Nelielas jaudas autonomās elektrostacijas Rīgā tika izbūvētas jau no 19. gadsimta astoņedsmito gadu sākuma- un pirmo lielāko tobrīd Baltijā-  42,5 kW)- pie Nacionālās Operas (tobrīd Vācu teātra) atvēra 1887. gada 1. septembrī

1901. gada oktobrī Rīgas dome pieņēma lēmumu par centralizētas elektrocentrāles izbūvi Andrejsalā (Andrejostā), lai nodrošinātu centralizētu elektroapgādi pilsētai. Jau pēc mēneša piešķīra pirmo kredītu – 8000 rubļu spēkstacijas projektēšanai.

Elektrocentrāles projektu izstrādāja viens no vācu elektroenerģētikas pamatlicējiem, inženieris, konstruktors un izgudrotājs Oskars fon Millers (1855 – 1934).

1882. gadā Millers Minhenē organizēja pirmo Elektrotehnisko izstādi, un viņam pirmajam izdevās pārvadīt elektroenerģiju pa 60 km garu augstsprieguma līniju Misbaha–Minhene.

1883. gadā viņš kopā ar rūpnieku E. Ratenau nodibināja firmu “Deutsche Edison – Gesellschaft für angewandte Elektricität”, kas mūsdienās pazīstama ar nosaukumu „AEG”.

1884. gadā pēc Millera projekta uzbūvēja Minhenes spēkstaciju Vācijā.

1903. gadā Rīgas pilsētas dome apstiprināja O. fon Millera izstrādāto projektu elektrocentrāles izbūvei. Elektrostacijas un elektrotīkla izbūvi plānoja trijās kārtās:

• 1. kārtā paredzēja izbūvēt elektrostacijas ēku un iekārtu, kabeļtīklu no elektrocentrāles līdz Bruņinieku ielai;
• 2. kārtā – palielināt elektrocentrāles jaudu no 1700 kW līdz 3100 kW un izbūvēt kabeļtīklu elektroenerģijas piegādei klientiem Pārdaugavā;
• 3. kārtā – palielināt elektrocentrāles jaudu līdz 5200 kW un divkārt palielināt kabeļtīkla kopgarumu Rīgas pilsētā. Rīgas pilsētas elektrocentrāles vēsture saistāma ar vēl vienas izcilas personības klātbūtni.

Elektrocentrāles ēkas projektu izstrādāja arhitekts Karls Felsko (1844–1918) – viens no ievērojamākajiem Rīgas eklektisma stila meistariem.

Pilsētas elektrocentrāles izbūve izmaksāja 1,3 miljonus rubļu. Pārbaudes režīmā elektrocentrāli ieslēdza darbā 1905. gada martā.

Oficiālā tās atklāšana notika 1905. gada 14. maijā, kad Rīgas pilsētas galva Džordžs Armitsteds parakstīja lēmumu par elektrocentrāles pieņemšanu ekspluatācijā un tās nodošanu pilsētas Uzņēmumu pārvaldes pārziņā. Pilsētas elektrocentrāle darbojās ar 1482 kW jaudu. Pirmajā darbības gadā tā saražoja 23000 kWh elektroenerģijas, to piegādājot 652 klientiem. Elektriskais apgaismojums iedegās pilsētas centra dzīvojamos namos un iestādēs.

Pirmās 20 elektriskā loka lampas uzstādīja Aleksandra bulvārī – tagadējā Brīvības bulvārī un Brīvības ielā posmā līdz Brīvības un Elizabetes ielu krustojumam.

Rīgas pilsētas elektrocentrāle Andrejsalā – tolaik bija lielākais elektroenerģijas ražotājs ne vien Rīgā un Latvijā, bet arī visā Baltijas reģionā. Turpmākajos gados arvien lielāks skaits rīdzinieku iepazina elektrisko apgaismojumu un sāka to lietot ikdienā.

1938. gadā turpat 70% pilsētas iedzīvotāju mājokļu bija apgaismoti ar elektrisko strāvu, kuru galvenokārt nodrošināja Andrejsalas elektrocentrāle.

Avots: Ina Lastovecka, AS ”Latvenergo” Enerģētikas muzeja vadītāja.