Ugo Čavess (spāņu: Hugo Rafael Chávez Frías) (dzimis 1954. gada 28. jūlijā) ir Venecuēlas prezidents.

Viņš pielūdaz nemirstīgo Če un sirsnīgi kā tēvu mīlēja Kubas revolūcijas varoni Fidelu Kastro. Viņa veidotais draugu loks atgādina politisku terāriju, kas uzdzen šermuļus visiem demokrātisko valstu vadītājiem. Šis cilvēks, kuram reiz Spānijas karalis Huans Karloss lūdzis "pievērties", bija Venecuēlas prezidents Ugo Čavess, kas savās rokās koncentrēja varu un nemaz neslēpa, ka viņa apetīte uz to ir neremdināma.

Bijušais izpletņlēcēju pulkvežleitnants, kas vadīja neveiksmīgu valsts apvērsumu 1992. gada februārī, tika ievēlēts par prezidentu 1998. gadā.

Viņa prezidentūras laikā Venecuēlā pieņemta jauna konstitūcija.

Venecuēlā izvērta plašas kampaņas slimību, analfabētisma, izsalkuma, nabadzības un citu sociālo problēmu apkarošanai.

Savā "Bolivāra revolucijā" Čavess atsaucas uz Latīņamerikas atbrīvošanas cīņu varoņa Simona Bolivārai dejām. Čavess centās īstenot demokrātiski sociālistisku valsts pārvaldes modeli, nacionalizējot pārsvarā ārvalstu kompānijām piederošos aktīvus.

Viņs bija pazīstams kā ciešākas Latīņamerikas integrācijas aizstāvis, kurš vienlaikus asi kritizē neoliberālismu, globalizāciju un ASV ārpolitiku, taču vienlaikus globāli Čavess sadarbojās ar sen morāli bankrotējušo Kubas režīmu, kā arī atbalstīja visus prokrieviski orientētos režīmus citviet pasaulē- Baltkrievijā, Sīrijas diktatoram Asadam, Krievijas okupētajās Gruzijas teritorijās, u..c.

Uzskatāms par tipisku 60 gados populāru kreisi orientētu prokomunistu demagogu, kurš spēj izmantot neizglītotas tautas masas populistisku ideju propagandai, līdzīgi kā Putins Krievijā. Venecuēlas gadījumā daļa reformu pat spēja tikt realizētas, pateicoties valstī esošajiem naftas resursiem un to augstajai cenai. 

Nenoliedzami, Čavess ir prasmīgi izcēlis padarīto sociālajā jomā un guvis plašu nabadzīgās tautas daļas atbalstu. Pat opozīcija atzīst viņa panākumus šo jautājumu risināšanā:

• uz Venecuēlas pilsētu graustu rajoniem tikušas nosūtītas "ārstu misijas", kurās piedalījušies labākie Kubas mediķi;
• ir īstenotas speciālas programmas analfabētisma likvidēšanai un tehniskās izglītības apgūšanai (specialitātes tiek mācītas visiem bez kādiem vecuma ierobežojumiem – turklāt piešķirot valsts stipendijas).
• Visā Venecuēlā darbojas lielveikalu tīkls "Mercal", kur pirmās nepieciešamības preces pārdod par dempinga cenām, krietni lētāk nekā citur.
• nabadzības līmenis Venecuēlā samazinājies no 54 līdz 27%, bezdarbs līdz 10%, bet iedzīvotāju pirktspēja ir krietni pieaugusi (šādus datus sniedz Latīņamerikas un Karību jūras valstu Ekonomikas komisija/CEPAL).

Protams, šīs kreisi sociālās programmas Ugo Čavess varēja īstenot, pateicoties ienākumiem no pārdotajiem dabas resursiem – pieaugot "melnā zelta" cenām, valsts kase pildījās rūkdama.... Venecuēla ir ceturtā lielākā naftas eksportētājvalsts pasaulē, tai pieder arī visai bagātas zelta raktuves.

Sociālisms Čavesa stilā

Argentīniešu žurnālists Mario Vargass–Louss ("La Nacion") norāda, ka tiem, kas tik ļoti ir pārņemti ar Čavesa idejām, derētu kādu laiku padzīvot Kubā, lai skaidri ieraudzītu un saprastu visus sociālisma labumus, kurus venecuēliešiem piesola prezidents. Komentētājs kritizē Čavesu par viņa populismu un divkosību – prezidenta nemitīgie paziņojumi par darbaļaužu interešu aizstāvību un labklājības celšanu ir krasā pretrunā ar valsts ierēdņu korumpētību, kura sasniegusi nepieredzētus apmērus. Tā, piemēram, viceprezidentam Horhem Rodrigesam, kuru personīgi amatā iecēla Čavess, pieder visgreznākais hotelis pasaulslavenajā Venecuēlas kūrortā uz Margaritas salas.

Savukārt prezidenta brālis Adans, kurš ir izglītības ministrs, pārvalda lielu un ietekmīgu transporta kompāniju, kurā ietilpt vairāk nekā 1600 autofurgonu un daudzi zvejas traleri. Venecuēlas naftas kompānijas "Petróleos de Venezuela, S.A."/PDVSA finanšu direktoram Eudomario Karujo pieder 15 ekskluzīvi automobiļi, starp kuriem glaunākais ir "Hummer H2". 2005.gadā, uzstājoties televīzijā,

Ugo Čavesa tuvs līdzgaitnieks, Karabobo štata gubernators Luiss Akosta Karless naivā izbrīnā jautāja: vai tad revolucionāri nav pelnījuši braukt ar "Hummer H2"? Patiešām – kāpēc gan ne?!

