VID Muitas kriminālpārvaldes vadītāja Vladimira Vaškeviča slepkavības mēģinājums

Notikumam nav bildes. Pievieno notikuma bildi!
Personas:
6Personu saraksts
Notikumi:
13Notikumu saraksts
Datums:
08.11.2007
Papildu lauki

2007.gada 21.maija pēcpusdienā tika uzspridzināta automašīna "Subaru Impreza", kuru lietoja Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Muitas kriminālpārvaldes vadītājs Vladimirs Vaškevičs, to medijiem apstiprināja Valsts policijas Preses un sabiedrisko attiecību biroja priekšniece Ieva Rekšņa. Vaškevičs smagā stāvoklī nogādāts slimnīcā. Ministru prezidents Aigars Kalvītis (TP) sasauca ārkārtas apspriedi.

Sprādziens noticis pie Vaškeviča darbavietas Rīgā, Eksporta ielas rajonā. Pēc sprādziena Vaškevičs bijis pie samaņas un nogādāts slimnīcā, kur ārsti konstatējuši kāju apakšstilbu apdegumus un vaļēju lūzumu.

Ministru prezidents Aigars Kalvītis (TP) saistībā ar Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Muitas kriminālpārvaldes vadītāja Vladimira Vaškeviča slepkavības mēģinājumu šodien uz ārkārtas apspriedi izsaucis vairāku atbildīgo dienestu vadītājus, aģentūru LETA informēja premjera padomnieks Arno Pjatkins.

Pie Kalvīša plkst.19 ieradās arī iekšlietu ministrs Ivars Godmanis (LPP/LC), VID vadītājs Dzintars Jakāns, kā arī Drošības policijas un Valsts policijas vadība.

Pēc sprādziena notikuma vietā strādāja policijas darbinieki.

Zamach na Państwo (ang.Attempt on State)

Spridzeklis tika iedarbināts, kad Vaškevičs atradās pie automašīnas.

Lietas izmeklēšanā tika iesaistīti Organizētās noziedzības apkarošanas pārvaldes darbinieki, kuri parasti izmeklē tādus noziegumus, kuros lietots spridzeklis un kuros ir cietušie.

Publiskus skopus komentārus medijiem sniedza iekšlietu ministra Ivara Godmaņa (LC/LPP) padomnieks Krists Leiškalns.

Savu satraukumu par notikušo pauda arī finanšu ministrs Oskars Spurdziņš (TP) un VID vadītājs Dzintars Jakāns, aicinot policiju šai lietai pievērst īpašu uzmanību.

Gadu iepriekš Vaškevičs bija lūdzis policiju pievērst īpašu uzmanību diviem gadījumiem, kad viņa darba vietas un dzīvesvietas tuvumā degušas automašīnas. 

Vaškevičs šos degšanas gadījumus saistīja ar profesionālu atriebību, bet pusgadu vēlāk norādīja, ka tā bijusi šķirtās sievas biznesa partnera Raimonda Štālberga atriebība. Pats Štālbergs ap to laiku atradās apcietinājumā par trīs miljonu eiro (2,1 miljona latu) izspiešanu no Vaškeviča šķirtās sievas Ināras Vilkastes. Konflikts starp abiem biznesa partneriem radās ievērojama nekustamā īpašuma darījuma dēļ - pirkuma\pārdevuma līgumu Mežaparkā. Jāatgādina, ka šo zemes gabalu iegādājās Latvijas valsts, lai uzbūvētu VID ēku.  

2006.gada sākumā nekustamo īpašumu biznesa aprindās tolaik nezināmā Vilkaste pārdeva zemesgabalu Mežaparkā par 30 miljoniem latu, uz kura pēc tam tika uzcelta VID ēka. Štālbergs apgalvo, ka pēc iepriekšējas vienošanās viņam par šo darījumu pienācās trīs miljoni eiro.

