1830.-31.g. (novembra) poļu sacelšanās pret Krievijas okupāciju

Notikumam nav bildes. Pievieno notikuma bildi!
Personas:
63Personu saraksts
Notikumi:
86Notikumu saraksts
Datums:
29.11.1830
Papildu lauki

Novembra sacelšanās (1830—1831) bija bruņota sacelšanās pret Krievijas impērijas okupācijas varu Polijā, Lietuvā un Latvijā.

Poļu- lietuviešu "magnātu" (lielu, ietekmīgu zemes īpašnieku un karavadoņu, mūsdienās teiktu "oligarhu") savstarpējās cīņas par varu 17. gadsimtā novājināja kādreiz lielāko valsti Eiropā un noveda pie tās sabrukuma. Savstarpējos ķīviņus izmantoja kaimiņvalstis, īpaši -Krievija un sākot ar 18. gadsimta sākumu, tā gan iekarodama, gan uzpirkdama svārstīgākos "magnātus" 90 gadu laikā panāca, ka Polijas- Lietuvas republika pazuda no Eiropas kartes gandrīz pilnībā. Tas neapmierināja tautas lielāko daļu un atsevišķi poļu patrioti, no kuriem pazīstamākie bija ģenerālis Tadeušs Kostjuško un pulkvedis (arī komponists) Mihals Oginskis vadīja nevienlīdzīgu cīņas pret krievu okupāciju līdz pat 1793. gadam, taču šīs cīņas tika noslīcinātas poļu asinīs (tikai vienā pašā Varšavas priekšpilsētā- Prāgā - ģenerāļa A. Suvorova un M. Barklaja de Tolli (tolaik pulkveža) vadītie krievi nogalināja ap 20,000 civiliedzīvotāju). 

Daudzi poļi emigrēja uz ASV un Franciju, kurā notika Lielā franču revolūcija un vēlāk aktīvi sadarbojās ar varu sagrābušo Napoleonu.

1812. gadā Napoleons devās "Krievijas karagājienā" un viens no tā deklarētajiem mērķiem bija "atjaunot okupēto Poliju".

Šo solījumu Napoleons pildīja,- cita starpā 1812. gada 1. augustā Napoelona  administrācija pēc Kurzemes un Zemgales atbrīvošanas Jelgavā atjaunoja Kurzemes - Zemgales hercogisti. Kā zināms, Napoleons Krievijā cieta sakāvi, un tās rezultātā poļu, lietuvieši un arī Kurzemes- Zemgales neatkarības cīnītāji bija spiesti vai nu emigrēt, vai tika izsūtīti uz Sibīriju.

Pēc Napoleona sakāves Eiropā un Vīnes kongresa 1815. gadā Polija, kuras daļas Krievijas jau bija okupējusi iepriekš; arī palikusī lielākā daļa Polijas personālūnijā tika pievienota Krievijas impērijai kā tā sauktā "Kongresa Polija". Tai bija sava satversme, parlaments (seims), valdība un armija, taču Krievija iejaucās visās poļu dzīves sfērās, tāpēc neapmierinātība ar okupāciju auga.

Sacelšanās sākās 1830. gada 29. novembrī Varšavā, kad poļu kadeti ielauzās Belvedēras pilī, lai nogalinātu krievu iecelto Polijas lielkņazu Konstantinu, Nikolaja I brāli.

Lielkņazam izdevās izglābties pārģērbjoties par sievieti un izbēgot. Nākamajā dienā sacelšanās aptvēra visu Varšavu un krievu spēki bija spiesti pilsētu atstāt. Polijas armija, izņemot divus tās ģenerālus, pievienojās sacelšanās dalībniekiem.

Poļu patrioti prasīja, lai Krievija atdod anektētās Polijas-Lietuvas kopvalsts zemes. Kad Nikolajs I to noraidīja un pieprasīja poļu padošanos, Seims 1831. gada 25. janvārī izsludināja Romanovu dinastiju par atceltu no Polijas troņa, kas faktiski nozīmēja kara pieteikumu Krievijai.

