Ansis Buševics

Pievieno šai personai bildi!
Dzimšanas datums:
10.11.1878
Miršanas datums:
00.00.1943
Tēva vārds:
Kristaps
Papildu vārdi:
Zvejnieks
Kategorijas:
Komunists, Parlamenta deputāts, Represiju organizators, īstenotājs, atbalstītājs, Saeimas deputāts(-e), TZO, Triju zvaigžņu ordeņa virsnieks / kavalieris
Tautība:
 latvietis
Kapsēta:
Norādīt kapsētu

Ansis Buševics bija Latvijas politiķis, Tautas padomes, Satversmes sapulces, kā arī 1.un 4. Saeimas deputāts, Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas biedrs. Bijis Liepājas domes priekšsēdētājs (1919—1921) un Latvijas finanšu ministrs (1923). Pēc Latvijas okupācijaspievienojies Latvijas Komunistiskajai partijai un ievēlēts Tautas Saeimā.

Ansis Buševics ir dzimis 1878. gada 10. novembrī (pēc citiem datiem — 5. decembrī Ventspils apriņķa Popes pagastā (mūsdienu Ances pagasts).

 Mācījies Pēterburgā, pabeidzis Pēterpils universitātes Juridisko fakultāti.

Sākot ar 1904. gadu strādāja par advokātu.

 19. gadsimta deviņdesmitajos gados iesaistījies strādnieku kustībā.

No 1901. līdz 1903. gadam organizēja nelegālās sociāldemokrātu literatūras ievešanu no Vācijas.

1904. gadā, kad tika dibināta Latvijas Sociāldemokrātiskā strādnieku partija, Buševics kļuva par tās Centrālās komitejas dalībnieku.

Viņš bija viens no 1905. gada revolūcijas vadītājiem Latvijā. 

1906. gadā pārstāvēja LSDSP tās apvienošanās kongresā ar Krievijas sociāldemokrātiem Stokholmā.

1909. gadā Buševics tika apcietināts un gadu pavadīja cietumā. Pēc tam viņš kā Krievijas un Latvijas sociāldemokrātisko partiju biedrs tika izsūtīts trimdā uz Toboļsku. 

1914. gadā atgriezies Liepājā, kur iesaistījās kreisā laikraksta "Dzīves" darbībā. Vācu okupācijas laikā ar lauku kara tiesas spriedumu aizsūtīts uz Vācijas koncentrācijas nometni. No tās viņš atgriezās 1918. gada rudenī.

1918. gadā Buševics kļuva par Latvijas pagaidu parlamenta — Tautas padomes — locekli. Tajā pašā gadā kļuva par partijas Centrālās komitejas priekšsēdētāju, amatā bija līdz 1922. gadam. 

1919. gadā kļuva par Liepājas domes priekšsēdētāju, amatā bija divus gadus. 

1920. gadā ievēlēts Satversmes sapulcē, darbojies agrārlietu, ārlietu, finanšu un budžeta, locekļu lietu izmeklēšanas, mandātu pārbaudīšanas, kā arī tirdzniecības un rūpniecības komisijās.

 Jūlijā bija Latvijas delegācijas sastāvā, kad norisinājās sarunas par Latvijas—Krievijas miera līguma parakstīšanu. Līgums tika parakstīts 11. augustā.

1922. gadā ievēlēts 1. Saeimā, darbojies agrārpolitikas un lauksaimniecības lietu, budžeta, finanšu un budžeta, juridiskajā unCentrālajā vēlēšanu komisijā.

 1923. gada janvārī kļuva par finanšu ministru Jāņa Pauļuka vadītajā valdībā. Amatā bija līdz jūnijam, kad kopā ar partijas biedriem paziņoja par demisiju, kā rezultātā darbību beidza arī pati valdība. 

1925. gadā darbu sāka 2. Saeima, taču Buševics tajā netika ievēlēts.