2006.gada 15.maijā Rīgā, Strauta ielā, pie Vaškeviča dzīvesvietas degusi zagta automašīna "Ford Transit", kas bijusi piekrauta ar akmens vati. Tā kā automašīna darbojās ar autogāzi, degšanas laikā notikusi eksplozija.

Par šo gadījumu ierosināti vairāki kriminālprocesi, tai skaitā par automašīnas zādzību un dedzināšanu, kā arī saistībā ar miesas bojājumiem, ko, dzēšot liesmas, guvis Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta darbinieks.

Savukārt 2006.gada 28.jūnijā Eksporta ielā, netālu no Muitas kriminālpārvaldes ēkas, dega automašīna, kas nodota šīs iestādes amatpersonas lietošanā. Par šo gadījumu ierosināts kriminālprocess pēc Krimināllikuma 18.nodaļas "Noziedzīgi nodarījumi pret īpašumu".

Abi gadījumi tka izmeklēti. Rezultātu nebija.

Vaškevičs uzskatīja, ka sakarā ar savu profesionālo darbību tiek pamatīgi izsekots, tiek noklausītas viņa telefona sarunas, nesankcionēti kontrolēta viņa e-pastu saturs. Viņš tieši, bez aplinkiem, nosauca personas, kuras tur aizdomās par viņa auto spridzināšanu un slepkavības mēģinājumu, un kā pirmo apsūdzēja SAB darbinieku Aigaru Sparānu, pēc tam - KNAB darbinieku Juri Jurašu, kā arī Raimondu Štalbergu un drošībnieku Edgaru Gulbi. Bo muitas šefa teiktā izriet, ka nosauktie ir viena grupējuma pārstāvji, kuri piesedz kontrabandu īpaši lielos apmēros.

Vladimira Vaškeviča automašīnas dedzināšanas mēģinājuma krimināllietā tika apsūdzēti drošībnieks Edgars Gulbis un jau pieminētais Raimonds Štālbergs, kā arī Kaspars Dzērve un Māris Smilga. Lietas materiālos pavīd ar tādas RD amatpersonas kā Vilnis Štrams, Pēteris Strancis un Raimonds Janita. Šīs personas arī ir ļoti atturīgas savos komentāros par notikušo. Droši vien varētu veidot ne tikai rakstu, bet dot materiālus kārtējam Bonda seriālam par valsts prezidenta drošības dienesta bijušā darbinieka Edgara Gulbja mistiskajiem piedzīvojumiem - bēgšanu (to pat nevar saukt par mēģinājumu) no braucošas policijas mašīnas un lēcienu Daugavā no Salu tilta, un tam sekojošā izkļūšana no upes ar rokudzelžos saslēgtām rokām. 

Taču, darījums ir pārdomu vērts. Divas dienas pēc tam, kad zemei Mežaparkā starp Ķīšezera, Rusova un Ezermalas ielu tika mainīts zonējums un atļauta daudzstāvu apbūve, Vilkaste šo īpašumu pārdeva par 45 miljoniem eiro. Par Vaškeviča profesionālo darbību, pieredzi un zināšanām šaubu nav. Pieļaujama ir versija, ka Vaškevičs stingri darbojās pret tiem, kuri neievēroja viņa noteiktos noteikumus laukumā. Viņš ātri saprata, kā lietas tiek kārtotas mazajā daudzcietušajā valstī un dažādos līmeņos sakārtoja īpašuma iegādi par stipri vien pārspīlēto cenu - 30 miljoniem, saprotot, ka jādalās ar visiem un visiem arī pietiks. Kad darījums nonāca beigu stadijā, tie, kuri sen vēroja un klausījās viņu saprata, ka notiek darījums, kurā visiem tiks, bet viņi ar savu darbu paliek malā. Tiek spēlē iesaistīts Štālbergs, kurš, zinot, kas stāv aiz viņa, darbojas droši un cieti - jādalās un vajag 10%, t.i. 3.o miljonus. Vaškevičs, kurš šobrīd atrodas lieliskā pozīcijā - viņš ir sakārtojis lietas un viņš būs tas, kurš pabaros mūžam izsalkušos, uzskata, ka viņš mierīgi var šo gtibēšanu ignorēt un rupji pasūta uzradušos sievas kompanjonu. Tālāk nav grūti saprast notikumu gaitu. Bet, tā ir tikai hipotēze, darba versija.