PSKP CK ģenerālsekretāram Leonīdam Brežņevam arī bija visnotaļ iespaidīgs autoparks. Turklāt Čavesam naftas dolāru vēl ir pārpārēm. Runājot par noziedzību, jāuzsver, ka tā augusi piecas reizes, bet inflācijas tempa ziņā Venecuēla ieņem pirmo vietu reģionā.

Kopā ar Čavesa sociālisma modeli valstī nostiprinājies arī merkantilisms. Ja kādam ir labas attiecības ar "chavistas", izrādās, ka šis cilvēks var būt pat plaukstošs kapitālists, ironizē "La Nacion" žurnālists.

Agrāk Venecuēlā tika rīkoti starptautiski konkursi, lai varētu saņemt licenci vai koncesiju dabas resursu apgūšanai – tagad šāda prakse vairs nepastāv, jo galvenais nosacījums ir politiskā uzticība Čavesa režīmam. Proti, ja esi savējais – saņemsi visas preferences. Ja esi no citas nometnes – tevi vajās pēc visiem revolūcijas likumiem un bardzības. Šāda politika likusi sarukt vietējo ražojumu tirgum.

Savukārt valūtas aprites ierobežojumi ir uzbarojuši melno tirgu. Uzņēmējiem, kas sadarbojas ar ārvalstu partneriem, nākas lūgties un dot kukuļus valsts amatpersonām, lai tiktu pie valūtas, ar ko iepirkt nepieciešamos izejmateriālus ārzemēs. Nemitīgi galvojumi, protekcionisms, savstarpēja sarunāšana – tāda ir mūsdienu Venecuēlas realitāte.

Sltās jūtas pret Krieviju 

Jāatgādina, ka 2006. gadā ASV ieviesa oficiālu ieroču piegādes embargo Venecuēlai. Tieši tobrīd arī sākās Čavesa siltās jūtas pret Krieviju, kas izpaudās neskaitāmu kontraktu slēgšanā. Venecuēlas prezidents ieradās Maskavā, lai tirgotos par ieroču piegādēm kredītā. Krievija jau ir nosūtījusi 200 000 Kalašņikova automātu saviem venecuēliešu draugiem. Līgums noslēgts arī par 38 helikopteru un 24 kara lidmašīnu (iznīcinātāju) iegādi. Kā Čavess gatavojas par to visu maksāt, nevienam nav īsti skaidrs, taču nenoliedzami, ka tieši viņš ir uzticamākais Krievijas padotais Latīņamerikas reģionā. Pagaidām gan Venecuēlas prezidentam nav izdevies pielauzt Krieviju, lai izveidotu stratēģisku savienību, kas vērsta pret ASV – Putins un Medvedevs ir mācējuši veikli izlavierēt no Čavesa radikālisma.

Tiesa gan, Krievijas prezidents pēc tikšanās ar Ugo Čavesu lepnā bezkaunībā paziņoja: "Mēs uzskatām, ka mūsu kopīgais uzdevums ir jaunas, demokrātiskākas, taisnīgākas un drošākas pasaules celšana. Lai to panāktu, esam gatavi strādāt plecu pie pleca ar Venecuēlas prezidentu." Tikšanās laikā cita starpā tika noslēgti līgumi t.sk. par Kalašnikova automātu rūpnīcas būvi Venecuēlā, kā arī 100,000 vecā stila (7,62mm) Kalašņikova automātu piegādi Venecuēlai- acīmredzot "demokrātijas veicināšanai" Latīnamerikā.

Lai pierādītu šo apņemšanos, pērnā gada novembrī (10.–14.) Venecuēlas teritoriālajos ūdeņos notika kopīgas jūras kara flotes mācības.

Manevros piedalījās 4 Krievijas karakuģi ar 1000 cilvēku lielu apkalpi, bet no Venecuēlas puses – zemūdenes, kuģi un kaujas lidmašīnas. Grūti iedomāties, ka potenciālais ienaidnieks šajos manevros bija starptautiskais narkobizness, kaut arī tieši caur Karību jūras valstīm tiek piegādātas lielākās kokaīna kravas Eiropai, ASV un Kanādai.

2012. g. Čavess, kurš atradies pie varas jau 14 gadus, tika pārvēlēts prezidenta amatā ar 54,42% balsu. Jau vēlēšanu laikā Čavess bija smagi slims.

Ap Jaungada laiku pārdotākā prece un suvenīrs Venecuēlā ir Ugo Čavesa lelle -  tā prot sasveicināties un saka vienu no kvēlākajām pret Ameriku vērstajām runām.

Čavesa sāncensis - apvienotās opozīcijas kandidāts Henrike Kapriless - 2012. gadā ieguva 44,97% balsu.

Avoti: Washington Profile, Newsweek, Nation News, radio "Brīvā Eiropa" , Rīgas Balss - autore Iveta Mediņa, Zanda Radziņa Nekropole.info