Franklins Rūzvelts

Pievieno šai personai bildi!
Dzimšanas datums:
30.01.1882
Miršanas datums:
12.04.1945
Mūža garums:
63
Dienas kopš dzimšanas:
52187
Gadi kopš dzimšanas:
142
Dienas kopš miršanas:
29104
Gadi kopš miršanas:
79
Papildu vārdi:
Franklin Roosevelt, Франклин Рузвельт, Franklins Delano Rūzvelts, Franklin Delano Roosevelt, , Franklin Delano Roosevelt,
Kategorijas:
Jurists, Masons, Politiķis, Prezidents, Sabiedrisks darbinieks, Senators
Tautība:
 amerikānis
Kapsēta:
Hyde Park, Hyde Park Cemetery

Franklins Delano Rūzvelts bija ASV trīsdesmit otrais prezidents. Viņš bija viens no 20. gadsimta ievērojamākajiem politiķiem. Rūzvelta prezidentūras laikā bija gan vispasaules ekonomiskā krīze (Lielā depresija), gan Otrais pasaules karš. Rūzvelts ir vienīgais ASV prezidents, kas ievēlēts uz vairāk nekā diviem termiņiem. Viņš šajā amatā bija četrus termiņus (1933-1945), kas izskaidrojams ar jau minētajiem ārkārtējiem saimnieciskajiem un politiskajiem apstākļiem.

1930. gadu Lielās depresijas laikā Rūzvelts, lai pārvarētu ekonomisko krīzi, izveidoja sabiedrisko darbu programmu "Jaunais kurss", kas nodrošināja atvieglojumus bezdarbniekiem, ekonomikas izveseļošanos, kā arī ekonomisko un banku sistēmu reformēšanu, izmantojot dažādas aģentūras, kā, piemēram, Works Project Administration (WPA, "Darba projektu administrācija"), National Recovery Administration (NRA, "Nacionālā Progresa pārvalde") un Agricultural Adjustment Administration (AAA, "Lauksaimniecības pārbūves administrācija"]). Lai gan līdz Otrajam pasaules karam ekonomikas atlabšana netika pabeigta, tomēr dažas no programmām viņš paspēja ieviest, piemēram, Federālo depozītu apdrošināšanas korporāciju (FDIC), Tennessee Valley Authority (TVA) un ASV Vērtspapīru un biržu uzraudzības komisiju (SEC), kurām turpmāk bija lietderīga nozīme nacionālajā komercdarbībā.

Lai gan Rūzvelts kopš 1921. gada bija paralizēts poliomielīta dēļ, viņš tomēr iekļuva katra amerikāņa mājā ar radioraidījumiem "Pie kamīna". Viņš bija arī viens no antihitleriskās koalīcijas vadītājiem, kas Jaltas konferencē piekāpās Josifam Staļinam Baltijas jautājumā.

Rūzvelts dzimis vienā no senākajām un ietekmīgākajām Ņujorkas ģimenēm, kam ir holandiešu izcelsme.Bērnībā baudīja aristokrātisku audzināšanu un elitārus dzīves apstākļus. Mācījies Hārvarda universitātē, kuru absolvējis trīs gados ierasto četru vietā. Pirms ievēlēšanas prezidenta amatā bija Ņujorkas štata senators (1911 - 1913), kara flotes sekretāra palīgs (1913 - 1920), Ņujorkas štata gubernators (1929 — 1932).

Avoti: wikipedia.org

Nav pesaistītu vietu

    loading...

        Saiknes

        Saistītās personas vārdsSaitesDzimšanas datumsMiršanas datumsApraksts
        1James RooseveltJames RooseveltTēvs16.07.182807.12.1900
        2Franklin Delano Roosevelt Jr.Franklin Delano Roosevelt Jr.Dēls17.08.191417.08.1988
        3
        James Roosevelt RooseveltBrālis27.03.185400.00.1927
        4Eleanora RūzveltaEleanora RūzveltaSieva11.10.188407.11.1962
        5Ethel du Pont Roosevelt-WarrenEthel du Pont Roosevelt-WarrenVedekla30.01.191625.05.1965
        6
        Isaac RooseveltVectēvs29.09.179024.12.1863
        7Samners VelssSamners VelssAttāls radinieks, Darba ņēmējs14.10.189224.09.1961
        8Teodors RūzveltsTeodors RūzveltsAttāls radinieks27.10.185806.01.1919

        16.01.1919 | ASV tiek ratificēts "sausais likums"

        Pievieno atmiņas

        08.02.1932 | 3. Ziemas olimpiskās spēles

        Latvija spēlēs nepiedalās

        Pievieno atmiņas

        15.02.1933 | Atentāta mēģinājums pret ievēlēto ASV prezidentu Franklinu Rūzveltu Miami, ASV.