Bet, atgriežoties pie šī notikuma, Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektors Dzintars Jakāns medijos pauda viedokli, ka VID Muitas kriminālpārvaldes vadītāja Vladimira Vaškeviča slepkavības mēģinājums saistīts ar pēdējā laikā veiktajām apjomīgajām kontrabandas kravu atklāšanām, un proti aizturēts 61 vagons ar kontrabandas degvielu, vairāk nekā divi miljoni cigarešu un 3 kilogrami kokaīna un liels daudzums citu narkotiku, kas bijis nopietns trieciens noziedzīgajai videi un "šie apjomi runā paši par sevi". Personas, kuras aizturētas un notiesātas par notikušo, publiskā telpā nosauktas netika.

Dzintars Jakāns pauda pārliecību, ka sprādziens bijis slepkavības mēģinājums, jo Vaškevičs sprādziena brīdī atradies blakus auto. Skaidrs, ka tikai laimīgas sagadīšanās dēļ viņš palika dzīvs. Ja Vaškevičs būtu bijis pie auto stūres viņa dzīvībai būtu draudējušas daudz lielākas briesmas. VID darbinieks, kas sprādziena brīdī sarunājās ar Vaškeviču, nav guvis nopietnus ievainojumus, jo stāvējis vairāk automašīnas aizmugurē un no sprādziena viļņa viņu aizsargājis aizmugurējais ritenis.

Pēc uzbrukuma Muitas kriminālpārvaldes vadītājam it kā tika pastiprinātas pārbaudes uz valsts robežām.

2010.gada 24.maijā bez vēsts pazuda Vladimira Vaškeviča advokāts Ainārs Platacis, kurš pēdējo reizi tika redzēts 2010.gada 24.maija vakarā, izejot no advokātu biroja «Platacis un partneri» Rīgā, Duntes ielā 34. Platača automašīna «Mercedes-Benz 500» 25.maijā tika atrasta Mucenieku apkaimē, aptuveni puskilometra attālumā no atpūtas kompleksa «Ezerkrasts», kas atrodas Garkalnes novada Sunīšos. Līdzās atpūtas kompleksam ir arī Sunīšu ezers. Platača mašīnā bez aizdedzes atslēgas bija divas žaketes, portfelis un telefons, kuru advokāts ikdienā izmantoja. Advokāta kolēģi vērsās policijā. Kā daudzkārt - sākotnēji bija skaļi paziņojumi, ka lieta teju tiks atklāta. Personas, kuras profesionāli darbojās kopā ar pazudušo advokātu, zināja teikt, ka kolēģis bija ieminējies, ka tuvākā laikā vērsīsies drošības iestādēs ar ziņām, kas saistītas ar vērienīgām ilgstošām kontrabandas shēmām, kā arī par politiķiem un augsti stāvošām personām valsts pārvaldē, t.sk. tiesībsargājošās iestādēs, kuru darbinieki ir bijuši aizsegs - "jumts" šo grupu noziedzīgām darbībām. Vaškevičs esot kļuvis par šķērsli un traucēkli šim sindikātam.

Pats Vaškēvičs jau gadiem ilgi ir gan cietušais, gan apsūdzētais citās lietās. Austrijas varas iestādes Vaškeviču Latvijai neizdod, dodot tiešu mājienu, ka stipri vien neuzticas Latvijas justīcijai. No otras puses, pilsētā sen klīda runas, ka lielas kontrabandas savējiem piesedz pats Muitas šefs, kuram bija iesauka "Futbolists".

