Kauja pie Vousalmi. PSRS komunistiskie iebrucēji ar trīskāršu pārspēku cenšas salauzt Somijas armiju. Zaudē 15 tūkstošus vīru

Notikumam nav bildes. Pievieno notikuma bildi!
Personas:
1Personu saraksts
Notikumi:
38Notikumu saraksts
Datums:
04.07.1944
Papildu lauki

Pēc nacionālsociālistu- komunistu pakta parakstīšanas 1939. gada 23. augustā, sabiedrotās,- Vācija un PSRS sāka "Eiropas pārdali". Sākās 2. Pasaules karš. Pēc veiksmīgas Polijas iekarošanas un sadalīšanas Vācijas un PSRS starpā 1939. gada septembrī, Vācija savus galvenos uzbrukumus vērsa Rietumeiropas virzienā, savukārt PSRS novembrī nodevīgi uzbruka Somijai un sākās Ziemas karš. Laika apstākļu un Somijas armijas varonīgās pretošanās dēļ vāji apmācītie krievi cieta smagas sakāves, tāpēc jau 1940. gada pavasarī Somija un PSRS noslēdza miera līgumu. Lai gan Somija agresijas dēļ bija jau tā smagi cietusi no nodevīgā PSRS iebrukuma, tā bija spiesta krieviem atdot savas teritorijas, taču saglabāja neatkarību un pēc "gūtās mācības" sāka strauju savu militāro spēku modernizāciju. 

1941. gada 22. jūnijā bijušie sabiedrotie- PSRS un Vācija- sāka savstarpēju karu. Par dažām nedēļām apsteidzot PSRS plānoto uzbrukumu Vācijai, pēdējā plašā frontē uzsāka iebrukumu 2. Pasaules kara sākumā PSRS okupētajās Ziemeļaustrumeiropas valstu teritorijās (Polija, Baltija, Baltkrievija, Ukraina, Moldova). 

Uzbrukuma pārsteigtā PSRS strauji atdeva nesen iekarotās citu valstu teritorijas Vācijai. Visā 2. Pasaules kara laikā Vācija spēja iekarot gan tikai ap 4% Krievijas teritorijas, pārējā kaujas darbība notika Krievijas iekaroto citu valstu "buferzonā". 

Vienlaikus ar Vācijas iebrukumu PSRS, pēdējā 1941. gada 25. jūnijā atkārtoti un nodevīgi uzbruka Somijai, pāri tās robežām nosūtot tiem laikiem lielu aviācijas eskadriļu, kas sastāvēja no 460 lidmašīnām. Krievu bumbvedēji bombardēja gan aerodromus, gan pierobežas ciemus, gan Helsinkus. Sākās Turpinājuma karš. 

Somija 2 gadu laikā bija spiesta otrreiz pieņemt nepieteikto karu ar PSRS un sākt savas zemes aizstāvēšanu. Tāpēc tikai loģiski, ka tā noslēdza militāro savienību ar nacionālsociālistisko Vāciju, kurai, atsķirībā no krieviem, nebija pretenziju ne pret Somijas teritorijām, ne tautu. Vienošanās rezultātā Somija saņēma militāro palīdzību no Vācijas savas zemes aizsardzībai pret krievu iebrucējiem, taču Somija nepiekrita Vācijas priekšlikumam par kopējām militārām operācijām Krievijas teritorijā. 

Ņemot vērā pašas PSRS milzīgo pārspēku, taču vienlaikus- vājo militāro sagatavotību, Somija ne tikai veiksmīgi aizstāvējās, bet samērā ātri atguva arī savas PSRS nesen okupētās teritorijas, taču nedevās tālāk PSRS teritorijā, izņemot somu apdzīvoto un stratēģiski nozīmīgo (atradās zemes strēlē starp Ladogas un Oņegas ezeriem) Petrozavodskas apkaimi. Interesanti, ka sākotnēji pret Somijas centieniem atgūt no krieviem okupētās teritorijas ar sapratni izturējās arī demokrātiskās Sabiedroto valstis, piemēram Lielbritānija. To retorika sāka mainīties, kad angļi saprata somu iespējas atgūt visu Karēliju, tādējādi apdraudot krievu piegādes ceļus no Murmanskas un Arhangeļskas.

