Viena no pirmajām protesta akcijām pret PSRS izveidoto Centrāleiropas valstu marionešu režīmiem sākās Austrumvācijā, 1953. gada 16. jūnijā ar vācu celtniecības nozares strādnieku manifestāciju Berlīnē, kura vēlāk izvērsās visā Austrumvācijā; dažāda veida akcijas notika vairāk kā 500 vietās. Sakarā ar komunistiskās valdības plāniem palielināt vācu strādnieku darba izstrādes normas, akcijās piedalījās 30,000-50,000 vācu strādnieku, kuri aicināja izsludināt ģenerālstreiku. 

1953. gada 17. jūnijā, lai protestus apspiestu, Berlīnes ielās tika ievesti tanki un bruņumašīnas (līdz pat 1989.g. Vācijā, Berlīnes tuvumā bija izvietoti ap 200,000 lieli PSRS okupācijas spēki). Sadursmju rezultātā pirmajā dienā bojā gāja ap 20 cilvēku. 

Protestu apspiešanā aktīvi iesaistījās arī VDR "drošības policijas" spēki (apmēram 8000 vīru). Protesti tika apspiesti, daudzas personas arestētas. Kopumā protestu rezultātā gāja bojā līdz 120 cilvēku.

Neapmierinātība ar komunistisko pārvaldes sistēmu / PSRS okupācijas varu vēlāk izpaudās arī kā Ungārijas sacelšanās 1956. gadā, "Prāgas pavasaris",- 1968. gadā, taču padzīt PSRS okupantus un atbrīvoties no komunistu varas pirmajiem izdevās poļu strādniekiem tikai 80-to gadu beigās.