1931. gadā atgriezies parlamentā kā 4. Saeimas deputāts. Darbojies finanšu, tirdzniecības un rūpniecības komisijā.

 Pēc Ulmaņa apvērsuma 1934. gadā, tāpat kā daudzi citi prominenti sociāldemokrāti, izsūtīts uz Liepājas koncentrācijas nometni, no kuras atbrīvots 1935. gadā.

Pēc Latvijas okupācijas 1940. gadā pieslējies komunistiem, vadīja Centrālo vēlēšanu komisiju un darbojies nedemokrātiski ievēlētajā Tautas Saeimā.

Viņš bija viens no divdesmit delegātiem, kas 21. jūlijā Padomju Savienībai iesniedza Deklarāciju par Latvijas iekļaušanos PSRS sastāvā.

Pēc vācu iebrukuma Latvijā evakuējies uz Krievijas PFSR, kur 1942. vai 1943. gadā nomira.

Avoti: wikipedia.org, news.lv

Nav pesaistītu vietu

    loading...

        Saiknes

        Saistītās personas vārdsSaitesDzimšanas datumsMiršanas datumsApraksts
        1
        Kārlis BuševicsBrālis00.00.188930.08.1937
        2Jānis BuševicsJānis BuševicsBrālis10.01.187500.05.1941
        3
        Ernests BuševicsBrālis00.00.187127.01.1919
        4
        Ansis Eduards BuševicsBrāļa/māsas dēls26.12.1903
        5Ernests Viktors BuševicsErnests Viktors BuševicsBrāļa/māsas dēls12.04.190600.06.1941

        13.01.1905 | 1905. gads "Asiņainā svētdiena"

        Nemieri jeb 1905. gada revolūcija Latvijā 1905. gadā sākās ar 13. janvāra manifestāciju Rīgā, kuru, kā reakciju uz demonstrantu apšaušanu Sanktpēterburgā 9. janvārī, organizēja LSDP.

        Pievieno atmiņas

        17.11.1918 | Latvijas Tautas padomes izveidošana

        Tiek izveidota arī Pagaidu valdība, kuru vienbalsīgi uzdod vadīt Kārlim Ulmanim

        Pievieno atmiņas

        18.11.1918 | Latvijas Republikas dibināšana un neatkarības no Krievijas proklamēšana. Tiek apstiprināta K. Ulmaņa Pagaidu valdība

        Pievieno atmiņas

        30.01.1920 | 1920. gadā noslēgts Latvijas Krievijas pamiers

        1920. gadā noslēgts Latvijas Krievijas pamiers

        Pievieno atmiņas

        17.04.1920 | Satversmes sapulces vēlēšanas

        Pievieno atmiņas

        01.05.1920 | Satversmes sapulces 1. sēde - Latvijas Parlamenta "dzimšanas diena"

        Pievieno atmiņas

        11.08.1920 | Latvijas—Krievijas miera līgums

        Pievieno atmiņas

        07.10.1922 | Latvijas Republikas 1. Saeimas vēlēšanas

        Pievieno atmiņas

        14.11.1922 | Latvijas Republikas 1. Prezidents. Jānis Čakste tiek ievēlēts par pirmo LR Prezidentu

        Jau 1920. gada 1. maijā Čakste atklāja Satversmes sapulces pirmo sēdi. Tika izvirzīti divi Satversmes sapulces priekšsēdētāja amata kandidāti - Jānis Čakste no pilsoniskajām partijām un Jānis Rainis kā sociāldemokrātu pārstāvis. Satversmes sapulce ar 83 balsīm par savu priekšsēdētāju ievēlēja Čaksti, Rainim iegūstot tikai 48 balsis. Šajā amatā viņš atradās visu Satversmes sapulces darbības laiku.

        Pievieno atmiņas

        20.07.1923 | Latvijas 4. Ministru kabinets. J. Pauļuka valdība

        Jāņa Pauļuka vadībā Latvijas Republikas Ministru kabinets darbojās laika posmā no 1923. gada 27. janvāra līdz 27. jūnijam.