Traģikomiski, taču t.s. "Ļeņingradas blokāde" neizdevās tieši somu nevēlēšanās dēļ doties tālāk Krievijas teritorijā, kā arī atteikšanās piemērot komunistu mežoņiem, kuri neskaitāmas reizes bija bombardējuši civilos mērķus, simetriskas operācijas, piemēram, pilsētu bombardēšanu. Mannerheims bija izdevis personīgu pavēli somu lidotājiem lidot virs Ļeņingradas

Rezultātā,- Ļeņingrada ne tikai netika iekarota, bet blokādes laikā pat turpināja ražot agresoram- Krievijai- militāros izstrādājumus, ar kuriem tika nogalināti paši somi. Lai gan somi veiksmīgi atbildēja uz visiem krievu mēģinājumiem ielauzties somu teritorijās, tie cieta neveiksmi.

Kara otrā fāzē- 1943.-44. gadā, kad krievi, ar Sabiedroto atbalstu, guva arvien lielākus panākumus frontē pret vācu spēkiem, tie atsāka uzbrukumus Somijas frontē.

Viena no somu varonības epizodēm ir Vousalmi kauja ( Äyräpää-Vuosalmi kauja), kura ilga no 1944. gada 4. līdz 17. jūlijam. 

Pēc vairākiem neveiksmīgiem uzbrukumiem Somijas aizstāvjiem 1944. gada jūnijā, 3. jūlijā tika nomainīta krievu iebrucēju frontes augstākā militārā vadība un tika izdarīts atkārtots mēģinājums aplenkt somu spēkus netālu no Vousalmi (tagad Družnoe, netālu no krievu joprojām okupētās Viborgas).

Jaunieceltais komandējošais sastāvs ģenerālleitnanta Svecova vadībā saņēma uzdevumu ar 60,000 līdz 100,000 vīru, 150 tanku un 300 artilērijas vienību lieliem spēkiem aplenkt un iznīcināt mazākos (30,000 vīru, neviena tanka, 35 prettanku ieroči, 200 artilērijas iekārtu) somu spēkus. Bez nepateicīgā spēku samēra, - somu spēki bija izvietoti ģeogrāfiski zemākā vietā un uz pussalas, kuru būtu grūti apgādāt aplenkuma gadījumā. Taču somu varonība un pietiekami sagatavotie artilērijas lādiņu krājumi ļāva somiem noturēties pret uzbrucējiem un nosargāt zemes šaurumu. Somu artilērija 2 nedēļu laikā izšāva 122,000 šāviņus. Tika likvidēti 15,000 krievu iebrucēji un 60 to tanki. Pēc kaujas frontē iestājās zināms miers. Divus mēnešus vēlāk, 1944. gada septembrī Somija bija spiesta noslēgt miera līgumu ar PSRS. Lai gan abus karus pret Somiju bija sākusi PSRS, "uzvarētājus nesoda". PSRS atkārtoti okupēja lielas Somijas teritorijas un pat piespieda tai maksāt kara milzīgas kontribūcijas, jo tā Turpinājuma karā bija "karojusi kopā ar Vāciju". Paralēli materiālajiem zaudējumiem, vēl 70 gadus pēc PSRS uzvaras, Somijā turpinājās t.s. "finlandizācijas" politika. Somijā bija aizliegts jebkādi atgādināt vēsturi, kritizēt PSRS utt. Par "paklausību" Somija gan tika "atalgota" no PSRS puses ar rūpniecības pasūtījumiem, - kuģu būvē, rūpniecības iekārtu, u.c. jomās, kurās pati PSRS tā arī nespēja sasniegt kaut cik ciešamus rezultātus visā savā pastāvēšanas laikā.
 

