Zviedrijas armija okupē Kurzemes hercogistes galvaspilsētu Jelgavu

Notikumam nav bildes. Pievieno notikuma bildi!
Notikumi:
28Notikumu saraksts
Datums:
02.10.1621
Papildu lauki

1621.gada 2. oktobra pēcpusdienā zviedru armija avangards iegāja Jelgavas pilsētā, uzreiz izvietojot Tirgus laukumā dažus vieglos lielgabalus. Uz pili nosūtīja trompetistu ar prasību hercoga karavīriem padoties un atdot pili zviedriem. Nākamajā rītā pie Jelgavas pienāca zviedru galvenie spēki kopā ar karali Gustavu II Ādolfu (1594-1632), un, redzot milzīgo pārspēku, toreizējais virspilskungs, Codes muižas īpašnieks Gothards Šrēderss, lika atvērt vārtus zviedriem un nodeva pils atslēgas zviedru karavadonim grāfam Mansfeldam.

Vēl tajā pat dienā – 1621. gada 3.oktobrī –Zviedrijas karalis paziņoja, ka pēc labprātīgās padošanās viņš garantē Jelgavas iedzīvotājiem to privilēģijas un drošību, taču par to pretī pieprasīja uzticības zvērestu. Ar karaļa sekretāra starpniecību birģeri panāca, ka zvēresta nodošanu atlika uz pusgadu.

Tā vietā bija jādod rakstisks solījums, ka viņi nekādā veidā nepalīdzēs poļiem un lietuviešiem.

1622.gadā tika ievadīts Hercoga Frīdriha ierosināts tiesas process pret Jelgavas pils komandantu Šrēderu, kurš 1621.gadā bez kaujas bija nodevis pili ar visiem pils kara un pārtikas krājumiem zviedriem. Šrēderu atzina par vainīgu.  

1623.gada jūnijā hercogs Frīdrihs deva pavēli uzsākt atsevišķu izmeklēšanu par Jelgavas birģeru rīcību zviedru  1621. gada oktobra uzbrukuma laikā.  

1623. gada 4.jūlijā tiesa pilsētniekus atzina par līdzvainīgiem Jelgavas pils zaudējumā, par ko tie būtu pelnījuši bargu sodu. Tomēr rūpēs par pilsētas uzplaukumu hercogs atstāja spēkā visas pilsētas tiesības un privilēģijas, liekot konfiscēt mājas tiem īpašniekiem, kas bija paklausījuši zviedru aģitācijai un pārcēlušies dzīvot uz Zviedrijas valdījumiem. Nākamajā dienā birģeri atjaunoja savu uzticības zvērestu hercogam Frīdriham, cita starpā soloties aizsargāt pili pret ienaidnieku, nežēlojot savu dzīvību.  

Hercogs Frīdrihs atguva pili, bet 1625. gada 21. septembrī [1. oktobrī] to atkal aplenca ap 2000 zviedru (karaļa Gustava Ādolfa vadībā). Pilī atradās ne vairāk kā 90 kurzemnieku zaldāti, turklāt vaļņi atkal bijuši noskaloti, un no upes puses pretinieks varēja uzkāpt uz tiem bez jebkādām pūlēm. Šoreiz kurzemnieki turējās divas dienas, bet pēc munīcijas izsīkšanas 23. septembrī [3. oktobrī] padevās.

Izpostīto pili Frīdrihs atguva tikai 1631. gadā, bet atjaunot nocietinājumus viņam tā arī neizdevās. Hercogs pavēlēja uzsākt arī atsevišķu izmeklēšanu par Jelgavas birģeru rīcību zviedru aplenkuma laikā.

1623. g. 4. jūlijā tiesa atzina birģerus par līdzvainīgiem, tomēr Frīdrihs tos apžēloja.

Viņa pēctecis hercogs Jēkabs nolēma būvēt cietoksni no jauna. 17. gs. 40. gados viņš iesāka cietokšņa pārbūvi, kuru “triecientempā” pabeidza ap 1648. gadu.

