Kārlis Reinholds Zariņš

Kārlis Reinholds Zariņš bija Latvijas Republikas diplomāts, no 1933. gada jūlija Latvijas diplomātiskā un konsulārā dienesta vadītājs, vienlaikus arī ārkārtējais sūtnis un pilnvarotais ministrs Lielbritānijā, Latvijas Republikas leģitīmais pārstāvis pēc 1940. gada 17. jūnijā notikušās Latvijas okupācijas.

Apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeņa II un III šķ., Dānijas, Igaunijas, Ķīnas, Lielbritānijas, Norvēģijas, Somijas, Zviedrijas ordeņiem.

Dzimis 1879. gada 4. decembrī Ipiķu pagastā.

Mācījies Sanktpēterburgas Komercizglītības izplatīšanas biedrības augstākajos komerciālās izglītības kursos.

Pēc tam mācījies jurisprudenci, tautsaimniecību, literatūru un vēsturi Pēterburgas Tautas augstskolas kursos. Strādājis Pēterburgas biržā par notāra palīgu.

Pirmā Pasaules kara laikā no 1915. gada augusta bija "Latviešu bēgļu apgādāšanas centrālkomitejas" Petrogradas prezidija loceklis, vēlāk kasieris. Piedalījies LPNP darbā. 1918. gada septembrī atgriezies Rīgā.

No 1918. g. decembra Tautas padomes loceklis un Rīgas pilsētas valdes sekretārs.

  • No 1919. g. janvāra Latvijas delegācijas atašejs Parīzes miera konferencē.
  • 1919. g. aprīlī - septembrī pagaidu pilnvarotais lietvedis Zviedrijā.
  • No 1919. g. oktobra rezidējošais ministrs.
  • No 1921. g. februāra sūtnis Somijā, no 1923. g. aprīļa - arī Zviedrijā, Norvēģijā un Dānijā ar rezidenci Helsinkos.
  • 1925.-1930. g. LR sūtnis Zviedrijā, Norvēģijā un Dānijā ar rezidenci Stokholmā.
  • 1930.-1933. g. LR sūtnis Igaunijā.
  • No 1931. g. decembra līdz 1933. g. martam LR ārlietu ministrs.
  • No 1933. g. jūlija sūtnis un ģenerālkonsuls Apvienotajā Karalistē

1940. g. 23. jūlijā iesniedzis notu Lielbritānijas ārlietu ministram lordam Halifaksam (Lord Halifax), protestējot pret Latvijas okupāciju un gaidāmo aneksiju.

1940. g. jūlija beigās PSRS pārstāvja A. Višinska izveidotā t.s. Latvijas "Tautas valdība" K.Zariņu atcēla no amata disciplināru pārkāpumu dēļ, atņēma pilsoņa tiesības, konfiscēja īpašumus, izsludināja ārpus likuma kā valsts nodevēju.

Ar LR Ministru kabineta 1940. gada 17. maija lēmumu LR sūtnim Londonā kara gadījumā tika piešķirtas ārkārtējas pilnvaras pārstāvēt Latvijas intereses ārzemēs, izņemot Igauniju, Lietuvu, Somiju, Zviedriju, Vāciju un PSRS. Tās deva tiesības sūtnim K. Zariņam izdot saistošus rīkojumus visām Latvijas pārstāvībām, rīkoties ar visiem valsts līdzekļiem, atstādināt no amata sūtņus, atcelt un pārcelt visu pārējo pārstāvību darbiniekus, likvidēt pārstāvības, izņemot sūtniecību ASV, utt.

Pēc Latvijas okupācijas 1940. gada 17. jūnijā sūtnis Kārlis Zariņš, pamatojoties uz Latvijas Republikas valdības piešķirtajām ārkārtējām pilnvarām, nodrošināja Latvijas interešu pārstāvniecību Rietumeiropā.

