Republikāniskās partijas kandidātu Ričardu Niksonu, un 1961. gada 20. janvārī Džons Kenedijs kļuva par ASV 35. prezidentu. Stājoties amatā, savā inaugurācijas runā viņš aicināja amerikāņus "nejautāt, ko jūsu valsts var izdarīt jūsu labā, bet ko jūs varat izdarīt savas valsts labā".

Karību krīzes laikā, kad 1962. gadā Padomju Savienība Kubā gribēja izvietot kodolieročus, Kenedijs panāca, ka tas nenotika. Vēlāk noslēdza līgumu par daļēju kodolieroču izmēģinājumu aizliegšanu — tas aizliedza kodolieroču izmēģinājumus uz zemes, ūdenī un atmosfērā, bet ne pazemē. Viņa laikā tika izveidots ASV Miera korpuss.

1963. gada 22. novembrī notika atentāts pret Džonu Kenediju. Šajā noziegumā tika apsūdzēts Lī Hārvijs Osvalds, kuru divas dienas vēlāk nošāva Džeks Rūbijs. Viceprezidents Lindons Džonsons, stājoties prezidenta amatā, deva rīkojumu izveidot komisiju atentāta izmeklēšanai, ko vadīja Ērls Vorens. Komisijas izmeklēšanā tika secināts, ka atentātu Osvalds veicis viens. Šis secinājums bieži ir apšaubīts. Aptaujas rezultāti pat vēl 40 gadus pēc atentāta parādīja, ka 66% ASV sabiedrības ir pārliecināta, ka pret Kenediju tikusi organizēta sazvērestība un 74% uzskata, ka patiesība par atentātu tiek slēpta.

 Par Džona Kenedija slepkavību ir izvirzītas vairākas sazvērestības teorijas.

Džons Ficdžeralds Kenedijs apglabāts Ārlingtonas nacionālajā kapsētā.

Nepilnus piecus gadus vēlāk, 1968. gada 5. jūnijā, atentāts tika veikts arī pret Džona Kenedija brāli Robertu Kenediju, un no gūtajiem ievainojumiem viņš nākamajā dienā nomira.

***

ASV prezidenta biogrāfija izlasāma ierakstos citās valodās. Šeit ir vairāk vai mazāk pārbaudāmi fakti par Kenediju un Linkolnu. Uzskaitījumā ir atsevišķi fakti, kuri varētu būt "aiz matiem" pievilkti, bet lielākā daļa, visdrīzāk, vienkopus nekur citur nav.

Interesanti fakti !!!

Šis uzskatījums pirmo reizi parādījās 1964. gadā, bet laika gaitā virkne "faktu" ir vai nu noliegti, vai no jauna nākuši klāt. Te ir nelielas sakritības notikumos Linkolns un Kenedijs, pa vidu 100 gadi.

Ābrams Linkolns bija 16. Amerikas prezidents.
Džons Kenedijs bija 35. Amerikas prezidents.

1846.gadā Linkolns tika ievēlēts ASV kongresā.
1946.g. Džons Kenedijs tika ievēlēts ASV kongresā.

starpība - 100 gadi.

1860.g. Linkolns tika ievēlēts par ASV prezidentu.
1960.g. Kenedijs tika ievēlēts par ASV prezidentu.

atkal - starpība ir 100 gadi

Abiem bija vice-prezidenti ar uzvārdu Džonsons, kuri kļuva par prezidentu pēctečiem, nāca no dienvidiem, bija demokrāti un pirms tam bija bijuši par Senatoriem.  

Endrju Džonsons dzimis 1808. gadā,  
Lindons Džonsons dzimis 1908 gadā. 

atkal - starpība 100 gadi

Abi bija demokrāti no dienvidiem un abi kļuva par prezidentiem pēc savu priekšgājēju nāves.

Linkolns un Kenedijs esot atstājuši 7 vēstules, kurās izsaka rūpes par pilsoņu tiesībām.

Linkolna sekretāre bija Leina Kenedī. 
Kenedija sekretāre bija Linkolne.

Citi avoti vēsta, ka Linkolna personīgā sekretāra vārds bijis "Džons" Nikolajs, Kenedija personīgo sekretāru sauca Linkolns.

Abu prezidentu ģimenēm nomira bērni, kad tās dzīvoja Baltajā namā. 

Abi prezidenti tika nošauti publiskā vietā, kur viņi atradās oficiālā darba vizītē, tas notika piektdienā.
Abiem trāpīja galvā no mugurpuses.
Abus nogalināja dienvidnieku izcelsmes noziedznieki. 
Abiem prezidentiem klāt bija sievas.

Linkolnu nošāva "Forda" teātrī, Kenedijs brauca "Linkolna" markas kabrioletā, kas tika ražots "Ford" rūpnīcā.

Tas, kurš uzbruka Linkolnam - John Wilkes Booth piedzima 1839.g. 
Lee Harvey Oswald dzimis 1939. gadā.

atkal starpība - 100 gadi.

Abi uzbrucēji bija zināmi ar trīs vārdiem un abu vārdi sastāvēja no 15 burtiem:  

• John Wilkes Booth
• Lee Harvey Oswald – 15 burti.

Vārdiem Linkoln un Kennedy – 7 burti. 
Vārdiem Andrew Johnson un Lindon Johnson – 13 burti.

