Vilhelms Roberts fon Bulmerinks (vācu: Wilhelm Robert von Bulmerincq; 1862-1953) bija Rīgas vācbaltiešu namnieks, Rīgas pilsētas galva laikā no 1913. līdz 1915., formāli līdz 1917. gadam.

Dzīvesgājums

Dzimis 1862. gadā bagātu Rīgas patriciešu ģimenē. Viņa radinieks bija Rīgas birģermeistars Johans Valentīns Bulmerinks (Bulmerincq, 1760–1827). 20. gs. sākumā viņš bija Rīgas pilsētas nekustamo īpašumu valdes priekšsēdētājs. Pēc Rīgas Politehniskā institūta profesora arhitekta E. Kupfera projekta 1907. gadā Mežaparkā uzcēla privātmāju villa v. Bulmerincq.

Bulmerinks turpināja Georga Armitsteda aizsākto Rīgas attīstības plāna realizāciju. Viņa laikā iekrita Rīgai postošie Pirmā pasaules kara gadi. Karam sākoties Bulmerinks savlaicīgi parūpējās par pārtikas rezervju un kurināmā sagādi rīdziniekiem. It kā par atteikšanos pildīt Krievijas armijas vadības pavēli demontēt Pētera I pieminekli viņš 1915. gadā tika izsūtīts uz Irkutsku, bet formāli turpināja būt pilsētas galva, jo jauns netika ievēlēts līdz 1917. gada pašvaldību vēlēšanām.

Pēc kara beigām V. Bulmerinks atgriezās Rīgā. Pirms Otra pasaules kara emigrēja uz Vāciju, kur miris 1953. gadā. Bijis vācbaltu studentu korporācijas Curonia biedrs.

Memuāri

• Lebenserinnerungen des letzten deutschen Stadthauptes (Oberbürgermeister) von Riga. Wolfenbüttel: E. Fischer; Gr.-Biewende (Börssum): Auslieferung, H.v. Hirschheydt, 1952.