Valsts policijas priekšnieks Valdis Voins , kuram visvairāk nācās atbildēt uz preses jautājumiem, sacīja, ka Platača līķis nav atrasts, tomēr izmeklēšana šajā lietā esot pavirzījusies uz priekšu, un agri vai vēlu policijai šīs lietas izmeklēšanā būšot rezultāti. Policija kā līdzvērtīgas uzskata divas notikušā versijas – advokāts noslepkavots vai pats slēpjas. No Voina teiktā izriet, ka ar Plataci saistītā lieta esot komplicēta. Tā neesot ikdienišķa nozieguma izmeklēšana, tāpēc arī ievilkusies.

Noziegums nav atklāts arī 2019.gada maijā, kad apritēs 9 gadi kopš odiozā advokāta visai demonstratīvas pazušanas.

Te der atcerēties, ka 2001.gada 14.jūnijā tika noslepkavots VID Muitas pārvaldes Ludzas nodaļas vadītājs Vjačeslavs Ļiscovs. Lietā parādījās vietējais kontrabandas karalis Raitis Kononovs, kurš liecināja, ka aiz kontrabandas "stāv" SAB darbinieki. IJau 2001. gada rudenī atklātībā nonāca satraucoša ziņa, ka Vjačeslavs Liscovs nogalināts ar ieroci, ar kuru pirms tam atšaušanas procedūru Valsts policijas ekspertīžu centrā veicis Satversmes aizsardzības biroja darbinieks Edvards Šagžijevs, kurš liecināja, ka pie viņa vērsies paziņa Jevgeņijs Kosarevskis un bijušais OMON kaujinieks Konstantīns Ņikuļins, kuram uz Latgali jāaizgādā Makarov sistēmas pistole ar klusinātāju. SAB darbinieks nolēmis neoficiāli, bez prokuratūras sankcijas un SAB vadības ziņas piefiksēt ieroča pazīmes. To apstiprināja EC darbinieks Vilnis Jānis Dumbergs, kurš izdarījis trīs šāvienus, jo slepenā dienesta pārstāvis esot uzrādījis SAB apliecību, kurā  rakstīts, ka ar tās uzrādītāju nedrīkstot runāt un aizliegts viņu aizkavēt darbībās. Raitis Kononovs tika notiesāts par nelikumīgu ieroča glabāšanu. Par slepkavību aizdomās tiek turēts 1976. gadā dzimušais E. Žilde, kurš līdz šodienai nav atrasts. Nav izlēgts, ka viņš jau arī devies mūžigajos medību laukos. Par Žildi ir gaužām maz ziņu - esot no Latgales, saistīts ar kontrabandu, agrāk nav sodīts. Zināma ir viņa māte – Rīgas cirka suņu dresētāja Dzintra Žilde, kura ne pārāk sekmīgi tiesā cīnījusies par apšaubāmā ceļā iegūtu Rīgas cirka un tās zemes pārmantošanu. Izmeklēšana uzskata, ka slepkavības izpildītāji bijuši divi – E. Žilde, ("Baltijas Art Show" līdzīpašnieks), un Andris Meinarts (2001. gada 30. oktobrī nositās ar nositās ar "Mercedes Benz 600", ko bija nopircis no "Parex" līdzīpašnieka Krasovicka). Pēc V. Liscova slepkavības atklājās, ka ar šo pašu pistoli iepriekš, 2001. gada 30. aprīlī, Daugavpilī tika nošauts kriminālā autoritāte Raimonds Hānbergs (iesauka Ciklodols - 80.vidū viens no ieslodzīto sacelšanās vadoņiem OC 78/7) un smagi ievainots Sergejs Ososkovs. Par Ļiscova slepkavības faktu pamatoti tika izveidota Parlamentārās izmeklēšanas komisija, ko vadīja Pēteris Salkazanovs, kuras darbs kā visos citos gadījumos beidzās bez rezultātiem - daļa apmierināja savu ziņkāri un tā guva personīgu apliecinājumu savam svarīgumam, daļa turpināja skaļus un daiļus paziņojumus, kādus, acīmredzot nākas šādos gadījumos teikt - tā esot vēršanās pret visu demokrātisko, svēto, tiesisko utml. un šoreiz tikšot bla, bla, bla darīts viss, lai taisnība uz Zemes virsas atgrieztos tieši Latvijā. Te vairāk vēsturei der piefiksēt, kas nodarbōjās ar šo lietu vai atradās strauji rotējošos dažādajos politiskajos amatos - 

