Viens no Latvijas politiskās korupcijas skandāliem - Jūrmalgeita

Notikumam nav bildes. Pievieno notikuma bildi!
Personas:
3Personu saraksts
Notikumi:
7Notikumu saraksts
Datums:
18.03.2005
Papildu lauki

Jūrmalgeita ir skandāls, kas ir saistīts ar 20 000 eiro liela kukuļa piedāvāšanu Jūrmalas domes deputātam Ilmāram Ančānam, lai viņš 2005. gada 18. martā paredzētajā domes sēdē atbalstītu Jura Hlevicka kandidatūru pilsētas mēra amatam. Ančāns par notikušo ziņoja Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam (KNAB), kas arestēja vairākas personas.

Plašāku sabiedrības uzmanību skandāls ieguva gadu vēlāk, kad izmeklēšanai nevedoties, KNAB darbinieki nelikumīgi "nopludināja" kriminālprocesa operatīvos materiālus sev pietuvinātiem žurnālistiem Latvijas Televīzijā. Sensacionāli raidījumā "De facto" tika publicētas lietā iesaistīto personu, tostarp, toreizējā satiksmes ministra Aināra Šlesera un bijušā Ministru prezidenta Andra Šķēles operatīvā ceļā noklausītas un iegūtas telefonsarunas, atklājot viņu līdzdalību šajā varas dalīšanas procesā. Ņemot vērā plašo rezonansi, šis notikums izvērtās kā skaļš skandāls un nevienam neradās jautājumi, ka kāds klausās un ieraksta premjera un viena no valdības ministra sarunas. Šī bija viena no pirmajām reizēm, kad publiski izskanējušais atklāti parādīja kā varas elitē ilgstoši esošas personas veido stabilu politisku karteli, faktiski vienojoties par ikvienu daudz maz nozīmīgu amatu valstī, iemainot vai ietirgojot par kādiem pakalpojumiem, balsojumiem vai līdzekļu sadali. 

Latvijas valstī ikviena no varas partijām cīņā par iespēju pārvaldīt budžetu un naudas sadali kopš Neatkarības atjaunošanas mēģina iegūt ietekmi kādā drošības vai tiesu sistēmas iestādē. Nenoliedzami, visefektīgāk tas ir izdevies Jaunajam laikam un tam sekojošajiem varas partiju atvasinājumiem. Cīņā par varu noder jebkuri paņēmieni, jebkuras iespējas, plaši izmantojot piebarotus ierēdņus, pieminēto iestāžu darbiniekus un tik pat korumpētus mediju pārstāvjus.

Jūrmala ar savām biežajām domes priekšsēdētāju maiņām kļuva ievērota ne tikai Latvijā. Šajā laikā aktīvi ik vasaru notika plaši krievu estrādes un humora zvaigžņu koncerti Dzintaros. Comedy club rezidenti atklāti smējās, ka viņiem, atklājot koncertu, ir iespēja publikai stādīt priekšā kārtējo mēru.

Jūrmalā izvērtās asa konkurences cīņa starp pie varas esošajiem Šķēli, Šleseru, Straumi no vienas puses, un vau alkstošā Jaunā laika, kura laukuma pusē atklāti spēlēja toreizējā KNAB vadība. Pirmie vieglprātīgi nenovērtēja šo apstākli.

2007. gada 23. martā Zemgales apgabaltiesa piesprieda piecu gadu cietumsodu divām lietā iesaistītajām personām: Jurim Hlevickim un Germanam Milušam.

Balsojums

Pretēji balsošanas organizētāju vēlmēm, par domes priekšsēdētāju tika ievēlēta Inese Aizstrauta (JL). 

2005. gada 18. martā notika pirmā Jūrmalas domes jaunā sasaukuma sēde. Slēgtā balsojumā par domes priekšsēdētāju tika ievēlēta partijas "Jaunais laiks" pārstāve Inese Aizstrauta. Viņa ieguva 8 balsis no 15. Iepriekšējā sasaukuma domes priekšsēdētājs, Latvijas Pirmās Partijas pārstāvis Juris Hlevickis ieguva 7 balsis no 15. Par viņas pirmo vietnieku ievēlēja TB/LNNK pārstāvi Aigaru Tampi, bet par Tampes vietnieku ievēlēja LSDSP deputātu Daini Urbanoviču.

