Paziņojumi par tiesneša Jāņa Laukrozes slepkavību

Notikumam nav bildes. Pievieno notikuma bildi!
Personas:
3Personu saraksts
Notikumi:
13Notikumu saraksts
Datums:
17.10.2001
Papildu lauki

Par tiesneša Jāņa Laukrozes slepkavību

Tieslietu ministrija:

15. oktobrī veiktā slepkavība — Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu kolēģijas priekšsēdētāja Jāņa Laukrozes nogalināšana — ir izaicinājums Latvijas valstij. Notikusī neģēlīgā slepkavība ir saistīta ar J.Laukrozes darbu un vēlreiz pierāda, cik neaizsargāti ir mūsu valsts tiesneši — kā krimināllietu, tā civillietu tiesneši.

Valsts prezidente Vaira-Vīķe Freiberga, Ministru prezidents Andris Bērziņš, tieslietu ministre Ingrīda Labucka, iekšlietu ministrs, Augstākās tiesas priekšsēdētājs Andris Guļāns, ģenerālprokurors Jānis Maizītis, Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētājs, Saeimas Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšsēdētājs, Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētājs uzskata, ka tiesneša slepkavība ir noziedzīgās pasaules uzbrukums valstij un tas pēc iespējas ātrāk jāatklāj.

Justīcijas iestāžu vadītāji, Saeimas deputāti, bijušie tieslietu ministri uzskata Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu kolēģijas priekšsēdētāju Jāni Laukrozi par ļoti augsti kvalificētu, pieredzējušu, godprātīgu un teicamas reputācijas tiesnesi.

Jānis Laukroze dzimis 1932. gadā, beidzis Latvijas Universitātes Juridisko fakultāti 1958. gadā, strādājis par izmeklētāju Talsu rajonā un Rīgā, 1976. gadā kļuvis par tiesnesi un pašreizējās Rīgas Ziemeļu rajona tiesas priekšsēdētāju, bijis pasniedzējs Latvijas Universitātē un Policijas akadēmijā, iepriekšējos gados vadījis Tiesnešu kvalifikācijas un Tiesnešu disciplinārkolēģiju, 1997. gadā kļuvis par Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu kolēģijas priekšsēdētāju.

Jānis Laukroze ir pirmais tiesnesis Latvijā, kas noslepkavots saistībā ar savu amatpienākumu veikšanu, krimināllietu izskatīšanu un nozīmēšanu. Tā uzskata visi justīcijas iestāžu vadītāji.

Preses īssaietā:

Vakar,16.oktobrī, Iekšlietu ministrijā sakarā ar iepriekšējās dienas — 15. oktobra — vakarpusē notikušo nežēlīgo slepkavību Rīgas centrā, kur tika nogalināts Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētāja vietnieks, Krimināllietu kolēģijas priekšsēdētājs Jānis Laukroze, notika preses īssaiets. Tajā piedalījās Valsts policijas priekšnieks Juris Rekšņa, ģenerālprokurors Jānis Maizītis, tieslietu ministre Ingrīda Labucka un Iekšlietu ministrijas valsts sekretārs Andris Staris.

Valsts policijas priekšnieks Juris Rekšņa sākumā informēja žurnālistus par notikušo traģēdiju un policijas nekavējoties sākto izmeklēšanu — 15. oktobrī pulksten 18 un divās minūtēs policija saņēma informāciju, ka Rīgā, Lāčplēša ielas 29.nama vārtu arkā, ar vairākiem šāvieniem nogalināts vīrietis. Izbraucot uz notikuma vietu, tika konstatēts, ka nogalinātais vīrietis ir šajā mājā dzīvojošais Jānis Laukroze, Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētāja vietnieks. Policija viņam konstatēja septiņas šautas brūces. Operatīvi izveidotā izmeklēšanas grupa traģēdijas vietā atrada pamestu automātisko šaujamieroci, izņemti vēl citi lietiskie pierādījumi, to skaitā ieraksti no videokamerām. Jau aptaujāti vairāk nekā 200 cilvēku, desmit liecinieku, kas deva iespēju jau tajā pašā vakarā sastādīt iespējamā noziedznieka fotorobotu, ko operatīvi parādīja televīzija, publicēja “Diena” un daži citi masu saziņas līdzekļi. Paldies masu medijiem, jo jau saņemtas vairāku cilvēku atsauksmes uz šiem paziņojumiem. Lūdzam iedzīvotājus informēt policiju par visu, kas varētu būt saistīts ar šo slepkavību. Jebkurš sīkums var izrādīties svarīgs.