Uz Poliju tika nosūtīta 115 000 vīru liela krievu armija feldmaršala Hansa Karla fon Dibiča vadībā. Poļi gatavojās aizstāvēt Varšavu un 25. februārī Vislas labajā krastā tika izcīnīta Olšinkas Grohovskas kauja, pēc kuras krievi atkāpās tālāk no galvaspilsētas uz Sedlci.

Tomēr 1831. gada septembrī krievu karaspēks atkal devās uz Varšavu un pēc trīs nedēļu ilgām kaujām ap pilsētu, maršalam Paškevičam izdevās to ieņemt, un līdz ar to sacelšanās bija apspiesta. 20 000 lielā poļu armija pārgāja Prūsijas robežu un padevās Prūsijai.

Bruņota sacelšanās notika arī Latvijas un Lietuvas teritorijā.

1831. gada aprīlī Emīlijas Plāteres vadītā nemiernieku vienība ieņēma Zarasu miestu Lietuvā un gatavojās uzbrukt Daugavpils cietoksnim, tomēr pēc izlūkošanas nolēma šo nodomu atmest. Viņa piedalījās kaujās ar krievu karaspēku pie Ukmerģes, Šauļiem un Kauņas, kļuva par 1. Lietuvas kājnieku pulka komandieri kapteiņa pakāpē.

Pēc sacelšanās dalībnieku sakāves Emīlija Plātere 1831. gada 23. decembrī mira 25 gadu vecumā.

Saistītie notikumi

NosaukumsDatumsValodas
12 secīgi sprādzieni satricina Stambulu. 41 bojāgājušie un vairāk kā 150 ievainoto2 secīgi sprādzieni satricina Stambulu. 41 bojāgājušie un vairāk kā 150 ievainoto10.12.2016en, lv
2Polijā apmēram 10,000 nacionāli noskaņotu poļu izgājuši ielās, lai atzīmētu Neatkarības dienuPolijā apmēram 10,000 nacionāli noskaņotu poļu izgājuši ielās, lai atzīmētu Neatkarības dienu11.11.2016lv
3
Krievija atklāj uguni uz Ziemeļkorejas kuģi; nogalina 1 zvejnieku, 8 ievainoti15.10.2016lv
4Krievijas mediji publicējuši "melno sarakstu" ar personām, kuras atbalsta UkrainuKrievijas mediji publicējuši "melno sarakstu" ar personām, kuras atbalsta Ukrainu19.08.2014lv, ru
5Krievija anektē Ukrainas sastāvdaļu- Krimas pussalu Krievija anektē Ukrainas sastāvdaļu- Krimas pussalu 18.03.2014lv, pl
650 gadus pēc padomju okupācijas Latvijā tiek paziņots par Krievijas armijas izvešanu 50 gadus pēc padomju okupācijas Latvijā tiek paziņots par Krievijas armijas izvešanu 31.08.1994lv, pl, ru
7Augusta pučsAugusta pučs19.08.1991en, lv, pl, ru
8Varšavas Pakta valstis izsaka ultimātu ČehoslovākijaiVaršavas Pakta valstis izsaka ultimātu Čehoslovākijai16.07.1968lv, pl
9Ungārijas pretkomunistiskā revolūcijaUngārijas pretkomunistiskā revolūcija23.10.1956lv, pl, ru
10Норильское восстание Норильское восстание 26.05.1953ru
11Warschauer Aufstand 1944Warschauer Aufstand 194401.08.1944de, en, fr, lt, pl, ru, ua
12PSRS genocīds pret nekrievu tautām. Pavēle N 0078-22 par visu ukraiņu izsūtīšanu no UkrainasPSRS genocīds pret nekrievu tautām. Pavēle N 0078-22 par visu ukraiņu izsūtīšanu no Ukrainas22.06.1944lv
13Komunistu noziegumi. Kara noziegums Mazajos Batos: padomju kolaboranti nogalina 9 civiliedzīvotājusKomunistu noziegumi. Kara noziegums Mazajos Batos: padomju kolaboranti nogalina 9 civiliedzīvotājus27.05.1944lv
14Huta Pieniacka massacreHuta Pieniacka massacre28.02.1944en, pl, ru
15Aufstand im Warschauer GhettoAufstand im Warschauer Ghetto19.04.1943de, en, fr, lt, pl, ru, ua
16Nepilnu mēnesi pēc nacionālsociālistu-komunistu līguma noslēgšanas Vācijas sabiedrotais- PSRS - iebrūk PolijāNepilnu mēnesi pēc nacionālsociālistu-komunistu līguma noslēgšanas Vācijas sabiedrotais- PSRS - iebrūk Polijā17.09.1939lv, pl, ru, ua
17Ar Komunistiskās partijas  CK rīkojumu sākās Staļina represijas. 2 gados nogalina līdz 1.2 miljoniem, pārsvarā nacionālās minoritātesAr Komunistiskās partijas CK rīkojumu sākās Staļina represijas. 2 gados nogalina līdz 1.2 miljoniem, pārsvarā nacionālās minoritātes01.07.1937lv, pl, ru
18
Palenkės Sokoluvo mūšis21.04.1931lt, pl
19First Battle of WawerFirst Battle of Wawer20.02.1931en, pl
20ASV atzina Latvija de iure. Abas valstis nodibināja diplomātiskās attiecībasASV atzina Latvija de iure. Abas valstis nodibināja diplomātiskās attiecības28.07.1922lv