Teksts: Edgars Umbraško, galvenais speciālists

Saistītie notikumi

NosaukumsDatumsValodas
1Pirmā sieviete Zviedrijas premjerministra amatā Magdalēna Andersone atkāpjas 7 stundas pēc apstiprināšanasPirmā sieviete Zviedrijas premjerministra amatā Magdalēna Andersone atkāpjas 7 stundas pēc apstiprināšanas24.11.2021en, lv
2Jelgavā, Meža (Nikolaja) kapos atklāj Brāļu kapu pieminekliJelgavā, Meža (Nikolaja) kapos atklāj Brāļu kapu pieminekli15.10.1922lv
3Bermontiāde: Antantes pārstāvji cenšas apturēt latviešu atbrīvošanās cīņasBermontiāde: Antantes pārstāvji cenšas apturēt latviešu atbrīvošanās cīņas30.11.1919lv
4Bermontiāde: Latviešu karavīri atbrīvo Jelgavu no vācu-krievu algotņu karaspēkaBermontiāde: Latviešu karavīri atbrīvo Jelgavu no vācu-krievu algotņu karaspēka21.11.1919lv
5Latvijas armijas dzimšanas dienaLatvijas armijas dzimšanas diena10.07.1919lv
6Soļi Latvijas neatkarības atgūšanā: landesvērs atbrīvo Rīgu no Krievijas iebrukušajiem lieliniekiemSoļi Latvijas neatkarības atgūšanā: landesvērs atbrīvo Rīgu no Krievijas iebrukušajiem lieliniekiem22.05.1919lv
7Krievijas hibrīdkari. Ar Krievijas lielinieku "brālīgu atbalstu" proklamēta "Latvijas savienotā komūna" Krievijas hibrīdkari. Ar Krievijas lielinieku "brālīgu atbalstu" proklamēta "Latvijas savienotā komūna" 17.12.1918lv, ru
8Latvijā iebrūk Padomju Krievijas armijaLatvijā iebrūk Padomju Krievijas armija05.12.1918lv
9Soļi Latvijas neatkarības ceļā. Latvija un Igaunija pasludina savu neatkarību no Padomju Krievijas Soļi Latvijas neatkarības ceļā. Latvija un Igaunija pasludina savu neatkarību no Padomju Krievijas 30.01.1918lv, ru
10Pirmie soļi Latvijas neatkarības atjaunošanā. Kurzemes Pagaidu zemes padomePirmie soļi Latvijas neatkarības atjaunošanā. Kurzemes Pagaidu zemes padome27.04.1917lv
11— Hindenburga un Lūdendorfa pavadībā Jelgavā ierodas Vācijas ķeizars Vilhelms II. — Hindenburga un Lūdendorfa pavadībā Jelgavā ierodas Vācijas ķeizars Vilhelms II. 30.05.1916lv
12Jelgavā, Pilssalā starp Lielupi un Driksu, notika pirmais kinoseanss īpaši celtā ēkā “Pils teātris”Jelgavā, Pilssalā starp Lielupi un Driksu, notika pirmais kinoseanss īpaši celtā ēkā “Pils teātris”16.03.1914lv
13Jelgavā darbu sāk Grebnera vaskadrānu fabrikaJelgavā darbu sāk Grebnera vaskadrānu fabrika14.12.1881lv
141830.-31.g. (novembra) sacelšanās pret Krievijas okupāciju1830.-31.g. (novembra) sacelšanās pret Krievijas okupāciju29.11.1830en, lv, pl, ru
15Krievijas imperatora Aleksandra I klātbūtnē Mītavā (Jelgavā) tika paziņots par dzimtbūšanas atcelšanuKrievijas imperatora Aleksandra I klātbūtnē Mītavā (Jelgavā) tika paziņots par dzimtbūšanas atcelšanu12.09.1817lv, ru
16Napoleona sakāve Krievijā. Franču militārā administrācija pamet Jelgavu. Beidz pastāvēt atjaunotā Kurzemes hercogisteNapoleona sakāve Krievijā. Franču militārā administrācija pamet Jelgavu. Beidz pastāvēt atjaunotā Kurzemes hercogiste07.12.1812lv
17Iecavas kaujaIecavas kauja19.07.1812lv
18Napoleona iebrukums KrievijāNapoleona iebrukums Krievijā24.06.1812en, lv, pl
19Beidz pastāvēt Kurzemes - Zemgales hercogiste. To anektē Krievija Beidz pastāvēt Kurzemes - Zemgales hercogiste. To anektē Krievija 26.04.1795lv, ru
20Jelgavā pacēlās pirmais zināmais "gaisa kuģošanas līdzeklis"- balons mūsdienu Latvijas teritorijā  Jelgavā pacēlās pirmais zināmais "gaisa kuģošanas līdzeklis"- balons mūsdienu Latvijas teritorijā 26.06.1785lv

Karte

Nav piesaistītu vietu

    Nav piesaistītas personas

    Birkas