Fidels Kastro

Pievieno šai personai bildi!
Dzimšanas datums:
13.08.1926
Miršanas datums:
25.11.2016
Apglabāšanas datums:
04.12.2016
Mūža garums:
90
Dienas kopš dzimšanas:
35659
Gadi kopš dzimšanas:
97
Dienas kopš miršanas:
2681
Gadi kopš miršanas:
7
Papildu vārdi:
Fidel Castro, Кастро Фидель, Fidel Alejandro Castro Ruz, Komandante
Kategorijas:
Komunists, Parlamenta deputāts, Revolucionārs, Terorists, Valdības loceklis, Valsts un komunistu partijas darbinieks, Valstsvīrs
Tautība:
 kubietis
Kapsēta:
Santiago de Cuba, Graveyard Santa Efigenia

Fidels Alehandro Kastro Russ bija Kubas komunistiskās kustības vadītājs, kurš PSRS finansēta un organizēta apvērsuma rezultātā gāza Kubas valdību un kļuva par tās ilggadēju līderi.

Savā valdīšanas laikā Fidels Kastro ir pārcietis vismaz 500 atentāta mēģinājumus. 

Kasto dzimis Biranā, Kubā, miris turpat.

Guvis labu izglītību, Kastro sevi uzskatīja par 'marksistu-ļeņinistu", taču par spīti PSRS atbalstam, Staļinu kritizēja: "Staļins...ir pieļāvis nopietnas kļūdas, visiem zināms par viņa represijām, varas pārmērīgu pielietošanu, personības kultu....Staļins ir līdzvainīgs Otrā pasaules kara sākšanai..."

Vienlaikus Kastro tieši Staļinam piedēvē

"ievērojamus nopelnus valsts industrializācijā un miltārās rūpniecības pārvietrošanai uz Sibīriju, kas bijuši izšķiroši faktori vācu sociālistu režīma sagrāvei".

Fidels Kastro vadīja Kubu no 1959. gada, kad "26. jūlija kustība"(M-26) gāza Fulhensio Batistas valdību un padarīja Kubu par pirmo sociālistisko valsti (PSRS pilnībā finansētu un kontrolētu "protektorātu", līdzīgi kā Austrumeiropā) rietumu puslodē līdz 2008. gadam, kad valsts vadību pārņēma viņa brālis.

Kastro savu politisko dzīvi sāka kā studentu aktīvists. Viņš nebaidījās paust nacionālistiskus uzskatus, kā arī kritizēt Batistas režīmu un ASV biznesa un politiskās intereses Kubā. Ņemot vērā PSRS ģeopolitiskās intereses, Kuba bija svarīgs punkts ASV pierobežā, tāpēc salas ekonomika tika dāsni finansēta no no Padomju Savienības puses. 

Tas, ka viņš 1953. gadā vadīja uzbrukumu Monkadas barakām, tika tiesāts un izsūtīts trimdā un 1956. gadā organizēja partizānu iebrukumu Kubā, tikai radīja un nostiprināja viņa slavu marksistu aprindās visā pasaulē.

Pēc nākšanas pie varas 1959. gadā viņš kļuva par pazīstamu un tautā populāru, bet Rietumos pretrunīgi vērtētu politiķi.

1958.gada 30. decembrī sākās uzbrukums valdības karaspēkam Lasvillasas tuvumā. Tās ieņemšana bija svarīgs panākums pirms uzbrukuma valsts galvaspilsētai Havanai. Lasvillasas cīņa bija asiņainākā Kubas revolucionārās cīņas vēsturē – 48 stundu laikā tika nogalināti vairāk nekā trīs tūkstoši cilvēku. Ernesto Če Gevara pat aicināja militārā režīma vadītāju Fulgensio Batistu uz pamieru, lai būtu iespējams no Santaklaras ielām novākt kritušo līķus.

Rezultātā Kastro tomēr izdevās sagrābt varu.

Atkarībā no pozīcijām un politiskās vajadzības, viņu uzskatīja gan par likumīgu un populāru valsts vadītāju, gan par diktatoru. Izbeidzoties PSRS finansiālajam atbalstam, izjūtot ASV ietekmes iespējas, daudzas (daudzas- neapšaubāmi progesīvās- kā vispārēja izglītība, bezmaksas medicīna, un rasu segregācijas likvidācija) Kubas programmas izbeidzās, ko nespēja kompensēt pat Krievijā pie varas nākušais Putina režīms, norakstot daudzmiljardu parādus.

2008. gada 19. februārī tika oficiāli paziņots, ka Kastro aiziet no Kubas prezidenta amata veselības stāvokļa dēļ. 24. februārī viņu šajā amatā nomainīja viņa brālis Rauls Kastro.

Kastro vienmēr un visur bija gatavs runāt, diskutēt par politiku, bet absolūts tabu visu viņa valdīšanas laiku bija privātā dzīve un ģimene, ko pats Komandante skaidroja, ka, ņemot vērā ASV centienus viņu fiziski iznīcināt, ziņas par tuviniekiem var apdraudēt viņu drošību, kā arī kļūt par līdzekli viņa ietekmēšanai. 