Līdz mūža beigām vadījis sūtniecību Londonā un Latvijas diplomātisko un konsulāro dienestu. Uz ārkārtējo pilnvaru pamata iecēlis pilnvarotos lietvežus - Latvijas sūtniecības vadītājus ASV, diplomātisko pārstāvi Spānijā, diplomātiskā dienesta vadītāja pārstāvjus vairākās valstīs un starptautiskajās organizācijās Ženēvā, pārstāvi Vācijā. Iecēlis vairāk kā 20 goda konsulu Apvienotajā Karalistē un Britu sadraudzības valstīs, karjeras konsulu Kanādā.

Sasaucis un vadījis Latvijas sūtņu apspriedi 1946. g. maijā Ženēvā.

1947. g. augustā Londonā un 1953. g. maijā Parīzē; 1946. g. maijā un 1950. g. oktobrī notikušas Latvijas sūtņu un latviešu trimdas organizāciju pārstāvju apspriedes (kopā no 1946.gada maija līdz 1990. gada aprīlim tika sasauktas 17 Latvijas diplomātisko un konsulāro pārstāvju sanāksmes un apspriedes, kurās izstrādāja darbības stratēģiju, lai nodrošinātu valsts neatkarības de iure saglabāšanu).

Miris 1963. gada 29. aprīlī Londonā, Apvienotajā Karalistē (pēc K.Zariņa nāves Latvijas diplomātiskā un konsulārā dienesta vadību pārņēma Latvijas sūtniecības vadītājs Vašingtonā).

***

 

*1879. XII 04. Ipiķu pag.; M. Sapa dz. Dimze, S. Henriete dz. Houperts. 

                                + 1963. IV 29. Londonā

                Beidzis Rūjienas draudzes skolu,

                bijis Tenejas pagasta darbveža palīgs,

                1899. Pēterpils biržas notāra palīgs,

                1905. Pēterpils latviešu izglītības biedrības „Dzīve“ dibinātājs,

                1913/1917. Pēterpils latviešu labdarības biedrības priekšsēdētājs,

                1915/1917. Latvijas bēgļu apgādāšanas valdes loceklis,

                1917/1918. Baltijas komitejā,

                1918. K. Zariņa dzīvokli Kr. Barona 7. sakas Tautas Padomes likumīgais darbs,

                1918/1922. Tautas Padomes loceklis no radikāldemokrātu partijas,

                1918/1919. Rīgas pilsētas domes sekretārs,

                1919. Latvijas miera delegācijas atasējis Parīzē,

                1919. iecelts par Latvijas sūtni Somijā,

                1921/1923. ārkārtējais sūtnis un pilnvarotais ministrs Somijā,

                1923/ 1925. ārkārtējais sūtnis un pilnvarotais ministrs Somijā, Zviedrijā, 

                                Norvēģijā un Dānijā,

                1925/1930. ārkārtējais sūtnis un pilnvarotais ministrs Zviedrijā, 

                                Norvēģijā un Dānijā,

                1926.VI 22. apbalvots ar Triju zvaigžņu ordeņa III šķīru # 26,

                1928. XI 14. apbalvots ar Triju zvaigžņu ordeņa II šķīru # 69,

                1931. XII 09. – 1933. III 24. ārlietu ministrs,

                1930/1933. ārkārtējais sūtnis un pilnvarotais ministrs Igaunijā,

                1933. ārkārtējais sūtnis un pilnvarotais ministrs Lielbritānijā,

                1934/1940. ārkārtējais sūtnis un pilnvarotais ministrs Lielbritānijā un Īrijā, 

                                Austrālijā, Jaunzēlandē, Dienvidāfrikā, Kanādā,

                1940. V 17. Piešķirtas ārkārtējas pilnvaras vadīt Latvijas diplomātisko un 

                                konsulāro pārstāvniecību darbību,

                1941/1963. Latvju biedrības Lielbritānijā goda priekšsēdētājs,

                1941/1963. Latvijas diplomātiskā un konsulārā dienesta vadītājs,

                1947/1963. Daugavas Vanagu fonda goda priekšsēdētājs,

                Studentu pulciņa „Ziemelis“ goda biedrs.