Valsts policijas priekšnieks paziņoja, ka izveidoto izmeklēšanas grupu vada Valsts policijas Kriminālpolicijas priekšnieks Valdis Pumpurs, ierosināta krimināllieta pēc Krimināllikuma 118. panta 1. daļas, tas ir, par slepkavību sevišķi pastiprinošos apstākļos. Pašlaik ir divas pamatversijas par slepkavības motīviem: pirmā — saistībā ar J. Laukrozes profesionālo darbību, un tāpēc tiek analizētas tiesneša izskatītās krimināllietas vairāku gadu garumā, otrā — kļūda objektā, iespējams, ka slepkava tēmējis uz citu personu. Tāpēc tiek apzinātas šajā rajonā dzīvojošas citas personas. Taču, kā uzsvēra Juris Rekšņa, pirmā versija uzskatāma par galveno. Viņš vēl minēja, ka šur tur masu saziņas līdzekļos pavīdējusi neprecīza informācija, ka atrasts ierocis ar klusinātāju. Tā nav patiesība, jo atrasts paštaisīts automātiskais ierocis.

Republikas ģenerālprokurors Jānis Maizītis paskaidroja prokuratūras un sava kā ģenerālprokurora lomu un rīcību šajā izmeklēšanas gaitā, jo uzņēmies personīgu kontroli pār izmeklēšanas gaitu:

— Daudz kas liecina par iespējamu pasūtījuma slepkavības versiju, ko atklāt ir sarežģīti, tāpēc jārīkojas pa karstām pēdām, saskaņoti visām iesaistītajām izmeklēšanas institūcijām. Šajā procesā ģenerālprokuroram ir tiesības kriminālizmeklēšanā piesaistīt jebkuru operatīvās darbības subjektu. Lai atklātu slepkavību maksimāli īsos termiņos, nedrīkst ne brīdi ļaut izmeklēšanai apstāties. Pašlaik vienas dienas laikā paveiktais ļauj cerēt uz pozitīvu iznākumu.

Tieslietu ministre Ingrīda Labucka, kas jau iepriekšējā vakarā televīzijā pauda dziļu satraukumu par šo slepkavību un izteica līdzjūtību bojāgājušā kolēģa ģimenei, žurnālistiem pastāstīja, ka valdības otrdienas sēdē pirmais jautājums bijis saistībā ar J. Laukrozes slepkavību. Valdība pieņēmusi lēmumu piešķirt bojāgājušā ģimenei 50 000 latu pabalstu, kā arī izsludinājusi naudas atlīdzību — 10 000 latu tai personai, kura palīdzēs atklāt šo noziegumu. Ja būtu nepieciešams, šai personai varētu tikt piemērota liecinieku aizsardzības programma.

Iekšlietu ministrijas valsts sekretārs Andris Staris pavēstīja, ka Valsts policijas vadība ir saņēmusi ministra uzdevumu darīt visu, pat lietot “visai asas” darba metodes, lai noziedznieki justu izpildvaras spēku un saņemtu bargu un taisnīgu sodu. Viņš aicināja masu mediju pārstāvjus, saņemot informāciju par šīs traģēdijas apstākļiem un iespējamajiem vaininiekiem, pašiem nesākt žurnālistisku izmeklēšanu, bet visu informāciju nodot policijai, konkrēti Valda Pumpura vadītajai izmeklēšanas grupai.

Pēc tam žurnālistiem bija iespēja uzdot dažus jautājumus. Piemēram, uz jautājumu, vai J. Laukrozem iepriekš ticis draudēts, J. Rekšņa atbildēja, ka policijas rīcībā šādu faktu nav. Kas liek domāt par iespējamo versiju par kļūdu? Valsts policijas priekšnieks uz to atteica, ka šādos gadījumos tiek pārbaudītas visas iespējamās versijas. Vai, izvērtējot versiju par pasūtījuma slepkavību, tomēr nerodas aizdomas par neprofesionalitāti, ievērojot apstākli, ka pamests slepkavības ierocis? Vērtējot traģisko iznākumu, tomēr esot jāsecina, ka tas ir profesionāli izdarīts. Valsts policijas priekšnieks J. Rekšņa Valsts policijas vārdā izteica līdzjūtību bojāgājušā ģimenei.

Rita Belousova, “LV” tieslietu redaktore

Latvijas Tiesnešu biedrība:

Rīgas apgabaltiesas tiesneša Jāņa Laukrozes slepkavība 15. oktobrī ir izaicinājums Latvijas valstij. Viņš ir pirmais tiesnesis Latvijā, kas noslepkavots saistībā ar savu amatpienākumu veikšanu, krimināllietu izskatīšanu un nozīmēšanu. Tikai kardināli mainot valsts un politisko spēku attieksmi par labu tiesu varas un tās neatkarības nostiprināšanai, pilnveidojot un ar likumu nosakot tiesnešu un citu justīcijas iestāžu darbinieku drošības garantijas, var reāli ierobežot organizēto noziedzību valstī.