        Pievieno atmiņas

        03.10.1931 | Latvijas Republikas 4. Saeimas vēlēšanas

        Pievieno atmiņas

        15.05.1934 | Kārļa Ulmaņa valsts apvērsums Latvijā

        Pievieno atmiņas

        15.06.1940 | PSRS uzbrukums Latvijas robežpunktiem

        Masļenku robežincidents bija PSRS īstenots provokatīvs uzbrukums Latvijas robežsargu posteņiem 1940. gada 15. jūnija rītausmā. Jau nedēļu iepriekš PSRS Aizsardzibas komisārs izdeva slepenu pavēli Baltijas kara flotei sagatavoties Baltijas okupācijai un bloķēt jebkādas Latvijas militāro un civilo spēku kustības ārpus valsts robežām. 15/6/1940. NKVD kaujinieku vienības īstenoja uzbrukumu Latvijas Robežsargu brigādes 3. Abrenes bataljona 1. rotas 2. un 3. sardzei Augšpils pagasta Masļenkos un Šmaiļos. Trešais uzbrukums 7. sardzei Žuguros tika atcelts. Lai gan būtībā incidents sastāvēja no trim atsevišķiem uzbrukumiem, vēstures literatūrā tas parasti tiek apzīmēts ar Masļenku vārdu. 3. Sardze Šmaiļos tika pārsteigta un visi robežsargi sagūstīti un aizvesti uz PSRS. 2. Sardze Masļenkos izrādīja pretestību, kā rezultātā 3 robežsargi un divi civilisti tika nogalināti, sardzes ēka nodedzināta un vēl vairāki cilvēki sagūstīti. Kopumā abos uzbrukumos tika nogalināti 5 cilvēki (tostarp viens pusaudzis) un 37 tika sagūstīti un aizvesti uz PSRS. Uzbrukums Latvijas robežsargiem bija Latvijas un PSRS līguma par neuzbrukšanu pārkāpums, kas ievadīja pilnīgu Latvijas okupāciju.

        Pievieno atmiņas

        17.06.1940 | Latvijas Republiku un Igaunijas Republiku okupē Padomju Savienība

        16. jūnijā plkst. 14.00 PSRS ārlietu tautas komisārs V. Molotovs nolasīja Latvijas sūtnim F. Kociņam PSRS valdības ultimātu, kurā bezierunu tonī tika pieprasīta Latvijas valdības atkāpšanās, jaunas valdības izveidošana ar no PSRS puses norādītām personām, un neierobežota padomju karaspēka kontingenta ielaišana Latvijā, informējot, ka ja līdz plkst. 23:00 netiks saņemta pozitīva atbilde no Latvijas valdības, padomju Sarkanā armija bez kādas atļaujas no Latvijas puses ieies Latvijas teritorijā un pārņems to, ar spēku apspiežot jebkādu pretošanos. Kopā Latvijas robežu šķērsoja deviņas PSRS armijas divīzijas ar 90 000 sarkanarmiešiem. 1940. gada 1. jūnijā Latvijas armijā bija 2013 virsnieki, 27 555 virsnieku vietnieki, instruktori un kareivji un 1275 brīva līguma darbinieki, kopskaitā 30 843 cilvēki. Latvija nonāca pilnīgā padomju t.i. svešas armijas varā, kas saskaņā ar 1907. g. Hāgas sauszemes kara konvencijas 42. pantu, ir būtiska okupācijas pazīme. Latvijas valdība zaudēja rīcības spēju, bet situāciju valstī kontrolēja PSRS sūtniecība Rīgā, PSRS armija un specdienesti.

        Pievieno atmiņas

        05.08.1940 | Ar PSRS APP dekrētu tiek izveidota Latvijas PSR

        Pievieno atmiņas

        Birkas