                Pēterburgas latviešu biedrības biedrs,

                Pēterburgas latviešu izglītības biedrības „Dzīve” valdes loceklis,

                Pēterburgas latviešu labdarības biedrības biedrs un priekšsēdētājs,

                Rīgas Latviešu biedrības biedrs,

                Latviešu nacionālās padomes Lielbritānijā prezidija loceklis,

                Tautu savienības veicināšanas biedrības biedrs,

                Amerikas draugu biedrības biedrs,

                Latviešu un somu biedrības biedrs,

                Angļu un baltiešu biedrības dibinātājs,

                Apbalvots ar Atzinības Krusta I šķīru,

                Somijas „Baltas Rozes“ lielkrustu,

                Zviedrijas „Ziemeļzvaigznes“ lielkrustu,

                Dānijas „Danebroka“ lielkrustu,

                Norvēģijas „Sv. Olava“ lelkrustu,

                Igaunijas „Ērgļa“ lielkrustu.

                Avots:       „Es viņu pazīstu”, R., 1939.;

                                „Latvijas ārlietu dienesta darbinieki”, R., 2003.;

                                „Students“ # 5/1939.

***

Kārlis Reinholds Zariņš (1879. gada 4. decembris — 1963. gada 29. aprīlis) bija Latvijas Republikas diplomāts, no 1933. gada jūlija Latvijas diplomātiskā un konsulārā dienesta vadītājs, vienlaikus arī ārkārtējais sūtnis un pilnvarotais ministrs Lielbritānijā, Latvijas Republikas leģitīmais pārstāvis pēc 1940. gada 17. jūnijā notikušās Latvijas okupācijas.

Apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeņa II un III šķ., Dānijas, Igaunijas, Ķīnas, Lielbritānijas, Norvēģijas, Somijas, Zviedrijas ordeņiem.

Biogrāfija

Dzimis 1879. gada 4. decembrī Ipiķu pagastā.

Mācījies Sanktpēterburgas Komercizglītības izplatīšanas biedrības augstākajos komerciālās izglītības kursos. Pēc tam mācījies jurisprudenci, tautsaimniecību, literatūru un vēsturi Pēterburgas Tautas augstskolas kursos. Strādājis Pēterburgas biržā par notāra palīgu.

Pirmā Pasaules kara laikā no 1915. gada augusta bija "Latviešu bēgļu apgādāšanas centrālkomitejas" Petrogradas prezidija loceklis, vēlāk kasieris. Piedalījies LPNP darbā. 1918. gada septembrī atgriezies Rīgā.

No 1918. g. decembra Tautas padomes loceklis un Rīgas pilsētas valdes sekretārs.

Darbs LR Ārlietu ministrijā

  • No 1919. g. janvāra Latvijas delegācijas atašejs Parīzes miera konferencē.
  • 1919. g. aprīlī - septembrī pagaidu pilnvarotais lietvedis Zviedrijā.
  • No 1919. g. oktobra rezidējošais ministrs.
  • No 1921. g. februāra sūtnis Somijā, no 1923. g. aprīļa - arī Zviedrijā, Norvēģijā un Dānijā ar rezidenci Helsinkos.
  • 1925.-1930. g. LR sūtnis Zviedrijā, Norvēģijā un Dānijā ar rezidenci Stokholmā.
  • 1930.-1933. g. LR sūtnis Igaunijā.
  • No 1931. g. decembra līdz 1933. g. martam LR ārlietu ministrs.
  • No 1933. g. jūlija sūtnis un ģenerālkonsuls Apvienotajā Karalistē

1940. g. 23. jūlijā iesniedzis notu Lielbritānijas ārlietu ministram lordam Halifaksam (Lord Halifax), protestējot pret Latvijas okupāciju un gaidāmo aneksiju. 1940. g. jūlija beigās PSRS pārstāvja A. Višinska izveidotā t.s. Latvijas "Tautas valdība" K.Zariņu atcēla no amata disciplināru pārkāpumu dēļ, atņēma pilsoņa tiesības, konfiscēja īpašumus, izsludināja ārpus likuma kā valsts nodevēju. Šāds lēmums bija rupjš starptautisko paražu tiesību, t.sk. 1907.gada 18.oktobra Hāgas konvencijas par sauszemes kara likumiem un tradīcijām un Hāgas noteikumu 43. un 45.pantu noteikumu pārkāpums, kā arī Latvijas konstitucionālo tiesību pārkāpums un tas nav spēkā kopš tā izdošanas brīža, kādēļ K. Zariņa Latvijas Republikas pavalstniecība palika neskarta.