Tās pašas dienas vakarā tika paziņots, ka Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) ir ierosinājis krimināllietu par 20 000 eiro (aptuveni 14 000 Ls) kukuļdošanu Jūrmalas domes priekšsēdētāja vēlēšanās un saistībā ar šo noziegumu aizturējis divas personas. KNAB sākotnēji neatklāja nekādu informāciju par aizturētajām personām. Savu saistību ar notikušo medijiem tūlīt noliedza koalīcijas biedri Ilmārs Ančāns un Raimonds Munkevics, kā arī opozīcijas pārstāvji Žanna Kupčika, Agris Kalnciems, Māris Mežapuķe un Igors Dreija. Starp citu, Dainis Urbanovičs tālredzīgi noraidīja iespēju, ka Aizstrauta amatu varētu būt ieguvusi negodīgā ceļā un pats nepalika bez amata.

21. martā tika atklāts, ka abi KNAB aizturētie cilvēki bija partijas "Jaunais centrs" deputāta kandidāti — Leonīds Lasmanis un Gvido Harijs Volbrugs. Tās pašas dienas vakarā KNAB apstiprināja neoficiāli izskanējušo informāciju, ka kukulis ticis piedāvāts deputātam Ančānam, kas iepriekš to ir noliedzis.

Telefonsarunu publicēšana

Ministru prezidents Aigars Kalvītis pēc telefonsarunu publicēšanas pieprasīja satiksmes ministra Aināra Šlesera demisiju

2006. gada 12. martā Latvijas Televīzijas raidījumā "De facto" tika publicētas kukuļošanas lietā iesaistīto personu telefonsarunas. Tas notika neilgi pēc tam, kad lieta tika nodota tiesai. Bez apsūdzētajiem (Lasmanis, Volbrugs, Hlevickis un Germans Milušs) tajās piedalījās arī toreizējais Latvijas satiksmes ministrs Ainārs Šlesers, bijušais Ministru prezidents Andris Šķēle un toreizējais Lielupes ostas pārvaldnieks Eižens Cepurnieks, kas uzņēmās veikt sarunas ar TB/LNNK priekšsēdētāju Jāni Straumi, lai iegūtu divu partijas deputātu atbalstu.

Tāpat tika atklāts, ka izmeklēšanas laikā tiesībsargi kā lieciniekus pratināja gan Šķēli, gan Šleseru, gan Straumi, tomēr pierādījumu trūkuma (faktiski - profesionāla profānisma) dēļ izmeklēšana tika pārtraukta. Šlesers un Šķēle pratināšanā apgalvoja, ka ar Milušu sazinājušies tikai, lai noskaidrotu, kā rit koalīcijas veidošanas sarunas Jūrmalā. Tāpat raidījuma veidotāji atklāja, ka lietu materiālus raidījumam nav devusi ne ģenerālprokuratūra, ne KNAB. Tas tika pieņemts par pamatu, jo neatradās neviens, kurš spētu pateikt un pierādīt, ka tie ir klaji meli.

15. martā, pēc tam, kad Šlesers paziņoja, ka nedomā atkāpties no amata, Ministru prezidents Aigars Kalvītis pieprasīja viņa demisiju. Kalvītis paziņoja: "Neviens ministrs nevar strādāt, ja viņam nav sabiedrības uzticības."

2006. gada 18. maijā apsūdzētais Volbrugs intervijā "Neatkarīgajai Rīta Avīzei" atklāja, ka viņš lietas materiālus un ierakstus nodeva "De facto", lai panāktu maksimālu lietas caurspīdīgumu. Šos melus arī neviens nedomāja atspēkot. Viņam pēc kukuļošanas notikuma vairs nekādi nevarēja būt pieeja šiem materiāliem. Sabiedrībai noteikti šajā brīdī bija interesantāk un īstermiņā arī svarīgāk, ka notiek izmeklēšana par "lielajām zivīm".

“Piekrītu, ka esmu draņķis, ka visi četri draņķi — arī piekrītu, taču Ančāns nedrīkst būt par nacionālo varoni, jo viņš ir tāds pats draņķis.”

Gvido Harijs Volbrugs, Neatkarīgā Rīta Avīze, citēja vienu no lietas figurantiem 2006. gada 18. maijā.

Bieži citētas frāzes, 2006. gada vārda apbalvošana

Pēc telefonsarunu publicēšanas raidījumā "De facto" folklorizējās divas izteiktas frāzes. 

Pirmā bija Miluša izteiktā frāze "paņēma un uzmeta", kas aprakstīja situāciju pēc balsojuma, kurā Ančāns nobalsoja par Aizstrautu. Šī frāze tika atzīta par 2006. gada spārnoto izteicienu. 

Otrā frāze bija "lielākais kretīns", ko izteica Andris Šķēle. Pēc tam, kad Hlevickim neizdevās kļūt par mēru, Šķēle ar sev raksturīgu cinisku ironiju rosināja kādā no vietnieku amatiematrast un ielikt "lielāko kretīnu", par kuru tika izvēlēts Dainis Urbanovičs. Šī frāze tika nominēta gada spārnotā izteiciena balvai.