Karte

Avoti: wikipedia.org, news.lv

Nav piesaistītu vietu

    Personas

    Nosaukums No Līdz Valodas
    1Romuald ŻurowskiRomuald Żurowski07.02.181417.10.1883pl
    2
    Adolf Tetmajer00.00.181320.05.1892pl
    3Teodor TripplinTeodor Tripplin13.01.181225.01.1881pl
    4Leonard RettelLeonard Rettel06.11.181121.03.1885pl
    5Ludwik SztyrmerLudwik Sztyrmer30.04.180904.06.1886pl
    6Józef WysockiJózef Wysocki00.00.180931.12.1873de, en, fr, pl, ru
    7
    Władysław Oleszczyński17.12.180711.04.1866en, pl
    8Henryk JankoHenryk Janko02.09.180710.12.1887pl
    9Lucyan SiemieńskiLucyan Siemieński13.08.180727.11.1877de, en, pl, ru
    10Karol LibeltKarol Libelt08.04.180709.06.1875de, en, fr, pl, ru
    11Bonawentura DąbrowskiBonawentura Dąbrowski14.03.180701.06.1862pl
    12Napoleon OrdaNapoleon Orda11.02.180726.04.1883de, en, fr, lt, pl, ru, ua
    13Emīlija PlātereEmīlija Plātere13.11.180623.12.1831de, ee, en, fr, lt, lv, pl, ru, ua
    14Edward Jan RömerEdward Jan Römer14.05.180615.05.1878pl
    15Eustachy JanuszkiewiczEustachy Januszkiewicz26.11.180527.08.1874pl, ru
    16Jan Józef BaranowskiJan Józef Baranowski07.09.180530.03.1888pl
    17Jan Nepomucen BobrowiczJan Nepomucen Bobrowicz12.05.180502.11.1881de, en, fr, pl
    18Stanisław WysockiStanisław Wysocki14.04.180521.05.1868pl
    19Aleksander JełowickiAleksander Jełowicki18.12.180414.04.1877pl, ua
    20Stanisław BłociszewskiStanisław Błociszewski08.05.180421.01.1888pl
    Birkas