Abi slepkavas bēga no notikuma vietas.

Uz Linkolnu šāva teātrī un slepkavu noķēra noliktavā,
uz Kenediju šāva no noliktavas un aizturēja kinoteātrī.

Abi noziedznieki tika nogalināti līdz tiesai. 

Nedēļu līdz tam, kad tika nogalināts Linkolns, viņš bija “Monro meri lendā”. 
Nedēļu līdz tam, kad tika nogalināts Kenedijs, viņš bija kopā ar Merlinu Monro.
Par laliku var strīdēties ( kurš gan to tagad var pierādīt ), bet nosaukumi zīmīgi sakrīt...

Abi nošautie prezidenti savās ģimenēs bija otrie bērni ( Linkolnam vecāka māsa - Sāra, Kenedijam - brālis, kurš aizgāja bojā aviācijas lidojumā un kuru vecāki gatavoja prezidenta amatam).

Abi prezidenti vārdus ieguva par godu saviem vectēviem.
Abiem prezidentiem bija iedzimtas ģenētiskas slimības.
Abi prezidenti bija Šekspīra daiļrades cienītāji, stāstīja daudz anektodotes un kā obligāts prezidenta kabineta atribūts Baltā namā bija šupuļkrēsls.

Abiem bija tuvi draugi un līdzgaitnieki :

Linkolnam - Edlajs Evings Stivensons, demokrāts no Ilionoisas štata
Kenedijam - arī Edlajs Evings Stivensons. demokrāts no Ilionoisas štata, pie kam - iepriekšminētā Stivensona mazdēls.

Abu prezidentu sievas pirms laulības jau bija saderinātas ar citu.
Abas nāca no aristokrātu ģimenēm, lieliski pārvaldīja franču valodu un bija izšķērdīgas.
Abas izgāja pie vīra 24 gadu vecumā, kad abu vīriem jau bija pāri 40.

Linkolnam bija dēli - Roberts un Edvards, 
Kenedijam bija dēli - Edvards un Roberts.

Abiem prezidentiem pirms prezidentūras bija mirušas māsas.

Linkolna vedeklu sauca - Meri Junis, 
Kenedija vedeklu sauca - Junis Meris.

Abiem prezidentiem bija 4 bērni. Pie kam, abiem uz slepkavības brīdi jau bija miruši 2 bērni, abiem - viens pirms prezidentūras, otrs - prezidentūras laikā (četrgadīgais Edvards Linkolns mira 1850. gadā, bet 1956. Kenedijiem dzemdībās mira meita, prezidentūras laikā Viljams Linkolns mira 1862. gadā 11 gadu vecumā, bet 1963. gadā Kenedijiem atkal mira jaundzimis bērniņs) Tādējādi, abiem prezidentiem divi bērni piedzīvoja tēva slepkavību ).

Linkolna dēls kļuva par ASV vēstnieku Apvienotajā Karalistē 1889-1893. Šo pašu amatu ieņēma Kenedija tēvs - 1938-1940.

Linkolns tika ievēlēts Pārstāvju palātā - 1846. gadā.
Kenedijs tika ievēlēts Pārstāvju palātā - 1946. gadā.

Atkal starpiba - 100 gadi.

Linkolna galvenais sāncensis 1860. gada vēlēšanās bija Stīvens Duglass - dzimis 1813.gadā.
Kenedija galvenais sāncensis 1960. gada vēlēšanās bija Ričards Niksons - dzimis 1913. gadā.

Atkal starpība - 100 gadi.

Abiem prezidentiem uzreiz pēc ievēlēšanas nācās nodarboties ar kara lietām - Linkolnam ar pilsoņu karu (1861-1865), Kenedijam - ar Vjetnamu ( 1961. gadā).

Abi slepkavas nāca no nelabvēlīgām ģimenēm, agri bērnībā bija zaudējuši tēvu, abiem augums bija 1.72m.

Abus slepkvas aizturēja policists. Abiem policistiem bija uzvārds Beikers.

Abi prezidenti slepkavības brīdī bija kopā ar vēl vienu pāri.
Linkolnu teātrī pavadīja oficieris Garijs Retbaums ar līgavu Klāru Hariss, ar Kenedijiem vienā mašinā brauca Teksasas štata gubernators Džons Boudens Konnalli ar sievu Nelliju.
Gan Retbouns, gan Konnalli guva ievainojumus atentāta laikā, bet tie nebija dzīvībai bīstami.

Abu uzvārdi sastāv no 8 burtiem - Rathbone; Connally.

Abi ievainotie prezidenti nenomira notikuma vietā. Tie mira vietās, kuru nosaukumi sastāv no diviem vārdiem un tajos ir burti P un H :

• Linkolns - viesnīcā «Peterson’s House»;
• Kenedijs - Parkland Hospital

Abi Džonsoni slimoja ar nierakmeņiem. Pie kam, zīmīgi, ka nevienam citam no ASV prezidentiem ši kaite nav bijusi.
Abi Džonsoni bija ļoti rupji, nesavaldīgi, izteikti strupdeguņi un "pielaizītiem" matiem.

Uzskatījumu, iespējams, var turpināt.... Dažādos avotos tos var atrast līdz pat diviem simtiem.