1976. gadā Jānis Laukroze kļuva par tiesnesi un pašreizējās Rīgas Ziemeļu rajona tiesas priekšsēdētāju. Vienlaikus viņš bija pasniedzējs Latvijas Universitātē un Policijas akadēmijā. Jānis Laukroze vadīja arī Tiesnešu kvalifikācijas kolēģiju un Tiesnešu disciplinārkolēģiju, aktīvi darbojās Latvijas Tiesnešu biedrībā un ilgus gadus bija tās valdes loceklis.

1997. gadā Jānis Laukroze sāka strādāt Rīgas apgabaltiesā par Krimināllietu kolēģijas priekšsēdētāju. Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu kolēģijas priekšsēdētājs Jānis Laukroze bieži uzņēmās sarežģītāko krimināllietu izskatīšanu, kuras izraisījušas plašu rezonansi sabiedrībā. Viņš izskatījis Parfjonova krimināllietu, narkotiku kontrabandā apsūdzēto Dairas Silavas un Rolanda Priverta un Krievijas nacionālboļševiku krimināllietas. Tuvākajā laikā viņš bija paredzējis sākt izskatīt krimināllietu pret krāpšanā apsūdzēto uzņēmēju Armandu Stendzenieku.

Latvijas Tiesnešu biedrība izsaka visdziļāko līdzjūtību Jāņa Laukrozes tuviniekiem. Tiesnešu biedrība aicina visus tiesnešus solidarizēties. Vara mūsu valstī pieder Latvijas suverēnai tautai, un ikvienam indivīdam ir tiesības dzīvot drošībā un būt aizsargātam.

Par spīti lielajam zaudējumam, notikušais nespēs iebiedēt tiesnešus un vājināt tiesu varu Latvijā.

"Latvijas vēstnesis"

Vienā no versijām izskatīja iespēju, ka tiesneša Laukrozes slepkavība bijusi viena no tā dēvētajām “pirmdienu slepkavībām”. Proti, 2001.gada 2.jūlijā nogalināja kriminālās aprindās zināmo Andreju Balmasovu, pusotru mēnesi pēc tiesneša Laukrozes nogalināšanas pie Biķernieku kartinga trases nošāva kriminālo autoritāti Vasiliju Jeļisejevu, bet 2002. gada 28. janvārī nošāva veikala “Tallinn” īpašnieku Eduardu Baburgu. Visas šīs slepkavības bija ar līdzīgu rokrakstu, un visas tās tika izdarītas pirmdienās.

Uz aizdomu pamata par līdzdalību tiesneša slepkavībā aizturēja Vitāliju Nosenko. “Netkarīgā Rīta Avīze” tolaik ziņoja, ka, izskatot sūdzību par Nosenko piemēroto drošības līdzekli – apcietinājumu, tiesā izskanējis, ka Nosenko esot saņēmis piedāvājumu “piedalīties kāda veca vīrieša slepkavībā”. Nosenko aizvedis divus vīriešus uz Lāčplēša ielu – tur dzīvoja tiesnesis Laukroze. Tomēr pietiekamu pierādījumu par viņa līdzdalību šajā slepkavībā nebija, un Nosenko no atbildības par šo epizodi  tika atbrīvots. Līdz ar diviem citiem apsūdzētajiem viņam inkriminēja vienīgi Balmasova slepkavības izdarīšanu. Jāpiebilst, ka pēc noziedzīgā grupējuma aizturēšanas “pirmdienu slepkavības” beidzās. Tomēr Jāņa Laukrozes nogalināšanas izmeklēšanai tas neko nedeva. Divi cilvēki tika notiesāti tikai par A. Balmasova slepkavību, saņemot attiecīgi 10 un 15 gadus cietumsoda, bet Laukrozes slepkavība pagaidām palikusi neatklāta.

2016. gada 27. janvārī savā dzīvoklī miris tika atrasts noslepkavotā tiesneša Jāņa Laukrozes dēls Andris Laukroze. Pēc oficiālās versijas Andris Laukroze izdarījis pašnāvību – nošāvies ar savu dienesta ieroci. Viņš bija nopietnos pārkāpumos vainotās “Privat bank” drošības departamenta darbinieks. Andra Laukrozes nāve uzjundīja jautājumu – kas īsti notika 2001. gada 15. oktobra vakarā, kad tika noslepkavots viņa tēvs, Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu kolēģijas priekšsēdētājs Jānis Laukroze, un kādēļ šī slepkavība joprojām nav atklāta?