Kastro kļuva par 'pasaules atslēgas figūru t.s. "Karību krīzes" laikā. Kā zināms, kopš Otrā pasaules kara beigām sākās nemitīgā cīņa starp ASV un PSRS par ietekmi pasaulē. Galvenais kritērijs šajā cīņā - bruņošanās sacensība un kodolieroču varenība. ASV gatavojās izvietot savas kodolraķešu karabāzes Turcijā, uz ko PSRS atbildēja ar vienošanos ar Kubas līderi, kurš atļāva būvēt karabāzi uz Brīvības salas. Šajā laikā pasaulei nebija vairs ilūziju, ka politiskie līderi savu ambīciju apmierināšanas vārdā spētu atturēties no kodolieroču piemērošanas. ASV to bija jau nesodīti izdarījusi Japānā, bet tobrīd esošais neprognozējamais PSRS līderis nelika šaubīties, ka vajadzības gadījumā bez mazākās šaubīšanās spēs izraisīt kodolkaru. Šis brīdis pasaules vēsturē paliks ar ASV prezidentu Kenediju, kurš briestošo konfliktu apjomīgi noraksturoja ar šādu domu : "valsts vadītāja vislielākā muļķība starptautiska konflikta gadījumā ir lūgt padomu militāristiem", tādējādi raksturojot arī savā tuvumā esošu aprindu tieksmi kurināt kara histēriju un tādējādi konfrontēties ar savu pretinieku.

Interesanti, ka Karību krīzes laikā Lielbritānija klusi, bet tomēr vairāk konsekventi simpatizēja PSRS pozīcijai, kuras haotiskajās politisko aprindu aizkulisēs šo faktu prata novērtēt, neizraisot pamatīgu skandālu, kas varētu sagraut vareno monarhiju no iekšpuses. Kā zināms, Padomju Savienībā šajā laikā Brežņeva grupējums gatavoja un uzsāka pamatīgu cīņu par varu, lai gāztu Ņikitu Hruščovu.

Avoti: wikipedia.org, news.lv

Nav pesaistītu vietu

    loading...

        Saiknes

        Saistītās personas vārdsSaitesDzimšanas datumsMiršanas datumsApraksts
        1Ángel  Castro y ArgizÁngel Castro y ArgizTēvs05.12.187521.10.1956
        2Fidel  Castro Díaz-BalartFidel Castro Díaz-BalartDēls01.09.194901.02.2018
        3Ramons KastroRamons KastroBrālis14.10.192423.02.2016
        4Huanita KastroHuanita KastroMāsa06.05.193304.12.2023
        5Vilma  EspínVilma EspínSvaine, Partiju biedrs, Domu biedrs07.04.193018.06.2007

        6Natalia Revuelta  ClewsNatalia Revuelta ClewsCivilsieva26.12.192527.02.2015

        26.07.1953 | Kubas revolūcija. Komunistiskā valsts apvērsuma sākums

        Pievieno atmiņas

        02.12.1956 | Oddział Fidela Castro wylądował na Kubie; początek rewolucji kubańskiej

        Rewolucja kubańska – walka zbrojna oraz seria reform polityczno-gospodarczych przeprowadzonych na Kubie w latach 1956–1959. Skierowana była przeciwko trwającej od roku 1952 krwawej dyktaturze Fulgencio Batisty.

        Pievieno atmiņas

        07.01.1959 | Kubas komunistiskā "revolūcija"

        Kubas vadītājs bija viena no pretrunīgākajām personībām mūsdienu politiskajā pasaulē. Par spīti izteiktajam naidīgumam, ko pret viņu pauž, visspēcīgākā valsts pasaulē, kaimiņzeme – ASV, Kastro ir sasniedzis to, kas neizdevās Ļeņinam, Hruščovam un Brežņevam kopā, jo atrodoties tālu no tiešas PSRS ietekmes, spēja daudzus gadus saņemt subsīdijas no PSRS tikai par to, ka notur Kremlim uzticamu varu.

        Pievieno atmiņas

        26.09.1960 | Fidels Kastro uzstāda rekordu, lasot runu ANO sesijā. Viņš uzstājas 4 stundas un 29 minūtes

        Pievieno atmiņas

        03.01.1962 | Pāvests Jānis XXIII ekskomunicē no katoļu baznīcas Kubas komunistu līderi Fidelu Kastro

        Pievieno atmiņas

        25.10.1962 | Kubas raķešu krīze

        Adlai Stīvensons (Adlai Stevenson) ANO Drošības padomē parāda fotogrāfijas, kurās redzams, ka Kubā ir uzstādītas Padomju Savienības raķetes. Tas noved pie ASV - Krievijas attiecību krīzes

        Pievieno atmiņas

        28.10.1962 | Karību krīze: PSRS vadītājs Ņikita Hruščovs paziņoja, ka tiks izvāktas raķetes no Kubas

        Pievieno atmiņas

        08.04.1966 | Leonīds Brežņevs tiek ievēlēts par PSKP ģenerālsekretāru

        Pievieno atmiņas

        06.10.1977 | Dokonano oblotu samolotu myśliwskiego MiG-29

        MiG-29 (ros. МиГ-29) (oznaczenie NATO Fulcrum) – rosyjski współczesny myśliwiec frontowy.

        Pievieno atmiņas

        11.07.1995 | 44 osoby zginęły w katastrofie kubańskiego samolotu An-24 u południowo-wschodnich wybrzeży wyspy

        Pievieno atmiņas

        29.08.1998 | W katastrofie kubańskiego samolotu Tu-154M w stolicy Ekwadoru Quito zginęło 80 osób (w tym 10 na ziemi), a 21 zostało rannych

        Katastrofa lotu Cubana 389 wydarzyła się 29 sierpnia 1998. Tupolew Tu-154-M należący do linii Cubana de Aviación i lecący z Quito do Guayaquil z 91 osobami na pokładzie, rozbił się wkrótce po rozpoczęciu startu. W katastrofie zginęło 70 osób (w tym 10 na ziemi). Spośród pasażerów samolotu ocalało 21 osób, nie przeżył żaden z 14 członków załogi.

        Pievieno atmiņas

        16.04.2021 | Rauls Castro atkāpjas no Kubas komunistiskās partijas vadītāja amata. Kastro "klans" to ieņēma vairāk kā 60 gadus

        Pievieno atmiņas

        Birkas