Kaujas sākumā

Somu spēki

30,000 vīri
35 prettanku lielgabali
200 artilērijas iekārtas

Krievu spēki

60,000 vīri (rietumu novērtējums) 100,000 (pašu krievu dati)
150 tanki
300 artilērija

Zaudējumi

Somija

795 nogalināti
4,976 ievainoti
354 pazuduši
2 prettanku ieroči

Krievija

3,050 likvidēti
11,750 ievainoti
250 pazuduši
60 tanki

Saistītie notikumi

NosaukumsDatumsValodas
1Minskā, Baltkrievija, protestos pret prezidenta vēlēšanu rezultātiem- pirmais upurisMinskā, Baltkrievija, protestos pret prezidenta vēlēšanu rezultātiem- pirmais upuris10.08.2020lv
2
Altaja novadā, Krievijā kādā tūristu bāzes istabiņā atrasti 4 līķi31.07.2020lv
3
US Air Force fighter jet from RAF Lakenheath has crashed in North Sea, during training mission15.06.2020en
4Izmēģinājumu laikā avarē un pilnībā sadeg Krievijas "gandrīz 5. paaudzes" iznīcinātājs SU 57Izmēģinājumu laikā avarē un pilnībā sadeg Krievijas "gandrīz 5. paaudzes" iznīcinātājs SU 5724.12.2019en, lv, ru
5Krasnodaras novadā, Krievijā avarējis militārais helikopters MI-28. Abi piloti gājuši bojāKrasnodaras novadā, Krievijā avarējis militārais helikopters MI-28. Abi piloti gājuši bojā11.12.2019lv, ru
6Sočos, Krievijā nolaižoties avarējusi un aizdegusies kompānijas Utair reisa UT579 lidmašīna Boeing 737. Vismaz 18 ievainotoSočos, Krievijā nolaižoties avarējusi un aizdegusies kompānijas Utair reisa UT579 lidmašīna Boeing 737. Vismaz 18 ievainoto01.09.2018en, lv
7Sīrijā notriekts krievu militārais helikopters Ka-52. Apkalpe gājusi bojāSīrijā notriekts krievu militārais helikopters Ka-52. Apkalpe gājusi bojā07.05.2018lv
8Sīrijā avarējis krievu iznīcinātājs Su-30CM, abi piloti gājuši bojāSīrijā avarējis krievu iznīcinātājs Su-30CM, abi piloti gājuši bojā03.05.2018lv, ru
9Somija un ASV paraksta savstarpējās militārās palīdzības paktuSomija un ASV paraksta savstarpējās militārās palīdzības paktu07.10.2016en, lv
10Argentīnas militāristi okupē Folklendu salasArgentīnas militāristi okupē Folklendu salas02.04.1982lv, pl, ru
11Helsinku deklarācijaHelsinku deklarācija01.08.1975en, lv
12Turpinājuma karš. Somija un PSRS paraksta miera līgumuTurpinājuma karš. Somija un PSRS paraksta miera līgumu19.09.1944lv, ru
13Beidzas Jelgavas ugunsgrēks pēc masīviem Sarkanās armijas uzlidojumiem vācu spēkiemBeidzas Jelgavas ugunsgrēks pēc masīviem Sarkanās armijas uzlidojumiem vācu spēkiem31.07.1944lv
14Tallinas "Marta bombardēšana", ko veic padomju aviācijaTallinas "Marta bombardēšana", ko veic padomju aviācija09.03.1944en, lv
15Beidzas Teherānas konferenceBeidzas Teherānas konference01.12.1943lv, pl, ru
16Sākās Teherānas konferenceSākās Teherānas konference28.11.1943lv, pl, ru
17
Operācija "Wienec" ("Vainags")07.10.1942en, lv, pl
18
Otrais pasaules karš: vācu spēki sasniedza Ļeņingradu, sākot Ļeņingradas blokādi22.08.1942lv
19Hitlera un Mannerheima tikšanāsHitlera un Mannerheima tikšanās04.06.1942lv, ru
20Ļeņingradas blokādeĻeņingradas blokāde08.09.1941de, en, fr, lt, lv, pl, ru, ua

Karte

Avoti: wikipedia.org, news.lv

Nav piesaistītu vietu

    Personas

    Nosaukums No Līdz Valodas
    1Karls Gustavs Emīls MannerheimsKarls Gustavs Emīls Mannerheims04.06.186727.01.1951de, en, fr, lt, lv, pl, ru, ua
    Birkas