Tikai dažas stundas pēc slepkavības augstas valsts amatpersonas un žurnālisti savos mobilajos tālruņos saņēma kompromitējošas īsziņas par nogalinātā tiesneša darbību. Tajās bija teikts, ka Laukroze caur advokātu Vilhelmu Kozlovski saņēmis 1 200 000 dolāru no Ivana Haritonova, taču nav izpildījis pasūtījumu un naudu arī nav atdevis. Laukrozem bijis jāpanāk, lai Haritonovam nepiespriež brīvības atņemšanu, taču tas neesot izdevies un nauda arī neesot atdota.

Advokāts Kozlovskis toreiz izteicās, ka ir ciniski šādā lietā tik muļķīgi jokot, taču neilgi pēc tam sekoja cita īsziņa – proti, ziņa par Haritonovu tiekot atsaukta, bet īstie vainīgie esot “Bankas Baltija” krimināllietā tiesājamais Aleksandrs Lavents un krāpšanā apsūdzētais Armands Stendzenieks.

Policija vēlāk atklāja, ka šo īsziņu autors, iespējams, ir kāds kazino “Full haus” menedžeris, kurš iepriekš bijis iesaistīts krimināllietās par krāpšanu. Viņu policija aizturēja uz aizdomu pamata par neslavas celšanu, taču Laukrozes slepkavības atklāšanai šī aizturēšana neko nedeva.

Kā jau minēts, upuris tika nogalināts ar pašdarinātu pistoli ar klusinātāju, un notikuma vietā policija atrada lodes, patronu čaulītes un ieroci. Likumsargi un prokuratūra tolaik uzsvēra, ka notikušais ir pasūtījuma slepkavība. Šī ir palikusi kā pamatversija arī šodien.

Oēc slepkavības policija atrada ne tikai ieroci, bet arī aculieciniekus, kuri redzēja slepkavu. Tika izveidots aizdomās turamā fotorobots. Policija tolaik aizturēja arī iespējamo ieroča izgatavotāju, kā arī uzgāja virkni nelegālo ieroču kontrabandistu. 

2016. gadā pēc atkārtotas apstiprināšanas amatā Valsts policijas priekšnieks Ints Ķuzis intervijā "Ir" atzinis, ka viņam pašam visvairāk kremt tiesneša Jāņa Laukrozes slepkavu neatrašana.

Saistītie notikumi

NosaukumsDatumsValodas
1
Aizturēts bijušais SAB darbinieks Aigars Sparāns28.04.2020lv
2Slepkavība un pašnāvība RīgāSlepkavība un pašnāvība Rīgā07.01.2020lv
3
Jaunolainē vīrietis noslepkavo divus pensionārus un līķus sadedzina10.08.2017lv
4Iznāk politisks trilleris „Bailes”Iznāk politisks trilleris „Bailes”25.05.2017lv
5Bez vēsts pazūd advokāts Ainārs PlatacisBez vēsts pazūd advokāts Ainārs Platacis25.05.2010lv, ru
6VID Muitas kriminālpārvaldes vadītāja Vladimira Vaškeviča slepkavības mēģinājumsVID Muitas kriminālpārvaldes vadītāja Vladimira Vaškeviča slepkavības mēģinājums08.11.2007lv, ru
7Aizturēts sevišķi svarīgu lietu prokurors Staņislavs NazarovsAizturēts sevišķi svarīgu lietu prokurors Staņislavs Nazarovs03.04.2003lv
8Kriminālās autoritātes Balmasova slepkavībaKriminālās autoritātes Balmasova slepkavība02.07.2001lv
9VID Ludzas nodaļas priekšnieka Vjačeslava Ļiscova slepkavībaVID Ludzas nodaļas priekšnieka Vjačeslava Ļiscova slepkavība14.06.2001lv, ru
10
Māra Millera slepkavības mēģinājums bārā "Daiļā impērija"15.11.1999lv, ru
11Rīgas centrā nogalināts uzņēmējs Arnis ŠķesterisRīgas centrā nogalināts uzņēmējs Arnis Šķesteris14.10.1999lv
12
Rīgā, Biķernieku ielā 58 pirmo reizi Latvijā - četrkārtīga slepkavība13.12.1989lv
13
Uzbrukums inkasatoriem Rīgā09.01.1974lv

Avoti: timenote.info, puaro.lv

Nav piesaistītu vietu

    Personas

    Nosaukums No Līdz Valodas
    1
    Rita Belousova00.00.193400.00.2005lv
    2Jānis LaukrozeJānis Laukroze19.07.193215.10.2001lv
    3
    Andrejs Balmasovs02.07.2001lv
    Birkas