Jānis Šilfs
- Дата рождения:
- 20.09.1881
- Дата смерти:
- 11.06.1921
- Продолжительность жизни:
- 39
- Дней с рождения:
- 52085
- Годы с рождения:
- 142
- Дни после смерти:
- 37576
- Годы после смерти:
- 102
- Категории:
- Государственный и компартийный деятель, Коммунист, Марксист, Организатор, пособник, исполнитель репресий
- Национальность:
- латыш
- Кладбище:
- Указать кладбище
Jānis Šilfs, segvārds Jaunzems (1881, pēc citām ziņam 1891–1921), bija latviešu marksists un profesionāls revolucionārs, Latvijas Sociāldemokrātijas Centrālkomitejas Krievijas biroja loceklis (1918), LSPR valdības sekretārs (1919).
Dzimis 1881. gada 20. septembrī Rīgā.
Pēc 1905. gada revolūcijas iestājās LSDSP (1908) un darbojās Latvijas Sociāldemokrātijas Rīgas organizācijā, vēlāk Madlienas-Gaismas organizācijā (1912-1913).
Bija LSD propagandistu kolēģijas loceklis un nelegālo tipogrāfiju veidotājs.
1919. gadā, pēc Krievijas Sarkanarmijas iebrukuma Latvijā, Jānis Šilfs bija Krievijas marionešu - Stučkas LSPR valdības sekretārs. Krievijas dibinātās "Stučkas valdības" laikā Latvijā tika nogalināti līdz 7000 civiliedzīvotāju, nolaupīta to manta, bet Latvijas baltvācu iedzīvotāji tika izvietoti koncentrācijas nometnēs.
Pēc 1919. gada 22. maijā notikušās Rīgas atbrīvošanas, turpināja vadīt nelegālo Latvijas Komunistisko partiju Rīgā, bija tās Centrālkomitejas sekretārs un laikraksta "Cīņa" redaktors.
1921. gada maijā viņu apcietināja un ar Latvijas lauka karatiesas lēmumu piesprieda nāves sodu, kas izpildīts 1921. gada 11. jūnijā Rīgā.
Источник: news.lv
Нет привязок к месту
Взаимоотношения не установлены
13.01.1905 | 1905. gads 13. janvāra demonstrācija
Nemieri jeb 1905. gada revolūcija Latvijā 1905. gadā sākās ar 13. janvāra (piekārtots pie datuma, ignorējot stilu, 26.1.1905 pēc jaunā) manifestāciju Rīgā, kuru, kā reakciju uz demonstrantu apšaušanu Sanktpēterburgā 9. janvārī, organizēja LSDP.
22.01.1905 | 1905. gada nemieru sākums Pēterburgā (9. janvāris pēc vecā stila)
18.11.1918 | Latvijas Republikas dibināšana un neatkarības proklamēšana. Tiek apstiprināta K. Ulmaņa Pagaidu valdība
05.12.1918 | Latvijā iebrūk Padomju Krievijas armija
09.12.1918 | Latvijā iebrukusī Krievijas Sarkanā Armija Jukuma Vācieša vadībā ieņem Daugavpili.
17.12.1918 | Krievijas hibrīdkari. Ar Krievijas lielinieku "brālīgu atbalstu" proklamēta "Latvijas savienotā komūna"
Latvijas Sociālistiskā Padomju Republika (LSPR, dibināta kā "Latvijas savienotā komūna") bija sociālistiska valsts tagadējās Latvijas teritorijā, kura tika proklamēta Krievijā un izveidota pēc tam, kad Latvijas Republikas teritoriju okupēja Krievijas Sarkanās armijas spēki. Tas, ka Krievijas Sarkanarmijā dienēja arī daudz no impērijas laika palikušo, bieži marksistu apmuļķotu etnisko latviešu, nemaina notikuma būtību: "sarkanie strēlnieki" cīnījās pret Latvijas neatkarību, lai to atgrieztu Krievijas (lielinieku) impērijas sastāvā. LSPR 1918.—1920. g. pastāvēja līdztekus Latvijas Republikai ar Padomju Krievijas politisku, ekonomisku un militāru atbalstu. Latvijas Republikai izdevās atbrīvot savu teritoriju no Krievijas okupantiem ar citu valstu (Igaunijas, Polijas, Lielbritānijas; kopā 11 valstu) militāro palīdzību gada laikā 1920. gada sākumā.
15.01.1919 | Beidzas Latvijas Strādnieku, bezzemnieku un strēlnieku padomju I kongress, kurš apstiprina P. Stučkas valdību
28.01.1919 | Padomju Krievijas okupētajā Latvijas teritorijas daļā (LSPR) sāk darboties kara revolucionārie tribunāli, čekas analogs
22.05.1919 | Soļi Latvijas neatkarības atgūšanā: landesvērs atbrīvo Rīgu no Krievijas iebrukušajiem lieliniekiem
10.06.1921 | Latvijas lauku karatiesa piespriež nāvessodu Krievijas izveidotās Stučkas marionešu valdības 9 Latvijā pārstāvjiem
Объявления