Šī frāze nāca no nopludinātajām telefonsarunām - Andris Šķēle piedāvāja par priekšsēdētāja vietnieku ievēlēt "lielāko kretīnu"

Vārds "Jūrmalgeita" tika nominēts gada vārda titulam. Skandāla nosaukums ticis atvasināts no Votergeitas skandāla nosaukuma, pēc līdzības ar vairākiem citiem skandāliem, kuru nosaukumi, iespaidojoties no Votergeitas skandāla, beidzas ar "geita". 

Arī vārds "baķka" nepalika bez uzmanības. Nacionāū partijai pat ļoti piestāvēja gada nevārda titulam nominētais krievu vārds. Politiskās aun tām pietuvinātās aprindās nevienam nebija noslēpums, ka par "baķku" sarunās tika saukts Saeimas spīkers Jānis Straume.

Tiesa

2006. gada 23. februārī Ģenerālprokuratūras Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas prokurore Velta Zaļūksne nodeva Rīgas apgabaltiesai krimināllietu par kukuļa došanu Ilmāram Ančānam. Kriminālvajāšana tika uzsākta pret Milušu, Lasmani, Hlevicki un Volbrugu

1. martā lieta tika pārsūtīta Zemgales apgabaltiesai. 

12. maijā tika atklāts, ka Zemgales apgabaltiesa lietas izskatīšanu uzsāks 15. maijā, slēgtā tiesas sēdē, jo vienam no procesa dalībniekiem ir noteikta procesuālā aizsardzība. Lietas tiesāšana tika uzticēta Veltai Silamiķelei

16. jūlijā Ančāns iesniedza tiesā lūgumu noņemt viņam procesuāli aizsargājamās personas statusu, "lai tiesa būtu atklāta un sabiedrība varētu pati spriest par notiekošajiem procesiem valstī".

2007. gada 8. janvārī ieplānotā tiesas sēde tika atlikta Lasmaņa slimības dēļ. Gan prokurore Zaļūksne, gan Ančāns izteica bažas, ka šādi tiek apzināti vilcināts tiesas process. Neilgi pēc tam Lasmanis pazuda, parādījās neoficiāla informācija, ka viņš ir devies uz Krieviju. 

29. janvārī šī iemesla dēļ tika atsevišķi izdalīta tiesvedība pret Lasmani, kā arī turpinājās process pret Milušu, Hlevicki un Volbrugu.

31. janvārī Jūrmalas domes priekšsēdētāja Inese Aizstrauta tiesā liecināja, ka pirms balsojuma Milušs viņai piedāvāja vicemēra amatu. 

1. martā tiesā vairākas stundas pēc kārtas tika lasīti sarunu atšifrējumi. 

2. martā KNAB pārstāve tiesā liecināja, ka Hlevickis bija pilnvarojis Lasmani ar Ančāna kukuļošanu saistīto lietu kārtošanai. 

7. martā Iilmārs Ančāns tiesā liecināja, ka, pretēji G. H. Volbruga advokāta Egona Rusanova minējumiem, KNAB darbinieki nav mācījuši viņu sakūdīt citas personas uz kukuļdošanu. Tāpat Ančāns apgalvoja, ka vairākkārt atteicās no Lasmaņa kukuļiem, lai "viņi apdomātos un neietu šo ceļu". Ančānu precīzi noraksturoja Volbrugs, kā tas minēts iepriekš.

13. martā gan Volbrugs, gan Hlevickis izteica nožēlu par notikušo. Tāpat Hlevickis atzina, ka šis skandāls "būs mācība pārējiem". Mācība bija tiešām pamatīga - notikušais parādīja ne tikai to, ka iespējams notiesāt par politisku uzpirkšanu, bet arī to, ka cīņā par var nepieciešama kompleksa pieeja - drošības iestādes, mediji un sabiedriskā doma. Bez tā vairs nekā.

16. martā Hlevickis tiesā sacīja, ka neatzīst savu vainu, jo neesot zinājis, ka Ančāns ir paņēmis kukuli. 

19. martā prokurore Velta Zaļūksne lūdza piespriest Hlevickim un Milušam piecu gadu cietumsodu, bet Volbrugam — nosacītu brīvības atņemšanu uz trim gadiem. 

23. martā tiesnese V. Silamiķele piesprieda Milušam un Hlevickim piecu gadu cietumsodu ar mantas konfiskāciju, bet Volbrugam — nosacītu brīvības atņemšanu uz trim gadiem ar pārbaudes laiku uz trim gadiem. Hlevicki apcietināja tiesas zālē, bet Milušs nebija ieradies uz sprieduma pasludināšanu, domājams, ir izbraucis no Latvijas un atrodas meklēšanā joprojām.