Latvijas Republikas de iure pārstāvis un pārstāvniecību vadītājs

Ar LR Ministru kabineta 1940. gada 17. maija lēmumu LR sūtnim Londonā kara gadījumā tika piešķirtas ārkārtējas pilnvaras pārstāvēt Latvijas intereses ārzemēs, izņemot Igauniju, Lietuvu, Somiju, Zviedriju, Vāciju un PSRS. Tās deva tiesības sūtnim K. Zariņam izdot saistošus rīkojumus visām Latvijas pārstāvībām, rīkoties ar visiem valsts līdzekļiem, atstādināt no amata sūtņus, atcelt un pārcelt visu pārējo pārstāvību darbiniekus, likvidēt pārstāvības, izņemot sūtniecību ASV, utt. Pēc Latvijas okupācijas 1940. gada 17. jūnijā sūtnis Kārlis Zariņš, pamatojoties uz Latvijas Republikas valdības piešķirtajām ārkārtējām pilnvarām, nodrošināja Latvijas interešu pārstāvniecību Rietumeiropā.

Līdz mūža beigām vadījis sūtniecību Londonā un Latvijas diplomātisko un konsulāro dienestu. Uz ārkārtējo pilnvaru pamata iecēlis pilnvarotos lietvežus - Latvijas sūtniecības vadītājus ASV, diplomātisko pārstāvi Spānijā, diplomātiskā dienesta vadītāja pārstāvjus vairākās valstīs un starptautiskajās organizācijās Ženēvā, pārstāvi Vācijā. Iecēlis vairāk kā 20 goda konsulu Apvienotajā Karalistē un Britu sadraudzības valstīs, karjeras konsulu Kanādā.

Sasaucis un vadījis Latvijas sūtņu apspriedi 1946. g. maijā Ženēvā. 1947. g. augustā Londonā un 1953. g. maijā Parīzē; 1946. g. maijā un 1950. g. oktobrī notikušas Latvijas sūtņu un latviešu trimdas organizāciju pārstāvju apspriedes (kopā no 1946.gada maija līdz 1990. gada aprīlim tika sasauktas 17 Latvijas diplomātisko un konsulāro pārstāvju sanāksmes un apspriedes, kurās izstrādāja darbības stratēģiju, lai nodrošinātu valsts neatkarības de iure saglabāšanu).

Miris 1963. gada 29. aprīlī Londonā, Apvienotajā Karalistē (pēc K.Zariņa nāves Latvijas diplomātiskā un konsulārā dienesta vadību pārņēma Latvijas sūtniecības vadītājs Vašingtonā).

***

Kārlis ZARIŅŠ

04.12.1879. Ipiķu pagastā – 29.04.1963. Londonā, Lielbritānijā

Bijis Latvijas Republikas ārlietu ministrs (1931–1933).

16.07.1933 iecelts par sūtni Lielbritānijā, 20. jūlijā akreditēts, diplomātiski pārstāvēja Latviju Lielbritānijā līdz mūža galam.

Beidza Rūjienas draudzes skolu. Kopš 1899. g. strādāja Pēterburgā, kur vienlaikus tautas augstskolā apguva vispārizglītojošos priekšmetus un beidza Pēterburgas trīsgadīgos augstākos komerckursus.