        Bezdarbnieks Džuzepe Zangara izšauj 6 reizes pa auto, kurā atrodas ievēlētais prezidents, ievainojot kopā 4 personas un nogalinot Čikāgas mēru Antonu Cermaku. Prezidents paliek neskarts

        Pievieno atmiņas

        15.04.1935 | Signet Roerich Pact

        Pievieno atmiņas

        02.08.1939 | A. Einšteins vēstulē Rūzveltam aicina sākt izstrādāt atombumbu

        Pievieno atmiņas

        23.08.1939 | Tiek parakstīts Eiropas "kreiso"- nacionālsociālistu un komunistu pakts ar tā slepenajiem pielikumiem par Eiropas pārdali

        Tiek parakstīts Nacistu—Komunistu pakts

        Pievieno atmiņas

        23.07.1940 | ASV Samnera Velsa deklarācija par Baltijas aneksijas neatzīšanu

        Pievieno atmiņas

        20.08.1940 | Vinstona Čērčila runa: "nekad tik daudzi nav bijuši atkarīgi no tik nedaudziem"

        1940.g. Vācija uzsāka Lielbritānijas bombardēšanu. No 07.09.1940 līdz 21.05.1941 katru dienu notika uzlidojumi, kuru kopējā nomestā bumbu krava pārsniedza 100 tonnas. Tika bombardētas pamatā 16 Britu pilsētas. Gatavojoties aizsardzībai Čērčils teica radio uzrunu, norādīdāms, ka vislielākais smagums sākumā būs jāznes Britu gaisa spēkiem- iznīcinātāju patruļām un pretgaisa aizsardzībai. Britu iznīcinātāju eskadriļas pēc šīs runas ieguva nosaukumu "The Few" ("Daži", jeb "Nedaudzie"). Kopš 1939. gada 23. augusta Vācija un PSRS bija sabiedrotās- 2. Pasaules kara aizsācējvalstis, un tā kā abām, pēc iebrukuma Polijā un Somijā bija noteiktas sankcijas, PSRS bija galvenā Vācijas stratēģisko izejvielu piegādātāja un arī nodrošināja caur savu teritoriju Vācijai nepieciešamo kravu tranzītu. 660 dienas - līdz 1941. gada 22. jūnijam Eiropas bombardēšanai Vācija izmantoja PSRS piegādāto degvielu un citas izejvielas

        Pievieno atmiņas

        05.11.1940 | Franklins Rūzvelts tiek ievēlēts par ASV prezidentu uz 3. termiņu pēc kārtas

        (šobrīd ASV prezidenta termiņš ierobežots līdz 2 reizēm)

        Pievieno atmiņas

        11.03.1941 | Франклин Рузвельт подписывает «Закон о ленд-лизе»

        Pievieno atmiņas

        30.10.1941 | Działając na podstawie Lend-Lease Act prezydent USA Franklin Delano Roosevelt zaaprobował pomoc wojskową dla Wielkiej Brytanii w wysokości miliarda dolarów

        Pievieno atmiņas

        30.10.1941 | Rūzvelts nolemj iedalīt 1 miljardu dolāru lielu palīdzību PSRS karam pret tās kādreizējo sabiedroto un otru Otrā Pasaules kara uzsācēju- Vāciju

        Pievieno atmiņas

        07.12.1941 | Divus gadus pēc 2. Pasaules kara uzsākšanas, tās spēcīgākajiem agresoriem- Vācijai un PSRS- pievienojas 3.- Japāna, uzbrūkot ASV bāzei Pērlharborā

        Pērlhārboras bombardēšana bija Japānas impērijas uzbrukums 1941. gada 7. decembrī amerikāņu militārajai bāzei Pērlhārborā, Havaju salās, Klusajā okeānā.

        Pievieno atmiņas

        21.12.1941 | USA wypowiedziały wojnę III Rzeszy i Włochom

        Pievieno atmiņas

        24.01.1942 | World War II: The Allies bombard Bangkok, leading Thailand to declare war against the United States and United Kingdom.

        Pievieno atmiņas

        14.01.1943 | Kasablankas konference

        Pievieno atmiņas

        17.08.1943 | World War II: First Québec Conference of Winston Churchill, Franklin D. Roosevelt, and William Lyon Mackenzie King begins

        Pievieno atmiņas

        22.11.1943 | Rozpoczęła się konferencja kairska

        Konferencja kairska (22-26 listopada 1943) odbyła się w Kairze w Egipcie. Uczestniczyli w niej prezydent Stanów Zjednoczonych Franklin Roosevelt, premier Wielkiej Brytanii Winston Churchill i generalissimus Republiki Chińskiej Czang Kaj-szek.

        Pievieno atmiņas

        28.11.1943 | Sākās Teherānas konference

        Iespējams, viena no 20.gs. Rietumu civilizēto valstu kļūdām- atbalstot tikai vienu no 2 totalitārajiem režīmiem, kuri aizsāka 2. Pasaules karu, tika radīts pamats tālākai nestabilitātei Eiropā, kuras sekas jūtamas vēl šodien.

        Pievieno atmiņas

        01.12.1943 | Beidzas Teherānas konference

        Pievieno atmiņas

        07.11.1944 | Urzędujący prezydent USA Franklin Delano Roosevelt został wybrany na IV kadencję

        Pievieno atmiņas

        14.11.1944 | Otrais pasaules karš: Vlasova armijas izveide

        Pievieno atmiņas

        04.02.1945 | Sākās Jaltas konference

        Pievieno atmiņas

        13.02.1945 | Sākās Drēzdenes bombardēšana. 22,000- 500,000 upuru

        No 1945. gada 13. līdz 15. februārim Lielbritānijas un ASV gaisa spēki vairākos masveida uzlidojumos bez jebkādas vajadzības iznīcināja pilsētu.

        Pievieno atmiņas

        12.04.1945 | US President Franklin D. Roosevelt (aged 63) died of a cerebral hemorrhage.

        Pievieno atmiņas

        26.12.1982 | Time Magazine pirmo reizi nomināciju "Man of the Year" (gada cilvēks) piešķīra personālajam datoram

        ASV žurnāls Time Magazine pirmo reizi nomināciju "Man of the Year" (gada cilvēks) piešķīra nevis dzīvam cilvēkam, bet gan personālajam datoram

        Pievieno atmiņas

        Birkas