Ansis Buševics

Par Personu
Vietas
Atmiņas
Līdzjūtības
Sludinājumi
Saiknes
Notikumi

Pievieno šai personai bildi!

Dzimšanas datums:: 10.11.1878
Miršanas datums:: 10.08.1942
Mūža garums:: 63
Dienas kopš dzimšanas:: 53461
Gadi kopš dzimšanas:: 146
Dienas kopš miršanas:: 30177
Gadi kopš miršanas:: 82
Tēva vārds:: Kristaps
Papildu vārdi:: Zvejnieks
Kategorijas:: Advokāts (-e), Jurists, Ministrs, Politiskais ieslodzītais, Politiķis, Represiju organizators, īstenotājs, atbalstītājs, Saeimas deputāts(-e), TZO, Triju zvaigžņu ordeņa virsnieks / kavalieris, Žurnālists
Tautība:: latvietis
Kapsēta:: Norādīt kapsētu

Ansis Buševics bija Latvijas politiķis, Tautas padomes, Satversmes sapulces, kā arī 1.un 4. Saeimas deputāts, Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas biedrs. Bijis Liepājas domes priekšsēdētājs (1919—1921) un Latvijas finanšu ministrs (1923). Pēc Latvijas okupācijaspievienojies Latvijas Komunistiskajai partijai un ievēlēts Tautas Saeimā.

Ansis Buševics ir dzimis 1878. gada 10. novembrī (pēc citiem datiem — 5. decembrī Ventspils apriņķa Popes pagastā (mūsdienu Ances pagasts).

Mācījies Pēterburgā, pabeidzis Pēterpils universitātes Juridisko fakultāti.

Sākot ar 1904. gadu strādāja par advokātu.

19. gadsimta deviņdesmitajos gados iesaistījies strādnieku kustībā.

No 1901. līdz 1903. gadam organizēja nelegālās sociāldemokrātu literatūras ievešanu no Vācijas.

1904. gadā, kad tika dibināta Latvijas Sociāldemokrātiskā strādnieku partija, Buševics kļuva par tās Centrālās komitejas dalībnieku.

Viņš bija viens no 1905. gada revolūcijas vadītājiem Latvijā.

1906. gadā pārstāvēja LSDSP tās apvienošanās kongresā ar Krievijas sociāldemokrātiem Stokholmā.

1909. gadā Buševics tika apcietināts un gadu pavadīja cietumā. Pēc tam viņš kā Krievijas un Latvijas sociāldemokrātisko partiju biedrs tika izsūtīts trimdā uz Toboļsku.

1914. gadā atgriezies Liepājā, kur iesaistījās kreisā laikraksta "Dzīves" darbībā. Vācu okupācijas laikā ar lauku kara tiesas spriedumu aizsūtīts uz Vācijas koncentrācijas nometni. No tās viņš atgriezās 1918. gada rudenī.

1918. gadā Buševics kļuva par Latvijas pagaidu parlamenta — Tautas padomes — locekli. Tajā pašā gadā kļuva par partijas Centrālās komitejas priekšsēdētāju, amatā bija līdz 1922. gadam.

1919. gadā kļuva par Liepājas domes priekšsēdētāju, amatā bija divus gadus.

1920. gadā ievēlēts Satversmes sapulcē, darbojies agrārlietu, ārlietu, finanšu un budžeta, locekļu lietu izmeklēšanas, mandātu pārbaudīšanas, kā arī tirdzniecības un rūpniecības komisijās.

Jūlijā bija Latvijas delegācijas sastāvā, kad norisinājās sarunas par Latvijas—Krievijas miera līguma parakstīšanu. Līgums tika parakstīts 11. augustā.

1922. gadā ievēlēts 1. Saeimā, darbojies agrārpolitikas un lauksaimniecības lietu, budžeta, finanšu un budžeta, juridiskajā unCentrālajā vēlēšanu komisijā.

1923. gada janvārī kļuva par finanšu ministru Jāņa Pauļuka vadītajā valdībā. Amatā bija līdz jūnijam, kad kopā ar partijas biedriem paziņoja par demisiju, kā rezultātā darbību beidza arī pati valdība.

1925. gadā darbu sāka 2. Saeima, taču Buševics tajā netika ievēlēts.

1931. gadā atgriezies parlamentā kā 4. Saeimas deputāts. Darbojies finanšu, tirdzniecības un rūpniecības komisijā.

Pēc Ulmaņa apvērsuma 1934. gadā, tāpat kā daudzi citi prominenti sociāldemokrāti, izsūtīts uz Liepājas koncentrācijas nometni, no kuras atbrīvots 1935. gadā.

Pēc Latvijas okupācijas 1940. gadā pieslējies komunistiem, vadīja Centrālo vēlēšanu komisiju un darbojies nedemokrātiski ievēlētajā Tautas Saeimā.

Viņš bija viens no divdesmit delegātiem, kas 21. jūlijā Padomju Savienībai iesniedza Deklarāciju par Latvijas iekļaušanos PSRS sastāvā.

Pēc vācu iebrukuma Latvijā evakuējies uz Krievijas PFSR, kur 1942. vai 1943. gadā nomira.

Avoti: wikipedia.org, news.lv

Piesaistīt vietai

Nav pesaistītu vietu

Norādīt saikni

Saiknes

	Saistītās personas vārds	Saites	Dzimšanas datums	Miršanas datums
1	Kārlis Buševics	Brālis	00.00.1889	30.08.1937
2	Jānis Buševics	Brālis	10.01.1875	00.05.1941
3	Ernests Buševics	Brālis	00.00.1871	27.01.1919
4	Ansis Eduards Buševics	Brāļa/māsas dēls	26.12.1903
5	Ernests Viktors Buševics	Brāļa/māsas dēls	12.04.1906	00.06.1941
6	Jānis Ozols	Partiju biedrs	11.08.1878	30.07.1968
7	Spricis Paegle	Domu biedrs	09.03.1876	01.12.1962

13.01.1905 | 1905. gads 13. janvāra demonstrācija

Nemieri jeb 1905. gada revolūcija Latvijā 1905. gadā sākās ar 13. janvāra (piekārtots pie datuma, ignorējot stilu, 26.1.1905 pēc jaunā) manifestāciju Rīgā, kuru, kā reakciju uz demonstrantu apšaušanu Sanktpēterburgā 9. janvārī, organizēja LSDP.

Ansis Buševics

Saiknes

Timenote atbalsts