Kopš 1915. g. augusta Latviešu bēgļu apgādāšanas centrālkomitejas Petrogradā prezidija loceklis un kasieris. Izpildīja arī Latviešu pagaidu nacionālās padomes uzdevumus. 1918. g. septembrī atgriezās Latvijā. No 1918. g. decembra dažus mēnešus bija Tautas padomes loceklis no Latviešu radikāldemokrātu partijas. Latvijas ārlietu dienestā no 1919. g. janvāra: līdz aprīlim atašejs Latvijas delegācijā pie Parīzes miera konferences. Diplomātiskais pārstāvis, vēlāk sūtnis Somijā (1919–1925), sūtnis Zviedrijā (1923-­1930; līdz 1925. g. rezidence Helsinkos, pēc tam – Stokholmā). No 1930.–1933. g. sūtnis Igaunijā, palikdams sūtņa amatā arī ārlietu ministra darbības laikā Rīgā.

Ārlietu ministrs: 09.12.1931. – 24.03.1933.

Ārlietu resoru vadīja vienu gadu un trīs mēnešus ministru prezidenta Marģera Skujenieka (Progresīvā apvienība) koalīcijas valdībā. K. Zariņš pie partijām nepiederēja.

  • K. Zariņa laikā:
    Latvija pievienojās vai noslēdza 5 kolektīvās konvencijas;
    noslēdza 10 līgumus, nolīgumus un konvencijas ar 9 valstīm. Par vissvarīgākajiem uzskatāmi starp Latviju un PSRS 1932. g. noslēgtie: Neuzbrukšanas līgums (5. janvāris) un Konvencija par izlīgšanas kārtību (18. jūnijs).
  • K. Zariņš bija Latvijas delegācijas priekšsēdētājs Ženēvas atbruņošanās konferencē, kas uzsāka darbu 02.02.1932. un vairākos posmos to turpināja līdz 14.10.1933., kad Vācija paziņoja par izstāšanos no Tautu Savienības. K. Zariņš piedalījās konferences atklāšanā un 18 dienas tās darbā. Viņš paziņoja, ka Latvija atbalstīs ikvienu projektu, kas varētu nodrošināt mieru pasaulē. Kā ārlietu ministrs un sūtnis Igaunijā K. Zariņš pārstāvēja Latviju Tērbatas Universitātes 300 gadu svinībās (29.06.–02.07.1932.).
  • Sakarā ar smago saimniecisko depresiju Latvijā 1931.–1932. g. un valsts pārvaldes iestāžu budžetu krasu samazināšanu Ārlietu ministrija atteicās no agrākā nodoma nodibināt vēl 60 jaunas goda konsulārās pārstāvniecības. Tad Latvijai ārvalstīs būtu pavisam 271 konsulārā pārstāvniecība. Ģenerālkonsulātu Berlīnē apvienoja ar sūtniecību, slēdza konsulātus Vitebskā un Šanhajā un 6 goda konsulārās pārstāvniecības 4 valstīs. Brazīlijā nodibināja ģenerālkonsulātu Riodežaneiro un goda konsulātu Sanpaulu, bet Igaunijā goda konsulātu Tērbatā. 1933. g. sākumā Latvijai pavisam bija 197 konsulārās pārstāvniecības 28 valstīs. Latvijas intereses 11 valstīs aizstāvēja Lielbritānija, Francija un Itālija. Latvijas sūtniecības netika likvidētas, ministrijas struktūra un ierēdņu štats – 60 cilvēku – palika nemainīgs.

Pēc ārlietu resora vadības nodošanas K. Zariņu 16.07.1933. iecēla par sūtni Lielbritānijā. Ar Ministru kabineta 17.05.1940. lēmumu viņam piešķīra ārkārtējās pilnvaras dot diplomātiskajām un konsulārajām pārstāvniecībām saistošus rīkojumus gadījumā, ja kara apstākļu dēļ vairs nebūtu iespējams ar tām sazināties, un aizstāvēt Latvijas intereses ārvalstīs.

Latvijas diplomātiskā un konsulārā dienesta vadītājs Rietumvalstīs: 
17.06.1940. – 29.04.1963.

Latvijas Republikas Ministru kabinets 17.05.1940. sēdē pieņēma lēmumu piešķirt Kārlim Zariņam ārkārtējās pilnvaras gadījumā, ja kara apstākļu dēļ Latvijas valdībai nebūtu iespējams sazināties ar Latvijas diplomātiskajām un konsulārajām pārstāvniecībām ārvalstīs (izņemot Igauniju, Lietuvu, Somiju, Zviedriju, Vāciju un PSRS).