Notikumi ārpus tiesas procesa

2006. gada 30. jūnijā Jūrmalas Aizsardzības biedrība un Jūrmalas Uzņēmēju biedrība nolēma uzsākt pilsētas iedzīvotāju parakstu vākšanu, lai ierosinātu rīkot pašvaldības ārkārtas vēlēšanas, jo "dome neņem vērā sabiedrības viedokli" sakarā ar Jūrmalas attīstības plānu. Par spīti tam, likums neparedz, ka ar iedzīvotāju parakstiem var rosināt domes ārkārtas vēlēšanas. 

13. septembrī reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs Māris Kučinskis izteicās, ka "nav likumiska pamata Jūrmalas domes atlaišanai". Paziņojums sekoja partijas "Mūsu zeme" paziņojumam, kurā tā aicināja ierosināt pirmstermiņa vēlēšanas. Jūrmalas dome tā arī netika atlaista un nākamās vēlēšanas norisinājās paredzētajā laikā — 2009. gada 6. jūnijā.

2010. gada maijā Jūrmalas domē notika vēl viens skandāls, ko mediji iesauca par "Jūrmalgeitu 2". Tobrīdējais Jūrmalas mērs Raimonds Munkevics un viņa partijas biedrs Normunds Pīrants restorānā "Armēņu virtuve" piedāvāja kukuli domes deputātei Ivetai Blauai. Abi aizdomās turamie tika arestēti un Munkevics zaudēja domes priekšsēdētāja amatu.

Saistītie notikumi

NosaukumsDatumsValodas
1Digitālgeita - 18 gadus pēc lietas uzsākšanas, Rīgas apgabaltiesa digitālās TV ieviešanas krimināllietā attaisno visus 15 apsūdzētosDigitālgeita - 18 gadus pēc lietas uzsākšanas, Rīgas apgabaltiesa digitālās TV ieviešanas krimināllietā attaisno visus 15 apsūdzētos12.07.2021lv
2Digitālgeita - kriminālprocesā par iespējamām nelikumībām digitālās televīzijas ieviešanā prokuratūra uzrādījusi apsūdzību bijušajiem politiķiem Andrim Šķēlem un Aināram ŠleseramDigitālgeita - kriminālprocesā par iespējamām nelikumībām digitālās televīzijas ieviešanā prokuratūra uzrādījusi apsūdzību bijušajiem politiķiem Andrim Šķēlem un Aināram Šleseram22.03.2021lv
3Digitālgeita. Prokuratūra uzrādījusi apsūdzības uzņēmuma “Tet” valdes priekšsēdētājam Jurim Gulbim un vēl 4 personām par līdzdalību krāpšanā digitālās televīzijas ieviešanāDigitālgeita. Prokuratūra uzrādījusi apsūdzības uzņēmuma “Tet” valdes priekšsēdētājam Jurim Gulbim un vēl 4 personām par līdzdalību krāpšanā digitālās televīzijas ieviešanā24.10.2020lv
4Digitālgeita - pirmās instances spriedums digitālās televīzijas krimināllietāDigitālgeita - pirmās instances spriedums digitālās televīzijas krimināllietā15.05.2015lv
5Digitālgeita. Sāk skatīt digitālās televīzijas krimināllietu Digitālgeita. Sāk skatīt digitālās televīzijas krimināllietu 28.08.2008lv
6Digitālgeita. Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) nosūta Ģenerālprokuratūrai kriminālvajāšanas uzsākšanai lietu par digitālās televīzijas ieviešanas likumībuDigitālgeita. Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) nosūta Ģenerālprokuratūrai kriminālvajāšanas uzsākšanai lietu par digitālās televīzijas ieviešanas likumību08.12.2003lv
7Digitālgeita - KNAB ierosina krimināllietu par amatpersonu darbībām digitālās TV ieviešanas procesāDigitālgeita - KNAB ierosina krimināllietu par amatpersonu darbībām digitālās TV ieviešanas procesā01.09.2003lv

Avoti: wikipedia.org, timenote.info

Nav piesaistītu vietu

    Personas

    Nosaukums No Līdz Valodas
    1Juta StrīķeJuta Strīķe18.07.197018.03.2020de, lv, ru, ua
    2Leonīds LasmanisLeonīds Lasmanis29.01.195910.01.2020lv
    3Gvido Harijs VolbrugsGvido Harijs Volbrugs27.04.194426.04.2014en, lv, ru
    Birkas