Jūlijs Madernieks raksta: “Neko neizteicošs vācu stils. (..) Ir laba un teicama lieta celt pieminekļus, bet, ja pieminekļi stāv ar mākslu naidā, tad labāk lai viņu nav”. 

Faktiski- piemineklis militārpersonai simbolizē Krievijas impērijas militārisma uzvaru. Barklajs de Tolli ir ņēmis dalību Krievijas Impērijas karos un nemieru apspiešanā citu tautu teritorijās - Somijā, Lietuvā, Polijā, Kaukāzā un tā kopijai (orģināls bija zaudēts sen) kā krievu agresīva imperiālisma simbolam tam ir vieta muzejā, bet nevis Rīgas kā neatkarīgas valsts - centrā.

Barklaja de Tolli piemineklis ir piemineklis Krievijas karavadonim Mihaelam Andreasam Barklajam de Tolli. Tas atrodas Esplanādē, Rīgā, netālu no Kristus Piedzimšanas pareizticīgo katedrāles. Oriģinālais piemineklis tika uzstādīts 1913. gadā, pēc diviem gadiem skulptūra tika demontēta, taču postaments tika saglabāts. 2002. gadā skulptūra tika atjaunota tās vēsturiskajā vietā.

Oriģinālais piemineklis

Oriģinālais piemineklis ticis atklāts 1913. gada 13. oktobrī par godu Krievijas uzvaras 1812. gada karā 100 gadu jubilejai. 

1912. gada 14. februārī pieminekļa komiteja izsludināja konkursu, kurā tika iesniegti 44 projekti. Pilsētas mērs bija Džordžs Armitsteds. 

Konkursa noteikumos bija noteikts, ka piemineklis nedrīkst būt vairāk nekā 8 metrus augsts, tam ir jābūt novietotam uz postamenta, kas izgatavots no granīta, un jābūt izgatavotam no bronzas. Visas trīs prēmijas tikušas piešķirtas Vācijas tēlniekam Vilhelmam Vandšneideram (Wilhelm Wandschneider) no Šarlotenburgas pie Berlīnes. Pieminekļa celtniecībai tika vākti arī ziedojumi.

Postaments, kas ir 3,09 metrus augsts, tika izgatavots Augusta Folca darbnīcā Rīgā no sarkanbrūnā Somijas granīta. Barklaja de Tolli bronzas stājskulptūra ar feldmaršala zizli rokās bija divas tonnas smaga un 4,77 metrus augsta, tā tika atlieta Berlīnē, Vācijā. Pieminekli rotāja uzraksts Генералфельдмаршал kнязь Генералпринц Барклай-де-Толли 1812-1912 ("Ģenerālfeldmaršals kņazs Barklajs de Tolli 1812-1912"). Karavadonis pietur pats savu roku, jo pēc kāda rokas savainojuma viņam bija saglabājies šāds ieradums arī pēc izārstēšanās.

Piemineklis tika demontēts 1915. gada jūlijā, jo Rīgai tuvojās vācu karaspēks. Pēc tam tas tika aizvests uz Krasta dzelzceļa staciju. Par turpmāko oriģinālā pieminekļa likteni drošu ziņu nav, pastāv vairākas versijas par tā likteni. Barklaja de Tolli piemineklis varētu būt aizvests no Rīgas un pēc tam pārkausēts Aleksandra III muzejā Petrogradā, tāpat kuģis ar pieminekli varēja būt bijis nogremdēts. Postaments ir saglabājies līdz mūsdienām.

Pašreizējais piemineklis

2001. gadā pēc Rīgas uzņēmēja Jevgeņija Gomberga iniciatīvas, kas ziedoja naudu, lai tiktu atjaunota pieminekļa stājskulptūra, tika uzsākta pieminekļa restaurācija, kas notikusi Sanktpēterburgā, to paveica tēlnieki Aleksejs Murzins un Ivans Korņejevs un bronzas lējējs Deniss Gočijajevs.

2002. gadā bronzas skulptūra tika uzstādīta uz vēsturiskā postamenta, un 2002. gada 1. jūlijā tā tika atklāta. Pieminekļa postamenta priekšpusē atrodas misiņa plāksne ar tekstu latviešu, vācu un krievu valodā, aizmugurē — plāksne ar tekstu latviešu, angļu un krievu valodā. Tāpat pastāv informatīvā plāksne ar tekstu latviešu, angļu un krievu valodā. Skulptūra ir uzņēmēja un mecenāta Gomberga dāvana Rīgas pilsētai.

Sakarā ar pieminekļa atjaunošanu sabiedrībā izraisījās visai plašas diskusijas starp pieminekļa uzstādīšanas atbalstītājiem un pretiniekiem.

Dažādi politiskie grupējumi šīs diskusijas centās izmantot sava politiskā reitinga celšanai. Piemēram, "tēvzemietis" Vilnis Zariņš pieminekļa uzstādīšanu nodēvēja par "absurdu apvainojumu latviešu tautai", savukārt vicemērs Sergejs Dolgopolovs, noraidot pārmetumus par imperiālisma simboliem, postulēja, ka "visdrausmīgākais imperiālisma mantojums ir mūsu provinciālisms un stulbums". Rīgas Domē par de Tolli atrašanos Esplanādē nobalsoja 11 sociāldemokrāti, tajā skaitā mērs Bojārs un partijas priekšsēdētājs Dainis Īvāns, 13 PCTVL deputāti un septiņi mazo partiju pārstāvji. Pret nobalsoja 12 opozīcijas pārstāvji, pieci opozicionāri atturējās. 

Domes vestibilā izvietotajās atsauksmju grāmatās 63% iedzīvotāju atbalstīja pieminekļa uzstādīšanu, bet 37% bija pret, savukārt domes pasūtītā socioloģiskā pētījuma dati liecināja, ka de Tolli pieminekļa atrašanos Esplanādē atbalstīja 59,6% rīdzinieku, bet 22,7% rīdzinieku bija pret šī pieminekļa uzstādīšanu.