Kārlim Zariņam piešķīra pilnvaras dod saistošus rīkojumus visām Latvijas pārstāvniecībām, atstādināt uz laiku no amata sūtņus, atcelt un pārcelt pārstāvniecību darbiniekus. Viņam deva tiesības rīkoties ar pārstāvniecību rīcībā esošajiem valsts līdzekļiem, kustamo un nekustamo īpašumu. Par K. Zariņa aizstājēju sevišķos apstākļos apstiprināja sūtni ASV Alfredu Bīlmani.

K. Zariņš dienestu vadīja nepilnus 23 gadus.

  • Sūtniecība Londonā ārkārtējās pilnvaras saņēma 01.06.1940. Pēc ārlietu ministra Vilhelma Muntera 17.06.1940. telegrammas saņemšanas par PSRS karaspēka daļu ienākšanu Latvijā K. Zariņš uzskatīja, ka pilnvaras ir stājušās spēkā. Viņš 23.07.1940. iesniedza Lielbritānijas ārlietu ministram protesta notu par padomju okupācijas režīma 21.07.1940. nelikumīgi nodibināto Latvijas PSR. Vācijas okupācijas laikā K. Zariņš vairākkārt iesniedza Lielbritānijas Ārlietu ministrijai protesta notas par Latvijas kā ģenerālapgabala iekļaušanu 1941. g. jūlijā nacistiskajā Vācijā un Latvijas iedzīvotāju piespiedu iesaukšanu Vācijas armijas latviešu leģionāru vienībās 1943. gadā.
  • ASV, Lielbritānija un citas Rietumvalstis atzina K. Zariņa ārkārtējās pilnvaras.ASV valsts pārvaldes iestādes apzināja Latvijas valsts noguldījumus ASV bankās un koncentrēja tos ASV Centrālajā bankā. Daļa no depozīta pārvērta drošās parādzīmēs, kuru procentus izlietoja Latvijas pārstāvniecību uzturēšanai Rietumu pasaulē visus okupācijas gadus. K. Zariņš izstrādāja pārstāvniecību ikgadējo budžetu un nosūtīja to Latvijas sūtniecībai ASV saskaņošanai ar Valsts departamentu. Īrijas Augstākā tiesa, pamatojoties uz ārkārtējām pilnvarām, 04.07.1941. noraidīja padomju prasību par divu Latvijas kravas tvaikoņu piederību PSRS.
  • Pēc līguma noslēgšanas ar PSRS Lielbritānija 1942. g. jūlijā izslēdza Baltijas valstu sūtņus no Lielbritānijas diplomātiskā korpusa saraksta galvenās daļas, iekļaujot atsevišķā pielikumā un saglabājot viņu diplomātisko imunitāti. Viņiem bija tiesības arī turpmāk kārtot jautājumus Lielbritānijas Ārlietu ministrijā.Politiska rakstura notas un memorandus nebija vēlams, bet varēja iesniegt, tomēr uz tiem netika dotas nekāda veida atbildes.
  • Latvijas sūtnis ASV A. Bīlmanis, atsaucoties uz izdarītajiem grozījumiem Lielbritānijas diplomātiskā korpusa sarakstā, 15.09.1942. izdeva pavēli Nr. 96 par ārkārtējo pilnvaru pārņemšanu visā pilnībā, skaitot no 14.08.1942. Pēc faktisko apstākļu noskaidrošanas A. Bīlmanim no sava nodoma vajadzēja atteikties.
  • Latviešu bēgļi pēc ierašanās Vācijā, Zviedrijā un citās valstīs nodibināja savas organizācijas. Trimdinieku vidū sākās politiskie strīdi, vai K. Zariņš turpmāk uzskatāms par Latvijas valdības pilnvaroto vai arī vadība jāpārņem 1931. g. ievēlētās pēdējās Saeimas prezidija locekļiem ar Saeimas priekšsēdētāja biedru, bīskapu Jāzepu Rancānu priekšgalā. Londonā 18.10.–20.10.1950. notika apspriede, kurā piedalījās 8 dalībnieki: K. Zariņš, J. Rancāns, diplomāti un trimdinieku vadītāji. J. Rancāns uzskatīja, ka līdz trimdas valdības izveidošanai K. Zariņam jāturpina kārtot lietas uz ārkārtējo pilnvaru pamata. Neviena valsts nepiekrita Latvijas trimdas valdības dibināšanai un darbībai savā teritorijā.
