Djego Armando Maradona Franko bija Argentīnas futbolists, vēlāk futbola treneris. Maradona tika uzskatīts par vienu no visu laiku labākajiem pasaules futbolistiem.

Izmantojot savu personības kultu (viņa vārdā ir izveidoita pat reliģiska kustība) neizglītotu un nabadzīgu Amerikas tautu aprindās, centies tos ietekmēt publiski paužot atbalstu kreiso radikāļu režīmu vadītājiem; draudzējies ar komunistiskajiem diktatoriem F. Kastro, U. Čavesu, Maduro. 

***

Kopā ar Argentīnas izlasi, kuras sastāvā viņš ir aizvadījis 91 spēli un guvis 34 vārtus, Maradona ir piedalījies 4 Pasaules kausa finālturnīros, bet 1986. gadā viņš ieguva Pasaules kausu un tika atzīts par turnīra vērtīgāko spēlētāju.

2004. gadā Pelē viņu iekļāva savā FIFA 100 sarakstā kā vienu no 125 labākajiem futbolistiem futbola vēsturē.

2008. gada nogalē viņš kļuva par Argentīnas futbola izlases galveno treneri, viņš vadīja izlasi arī 2010. gada Pasaules kausa finālturnīrā, tomēr pēc tā līgums netika pagarināts.

Spēlētāja karjera

Maradonas pirmā profesionālā spēle bija 1976. gada 20. oktobrī Argentinos Juniors komandā, desmit dienas, pirms viņš sasniedza 16 gadu vecumu. Trīs nedēļas vēlāk, 14. novembrī, viņš guva pirmos vārtus. Šajā komandā viņš pavadīja piecus gadus, 167 spēlēs gūstot 115 vārtus.

Par četriem miljoniem ASV dolāru lielu pārejas naudu Maradona sāka spēlēt citā Buenosairesas komandā Boca Juniors. Viņš saņēma piedāvājumu spēlēt arī River Plate komandā, kas solīja viņam kļūt par visapmaksātāko futbolistu vēsturē, tomēr atteicās, jo vienmēr gribēja spēlēt tieši Boca Juniors komandā.

Par spīti nesaskaņām ar Boca Juniors treneri Silvio Marsolini, viņš 1981. gada sezonā kļuva par Argentīnas čempionu.

Pēc 1982. gada FIFA Pasaules kausa, jūlijā, tajā laikā par rekordsummu Maradona pārcēlās uz Spānijas klubu Barcelona. Par viņu tika samaksāti 7,6 miljoni ASV dolāru.

Rekords vēlreiz tika pārspēts, kad divus gadus vēlāk Maradona pārcēlās uz Itālijas klubu Napoli. Napoli komandā viņš spēlēja no 1984. līdz 1991. gadam.

Pēc tam viņš saņēma 15 mēnešus ilgu diskvalifikāciju par kokaīna lietošanu.

Pēc soda izciešanas, 1992. gadā, Maradona atgriezās futbolā, spēlējot Spānijas komandā Sevilla. Par viņu interesi izrādīja arī cits Spānijas klubs Real Madrid un Francijas klubs Marseille. Seviljā Maradona spēlēja vienu sezonu un tad atgriezās Argentīnā, sākotnēji Newell's Old Boys komandā, bet pēc tam Boca Juniors.

Trenera karjera

Kopā ar bijušo komandas biedru no Argentinos Juniors pussargu Karlosu Frenu viņš izmēģināja trenera amatu. Abi divatā vadīja Mandiyú no Korjentesas (1994. gadā) un Racing Club (1995. gadā), tomēr būtiski panākumi izpalika.

Pēc tam, kad 2008. gadā no Argentīnas futbola izlases galvenā trenera amata atkāpās Alfio Bazile, Djego Maradona nekavējoties izteica savu vēlmi ieņemt šo posteni. Saskaņā ar vairākiem preses avotiem, galvenie viņa konkurenti bija Djego Simeone, Karloss Bjanči, Migels Anhels Ruso un Serhio Batista.

2008. gada 29. oktobrī AFA prezidents Hulio Grondona apstiprināja, ka Maradona no 2008. gada decembra kļūs par izlases galveno treneri. 19. novembrī Maradona pirmoreiz vadīja Argentīnas izlasi spēlē pret Skotijas izlasi Hampden Park stadionā Glāzgovā. Šajā spēlē Argentīna uzvarēja ar 1:0.

Pēc uzvarām pirmajās trijās spēlēs sekoja 6:1 sagrāve pret Bolīvijas izlasi; tas bija atkārtots rekords izlases smagākajai zaudētajai vārtu starpībai. Brīdī, kad bija atlikušas divas spēles līdz 2010. gada Pasaules kausa CONMEBOL zonas kvalifikācijas turnīra beigām, Argentīna atradās piektajā vietā un pastāvēja draudi nekvalificēties finālturnīram. Tomēr uzvaras pēdējās divās spēlēs nodrošināja kvalificēšanos finālturnīram.

Pēc kvalificēšanās Maradona pēcspēles konferencē rupjā tonī apvainoja žurnālistus par negatīvajiem komentāriem, kuri iepriekš bija izskanējuši viņa kompetences sakarā. FIFA par šo darbību sodīja viņu ar divu mēnešu aizliegumu piedalīties jebkādās futbola aktivitātēs.

Aizliegums beidzās 2010. gada 15. janvārī. Papildus viņš tika sodīts ar 25 000 Šveices franku soda naudu un brīdinājumu par nākotnes uzvedību.

 Argentīnai šajā periodā bija paredzēta pārbaudes spēle 15. decembrī ar Čehijas izlasi, bet tā tika atcelta.

2010. gada jūnijā Pasaules kausa finālturnīru Argentīna uzsāka ar 1:0 uzvaru pret Nigēriju, pēc tam sagraujot Dienvidkoreju ar 4:1, hettriku gūstot Gonzalo Igainam. Grupu turnīra pēdējā spēlē Argentīna ar 2:0 pārspēja Grieķiju, uzvarot grupā un iekļūstot otrajā kārtā, kur pretī stājās Meksika.

 Pēc uzvaras ar 3:1 pret Meksiku, Argentānas nākamie pretinieki bija Vācija. Šajā ceturtdaļfinālā spēlē, ar 4:0 pārāka bija Vācija un Argentīna izstājās no turnīra.

 Argentīnai beigu vērtējumā tika piešķirta piektā vieta turnīrā. Pēc zaudējuma Vācijai Maradona atzina, ka viņš vēl pārdomā savu nākotni galvenā trenera amatā, "Es varu aiziet no izlases jau rīt", viņš teica.

 2010. gada 15. jūlijā Argentīnas Futbola asociācija paziņoja, ka Maradonam tiks piedāvāts jauns četru gadu līgums līdz 2014. gada finālturnīram Brazīlijā, tomēr 27. jūlijā AFA paziņoja, ka tās valde vienbalsīgi nolēmusi nepagarināt līgumu.

 Pēc tam, 29. jūlijā, Maradona paziņoja, ka AFA prezidents Hulio Grondona un nacionālo izlašu direktors Karloss Bilardo viņam "melojuši" un "nodevuši" un sekojoši atlaiduši viņu no amata. Apgalvojot, ka "viņi vēlējās, lai es turpinu, bet septiņiem no maniem asistentiem būtu jāaiziet, ja viņš man to pateica, tas nozīmēja, ka viņš nevēlējās, lai es turpinu"