Rauna šodien svētku tērpā. Pland karogi, pa visiem ceļiem šurp dodas ļaudis. Tuvākie nāk kājām ar ziediem rokās, bet no kaimiņu kolhoziem atbrauc appušķotās automašīnās. Gleznainā Raunas pilskalna pakāje drīz vien izskatās kā liels, raibs zieds. Sasēdušies grupās, ļaudis pārspriež jaunākos notikumus, un„ protams, itin visur sarunas vijas ap gaidāmajiem viesiem -- vācu draugiem. 
 

- Vai biedrs Hruščovs arī atbrauks pie mums?'- dzird vienu otru jautājam.. 

Satraukts arī  kolhoza «Sarkanais oktobris priekšsēdētājs Mitrofans Deņisovs. Ir prieks, ka viņa vaditā kolhoza ļaudīm parādīts tāds gods.

- Ko viesiem rādīsiet?
- Vispirms kolhoza lepnumu - Latvijas 'brūnaļu ganāmpulku. kura ganāmpulkā lzkopšanā kolhozniekiem lieli nopelni.
Vairāk nekā 1000 liellopu, no tiem 550 slaucamas govis - gandrīz visas tīršķirnes LB, kurām trekns piens.
- Cik piena izslaucat no katras govs?
- Pērn 3183 kilogramus, bet šogad būs krietni vairāk. Pirmajā  pusgadā pērnā gada izslaukumi pārspēti par vairāk nekā 400 litriem. no govs.
 

Par kolhoza govīm  un to kopējām priekšsēdētājs stāsta daudz un ilgi. Piens pats slaucenē netek, tas katram skaidrs. bet nav arī ko slaukt, ja govs nebūs paēdusi. Tāpēc viesiem, rādīs arī kultivētās ganības, nosusinātās pļavas, raženos āboliņa laukus, ar speciālista vārdiem runājot,
barības bāzi, Tur, protams, pieskaitāma arī kukurūza
 

- Ko vel rādīsiet viesiem?
- Arī pārējās lopkopības nozarēs sasniegumi  nav slikti. Pērn rīdziniekiem esot aizsūtīti 834 bekoni, bet šogad nobarošot ap 1400!

Starp-„ citu, šinī kolhozā par cūkkopēju taču strādā arī Sociālistiskā Darba Varone Milda Fridrihsone. Viesu sagaidītāju pulkā uzmeklēju arī viņu, lai uzzinātu, kā veicas šogad.

- Labi. Pirmajā pusgadā no katras sivēnmātes saņēmu caurmērā 14 sivēnus.
- Tad jau viesu priekšā nebūs jāsarkst. .Varbūt pastāstīsiet viņiem kaut ko par savu darbu?
- Var arī par darbu, betdomāju pateikt, kāpēc kolhoznieki tik cītīgi strādā. Ir nostiprinājusies ticība kopīgiem spēkiem. Ir prieks strādāt, ja redzi, ka dzīve iet strauji augšup.
 

Un pēkšņi cauri lielajam sagaidītāju puikam izskrien kā elektriskā strāva: brauc!

Piekalnē parādās automašīnu rinda. Kad priekšējā mašīna piebraukusi pie goda vārtiem, visa rinda apstājas.
 

No mašīnām izkāpj Vācijas Sociālistiskās vienības partijas Centrālās Komitejas pirmais sekretārs Valters Ulbrihts, PSKP CK pirmais sekretārs un PSRS Ministru Padomes priekšsēdētājs Ņikita Sergejevičs Hruščovs, LKP CK pirmais sekretārs Jānis Kalnbērziņš, republikas
Augstākās Padomes Prezidija priekšsēdētājs Kārlis Ozoliņš un citi..
 

Partijas Cēsu rajona komitejas sekretārs b. Lauris, kolhoza priekšsēdētājs b. Deņisovs un citi sagaidītāji sa'sveicinās ar viesiem. pionieri pasniedz skaistus puķu klēpjus. Seko draudzīgi roku spiedieni, un ziedi, ziedi... Dārgie viesi atbraukuši, sākas iepazīšanās ar kolhoza ļaudīm, viņu darbu. 
 

Vispirms viesi aizbrauc uz ganībām un apskata kolhoza brūnaļas. Pēc tam kolhoza darba rūķi pulcējas mītiņā, kur skan daudz, kvēlu vārdu par vācu un padomju tautu draudzību, par kopējo miera cīņu. Pēc pusdienām„ viesi pošas atpakaļceiā, bet Cēsu rajona kolhoznieki vēl ilgi atminēsies šīs nedaudzas saules apmirdzētās stundas, kas  pavadītas kopā ar izcilajiem valstsvīriem un miera cīnīitājiem.

Rīgas Balss, Nr.136 (11.06.1959), "Viesi kolhozā"