  • K. Zariņš 09.12.1946. ziņoja Lielbritānijas Ārlietu ministrijai, ka Latvijas sūtniecības darbojas ASV, Argentīnā, Brazīlijā, Francijā, bet Ženēvā – pārstāvis ar personiskajām diplomātiskajām privilēģijām. Lielbritānijā un Sadraudzības valstīs ir 55 konsulārās pārstāvniecības, ASV – 5, pa vienai – Kubā un Brazīlijā. Uz ārkārtējo pilnvaru pamata K. Zariņš 1953. g. atvēra diplomātisko pārstāvniecību Spānijā. Iecēla pilnvarotos lietvežus, sūtniecības vadītājus ASV (1949; 1954) un Francijā (1962), diplomātisko pārstāvi Spānijā (1953). VFR, Zviedrijā un starptautiskajās organizācijās Ženēvā iecēla diplomātiskā dienesta vadītāja pārstāvjus. Nodrošinot konsulāro pārstāvniecību tālākpastāvēšanu, Lielbritānijā un Sadraudzības valstīs iecēla 24 goda konsulu pienākumu veicējus (acting consuls), bet Kanādā – karjeras konsulu. Pēc Argentīnas un Brazīlijas valdību pieprasījuma nācās slēgt sūtniecības Buenosairesā (1946) un Riodežaneiro (1961). Sanpaulu, Brazīlijā, turpināja darboties goda konsulāts.
  • 1946. g. Ženēvā notika sūtņu un latviešu trimdas organizāciju pārstāvju konference; 1947. g. Londonā, 1953. g. Parīzē un 1954.  g. Londonā – sūtņu apspriedes.
  • 1946. g. beigās britu administrācija atļāva ieceļot Lielbritānijā Baltijas valstu bēgļiem – vieniniekiem, bet 1947. g. beigās – arī ģimenēm. Kopš tā laika K. Zariņš par svarīgāko sūtniecības darbā uzskatīja Latvijas pilsoņu interešu aizstāvību un konsulāro funkciju veikšanu. Pēc atļaujas saņemšanas K. Zariņš 1949. g. divas reizes apmeklēja bēgļu nometnes Rietumvācijā. Ar K. Zariņa aktīvu atbalstu 1950. g. tika nodibināta Latviešu nacionālā padome Lielbritānijā, bet 1951. g. latviešu trimdas organizācijas Eiropā apvienojās kopējā organizācijā – Latvijas atjaunošanas komitejas Eiropas centrā.
  • K. Zariņš 1950. g. ieradās Romā, kur viņam bija saruna Itālijas Ārlietu ministrijā. Pāvests Pijs (Pius) XII K. Zariņu pieņēma privātā audiencē. Vašingtonā 1953. g. K. Zariņš bija darba vizītē pie ASV valsts sekretāra Džona F. Dallesa (Dulles) un pieņemšanā pie viceprezidenta Ričarda Niksona (Nixon). 1956. g. K. Zariņu pieņēma Spānijas Ārlietu ministrijā. K. Zariņš viesojās pie latviešu kopienām Kanādā un ASV (1952) un Beļģijā (1954). Viņš runāja radio „Amerikas Balss” latviešu raidījumā no Minhenes (1954) un Madrides radio (1956).
  • Kopš 1945. g. K. Zariņš līdzdarbojās Britu un ārzemju Bībeles biedrībā (British and Foreigen Bible Society). Pēc viņa ierosmes biedrība subsidēja Bībeles tulkošanu mūsdienu latviešu literārajā valodā, kā arī tās izdošanu ar latīņu, nevis gotu burtiem.
  • K. Zariņš 29.11.1962. lūdza Lielbritānijas Ārlietu ministrijas Ziemeļu departamenta direktoru Robertu Meisonu (Mason) nepieciešamības gadījumā neiebilst, ka padomnieks Teodots Ozoliņš pārņem sūtniecības vadību kā pilnvarotais lietvedis.
  •  

Nostrādājis Latvijas valsts dienestā 44 gadus, K. Zariņš Londonā mira 83 gadu vecumā.