  • Lainis Kamaldiņš - SAB vadītājs
  • Andris Bērziņš (LC) - paziņoja, ka Liscova slepkavība ir vēl briesmīgāks izaicinājums Latvijas valstij nekā spirta rūpnieka Daiņa Peimaņa slepkavība - pateicoties premjeram, nācās papētīt un tiešām - parādās viena likumsakarība, kas saista šo un vēl kādas citas lietas
  • Jānis Maizītis - ģenerālprokurors
  • Andrejs Sončiks - VID ģenerāldorektors
  • Gundars Bērziņš - Finanšu ministrs
  • Mareks Segliņš - Iekšlietu ministrs
  • Arnolds Babris - SAB darbinieks, kurš publiski skaidrojās par ieroča "atšaušanu"

Bet, tikmēr 2009. gada decembrī policija paziņoja par vairāku uzņēmēju slepkavību atklāšanu un saistībā ar tām uz tiesas sola vēlāk nonāca Putniņš, Markevičs un Krogerts.

Viņiem tika inkriminēts :

  • 2007. gada februārī Rīgā, Slokas ielas mājas pagalmā, tika nošauts uzņēmējs Genādijs Peredeļskis,
  • 2007. gada septembrī Jēkabpilī, Rīgas ielā, tika nošauts uzņēmējs Gatis Aišpurs,
  • 2008. gada janvārī Garkalnes novada Priedkalnē tika nošauts uzņēmējs Aigars Lūsis. Viens no uzņēmējiem nodarbojās ar kravu pārvadājumu biznesu, divi pārējie - ar gaļas pārstrādes biznesu.
  • 2007. gada 21. maijā automašīna "Subaru Impreza", ar kuru pārvietojās Vaškevičs, tika uzspridzināta pie Galvenās muitas pārvaldes ēkas. Vaškevičs šajā incidentā guva smagus miesas bojājumus.

2013.gada maijā AT Krimināllietu tiesu palāta viņiem piesprieda mūža ieslodzījumu, apsūdzot par uzņēmēju Genādija Peredeļska, Gata Aišpura un Aigara Lūša slepkavībām, kā arī Vaškeviča slepkavības mēģinājumu. Taču, šie bija izpildītāji. Zīmīgi, ka visi trīs no Slepkavību pasūtītāji noskaidroti netika. Jāpiebilst, ka pusotru gadu pirms Aigara Lūša nošaušanas, pēkšņi un negaidīti mira viņa tēvs - Juris Lūsis, kurš vadīja pirms tam dēla mantotos uzņēmumus.

2018.gada 11.aprīlī apelācijas kārtībā izskatot krimināllietu par vairāku uzņēmēju pasūtījuma slepkavībām un kādreizējā Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Muitas kriminālpārvaldes priekšnieka Vladimira Vaškeviča slepkavības mēģinājumu, samazināja sodu visiem trim apsūdzētajiem. 2017.gada februārī apsūdzētajiem bija dots vārds liecību sniegšanai, taču visi trīs izmantoja tiesības neliecināt (!). Ar apgabaltiesas spriedumu, atsaucoties uz ECT nostādnēm par aizstāvības iespēju ierobežošanu:

  • Mārtiņam Putniņam piespriesta brīvības atņemšana uz 17 gadiem un sešiem mēnešiem ar policijas kontroli uz trīs gadiem,
  •  Sergejam Markevičam un Edgaram Krogertam piespriesta brīvības atņemšana uz 19 gadiem un sešiem mēnešiem ar policijas kontroli uz trīs gadiem.
  • Tāpat tiesa nolēma piedzīt no Markeviča un Krogerta solidāri 127 069 eiro divu cietušo labā.

