Zbigņevs Kazimežs Bžezinskis bija poļu izcelsmes ASV politiķis un politologs. Pēdējā laikā bija pasniedzējs The Paul H. Nitze School of Advanced International Studies (SAIS) un pētnieks Center for Strategic and International Studies (CSIS) ASV.

Dzimis Varšavā Polijā 1928. gadā diplomāta ģimenē.

Tēvs Tadeušs Bžezinskis 1920. gadā bija cīnījies Polijas armijas rindās Polijas-Krievijas karā.

No 1931. līdz 1935. gadam tēvs tika norīkots darbā Vācijā un Zbigņevs bija aculiecinieks nacisma dzimšanai.

No 1936. līdz 1938. gadam tēvs strādāja par diplomātu PSRS, Staļina lielā terora laikā.

1938. gadā Bžezinsku ģimeni norīkoja darbā uz Kanādu, bet, kad Molorova-Ribentropa pakta rezultātā Polija tika sadalīta divu agresoru starpā, Bžezinsku ģimene nolēma neatgriezties dzimtenē.

1950. gadā Bžezinskis ieguva maģistra grādu Makgila universitātē Otavā Kanādā, specializējoties Padomju Savienība un totalitārisma jautājumos. Pēc tam viņš ieguva doktora grādu Hārvarda universitātē ASV.

1958. gadā Bžezinskis kļuva par ASV pilsoni.

Bžezinskis iesaistījās ASV politikas izstrādē pret PSRS un tās satelītvalstīm, un bija viens no ASV Demokrātiskās partijas ārpolitikas ideologiem. Bija sabalansētas, neagresīvas politikas attiecībā pret PSRS piekritējs (mierīgās līdzāspastāvēšanas princips), jo uzskatīja, ka tas novājina sociālisma nometni, it sevišķi Austrumeiropā.

1960. gada ASV prezidenta vēlēšanās Bžezinskis bija Džona Kenedija padomdevējs, bet no 1977. gada līdz 1981. gadam bija prezidenta Džimija Kārtera padomnieks nacionālās drošības jautājumos.

Bžezinskis bija viens no Helsinku procesa galvenajiem ideologiem, pēc tam viens no lielākajiem cilvēktiesību neievērošanas kritiķiem un disidentu atbalstītājiem PSRS un tās satelītvalstīs.

Pēc prezidenta Kārtera pilnvaru beigām uzstājās kā eksperts ārpolitikas jautājumos, izdeva grāmatas.