Ārlietu ministrijas mājas lapa

Avoti: wikipedia.org, biographien.lv

Vietas

Bildes Nosaukums Saites No Līdz Apraksts Valodas
1Latvijas Republikas Ārlietu ministrijaLatvijas Republikas Ārlietu ministrijastrādājisen, lv, ru
2Latvijas Republikas Ārlietu ministrijaLatvijas Republikas Ārlietu ministrijastrādājisen, lv, ru

    loading...

        Saiknes

        Saistītās personas vārdsSaitesDzimšanas datumsMiršanas datumsApraksts
        1Vilhelms MuntersVilhelms MuntersDarba biedrs25.07.189811.01.1967
        2Voldemārs BastjānisVoldemārs BastjānisDarba biedrs17.08.188419.05.1975
        3Kārlis UlmanisKārlis UlmanisDarba biedrs23.08.187720.09.1942
        4Alfreds BērziņšAlfreds BērziņšDarba biedrs21.10.189914.09.1977
        5Ādolfs BļodnieksĀdolfs BļodnieksDarba biedrs07.08.188921.03.1962
        6Marģers SkujenieksMarģers SkujenieksDarba biedrs22.06.188612.07.1941
        7Alfrēds BīlmanisAlfrēds BīlmanisDarba biedrs02.02.188726.07.1948
        8Viktors ArājsViktors ArājsPaziņa13.01.191013.01.1988
        9Roberts SlokenbergsRoberts SlokenbergsDomu biedrs23.10.189822.10.1957
        10Vilis OlavsVilis OlavsDomu biedrs18.05.186728.03.1917

        24.02.1918 | Deklarēta Igaunijas neatkarība

        Igaunijas neatkarība tika deklarēta 1918. gada 24. februārī, bet 1919. gadā tai nācās izcīnīt smagas brīvības cīņas pret Sarkano armiju un vācbaltiešu karaspēku.

        Pievieno atmiņas

        17.11.1924 | Dibināta brīvmūrnieku Rīgas loža "Jāņuguns"

        Rīgas loža "Jāņuguns" (vācu: Johannisfeuer) bija vienīgā brīvmūrnieku loža, kas Rīgā darbojās pēc Pirmā Pasaules kara. Ložu pēc latviešu kuģu kapteiņa Mārtiņa Sniķera ierosmes 1924. gada 17. novembrī nodibināja Rīgā dzīvojošie brīvmūrnieki, kas pēc pasaules kara bija palikuši Latvijā. Dibinātāji pārsvarā bija vācu militārās ložas "Hanziešu uzticība" (Hanseatentreue) brāļi. Loža sākumā strādājusi Anglikāņu ielā 5, Rīgas Tirgotāju apvienības nama lielajā zālē, vēlāk Lielās ģildes namā. Ložas brāļu vairākumu veidoja bijušie Lielās ģildes un Sv. Jāņa (Mazās) ģildes locekļi, kā arī Melngalvju brālības locekļi, kuģu kapteiņi un fabriku īpašnieki.

        Pievieno atmiņas

        06.12.1931 | Latvijas 14. Ministru kabinets. M. Skujenieka 2. valdība

        Marģera Skujenieka vadībā Latvijas Republikas Ministru kabinets darbojās laika posmā no 1931. gada 6. decembra līdz 1933. gada 23. martam

        Pievieno atmiņas

        28.11.1947 | Pimie latviešu bēgļi ieceļo Austrālijā

        Pievieno atmiņas

        Birkas