Tiesas sēdē apsūdzētie izvēlējās neteikt pēdējos vārdus, tādējādi saglabājot cerību par savu dzīvību drošību. Lieki piebilst, ka slepkavības pasūtītāji joprojām nav atrasti un, visticamāk, meklēti netiek.

Saistītie notikumi

NosaukumsDatumsValodas
1Munīcijas noliktavas eksplozija Ačinskas tuvumā, KrievijāMunīcijas noliktavas eksplozija Ačinskas tuvumā, Krievijā05.08.2019lv
2Animācijas studijas ļaunprātīgās dedzināšanas rezultātā Kioto, Japānā upuru skaits palielinājies līdz 33Animācijas studijas ļaunprātīgās dedzināšanas rezultātā Kioto, Japānā upuru skaits palielinājies līdz 3318.07.2019en, lv, ru
3Krievijā, Dzeržinskas pilsētā notikuši vairāki sprādzieni sprāgstvielu rūpnīcā "Kristal". Vismaz 85 ievainotiKrievijā, Dzeržinskas pilsētā notikuši vairāki sprādzieni sprāgstvielu rūpnīcā "Kristal". Vismaz 85 ievainoti01.06.2019lv, ru
4Spriedums drošībnieka Edgara Gulbja un Raimonda Štālberga lietā pret VaškevičuSpriedums drošībnieka Edgara Gulbja un Raimonda Štālberga lietā pret Vaškeviču18.04.2016lv
5Bankas CITADELE "pārdošana" valdības darba pēdējā dienāBankas CITADELE "pārdošana" valdības darba pēdējā dienā05.11.2014lv
6Bez vēsts pazūd advokāts Ainārs PlatacisBez vēsts pazūd advokāts Ainārs Platacis25.05.2010lv, ru
7Bistro Adiss Skrundas pievārtē, bandīti noslepkavo 3 cilvēkus. Viens ievainotsBistro Adiss Skrundas pievārtē, bandīti noslepkavo 3 cilvēkus. Viens ievainots12.10.2006lv
8VID Ludzas nodaļas priekšnieka Vjačeslava Ļiscova slepkavībaVID Ludzas nodaļas priekšnieka Vjačeslava Ļiscova slepkavība14.06.2001lv, ru
9Nogrimst Krievijas atomzemūdene K-141 KurskNogrimst Krievijas atomzemūdene K-141 Kursk12.08.2000en, lv, pl, ru
10
Rīgas centrā uzspridzina automašīnu01.05.1997lv
11Saeimas Parlamentārās izmeklēšanas komisijas ziņojums Saeimas Parlamentārās izmeklēšanas komisijas ziņojums 15.06.1994lv
12Dibināts Latvijas valsts ieņēmumu dienestsDibināts Latvijas valsts ieņēmumu dienests25.11.1993lv, ru
13Rakstnieks un advokāts Šarls Gito nāvējoši sašauj ASV prezidentu Džeimsu GarfīlduRakstnieks un advokāts Šarls Gito nāvējoši sašauj ASV prezidentu Džeimsu Garfīldu02.07.1881en, lv

Karte

Avoti: timenote.info, sites.google.com, pietiek.com, news.lv, lursoft.lv, kriminal.lv, google.ru

Nav piesaistītu vietu

    Personas

    Nosaukums No Līdz Valodas
    1Aigars LūsisAigars Lūsis21.09.198110.01.2008en, lv
    2
    Gatis Aišpurs31.05.197026.09.2007en, lv
    3
    Genādijs Peredeļskis07.01.196006.02.2007en, lv, ru
    4Vjačeslavs ĻiscovsVjačeslavs Ļiscovs00.00.195214.06.2001lv
    5Dainis PeimanisDainis Peimanis19.09.195115.12.2000en, lv
    6
    Raimonds Hānbergs30.04.2001lv
    Birkas
    NoziedzībaKriminālziņa