Artūrs Dannebergs

Dzimis Ķoņu pagasta Lejasķuķos.

1913. gada beidzis Penzas mērnieku un taksatoru skolu. Krievu armijā iesaukts 1913. gada decembrī ieskaitīts 3. Somijas artilērijas divizionā.

Piedalījies kaujās Austrumprūsijā, no 1915. gada janvāra līdz 1. Pasaules kara beigām dienējis Dienvidrietumu frontē. Apbalvots ar Jura krusta IV šķira un medaļu; paaugstināts par praporščiku, apbalvots ar

  • Staņislava II, III šķ.,
  • Annas II, III šķ.,
  • Vladimira IV šķ. ordeņiem.

1917. gadā paaugstināts par poručiku, komandējis 6. Somijas artilērijas brigādes bateriju. 

Latvijas armijā iestājies brīvprātīgi 1919.gada 18. februārī Tallinā, organizējis tur mobilizāciju un ieradies Ziemeļvidzemē.

1919.g. 11. martā iecelts par 1. Valmieras baterijas komandieri, cīnījies jau pirmajās kaujās pret lieliniekiem pie Melnupes un Apes, Saru muižas rajonā, kur ievainots. Bermontiādes laikā iecelts par Rīgas grupas artilērijas priekšnieku. Paaugstināts par pulkvedi-leitnantu, skaitot no 1919. gada 20. novembri.

LKO III šķira saņēma par to, ka 1919. gada 10. oktobrī personiski vadīja lielgabala uzstādīšanu Daugavmalā, no tā tiešā tēmējumā apšaudīja tiltu galus Pārdaugavā un apklusināja tur esošos pretinieka ložmetējus un mīnmetējus. Turpināja cīņu, līdz ienaidnieka artilērija mūsu lielgabalu sašāva.

LKO II šķira piešķirta par to, ka ar lielu uzņēmību saformēja 1. artilērijas pulku, visā bermontiešu uzbrukuma laikā varonīgi piedalījās Rīgas aizstāvēšanā, personiski vadīja artilērijas uguni un ievērojami sekmēja Torņakalna ieņemšanu, pēc tam arī Zemgales un Kurzemes atbrīvošanu. Pulka komandieris arī pēc brīvības cīņām.

1923. gadā beidzis vecāko virsnieku kursus.

1925. gada 22. jūnijā paaugstināts par pulkvedi. Tā paša gada beigās iecelts par artilērijas virsnieku kursu priekšnieku.

1929. gada beidzis kara akadēmiskos kursus. Vēlāk artilērijas inspektors. Latvijas neatkarības pēdējos gados paaugst. par ģenerāli.

Apbalvots arī ar

  • TZO III šķ.,
  • Igaunijas Brīvības krusta II šķ. 3. pak.,
  • Lietuvas "Vytis" ordeņa I šķ.

Piešķirta jaunsaimniecība Ropažu pagasta Zaķu muižā.

1939.g. apbalvots ar Francijas Goda Leģiona ordeni

Armijā palicis arī 1940.-1941. gadam kā ģenerālmajors. 

1941. gada jūnijā nosūtīts uz "kursiem" Maskavā, kur arestēts.

1941. gada 18. jūlijā PSRS Augstākās Tiesas kara kolēģija piesprieda nāvessodu.  Maskavā nošauts.

***

Dzimis 1891. gadā, Латвия, Кенигская вол., усадьбе Леяскуки; латыш; среднее;

начальник артиллерии 24-го корпуса, генерал-майор.

Dzīvoja: Рига, ул. К. Вольдемара, д. 4, кв. 5.

Arestēts: 1941. gada 13. maijā.

Notiesāts: ВКВС СССР 1941. gada 18. jūlijā.

Inkriminēts: участии в к.-р. организации.

Nošauts: 1941. gada 16. oktobrī.

Apglabāts: место захоронения - Московская обл., Коммунарка.

Reabilitēts: 1957. gada 0. novembrī. ВКВС СССР

Avots: Москва, расстрельные списки - Коммунарка

***

Aresta adrese: Rīgas apriņķis, Rīga, adrese nav zināma (24. teritoriālais strēlnieku korpuss)
Izsūtīšanas datums: 14/06/41
Nošauts: 16/10/41
Vieta: kursos, Maskavā, nošauts Maskavā
Ieslodzījuma vieta: kursos, Maskavā

Vairāk informācijas par personu, kuras vārds ir Arturs Dannebergs varat meklēt vietnē news.lv.

***

Avoti: memo.ru, lkok.com, atvaļinātais pulkv. Jānis Hartmanis, news.lv

Vietas

Bildes Nosaukums Saites No Līdz Apraksts Valodas
1Apes muižas centrs un pilsApes muižas centrs un pilsnav precizētalv

    loading...

        Nav saiknes

        24.02.1918 | Deklarēta Igaunijas neatkarība

        Igaunijas neatkarība tika deklarēta 1918. gada 24. februārī, bet 1919. gadā tai nācās izcīnīt smagas brīvības cīņas pret no Krievijas iebrukušo Sarkano armiju un Vācijas formēto vācu / vācbaltiešu karaspēku.

        Pievieno atmiņas

        08.10.1919 | Bermontiāde: Rietumkrievijas brīvprātīgo armija ielaužas Rīgā un ieņem visu Daugavas kreiso krastu

        Pievieno atmiņas

        18.11.1919 | Bermontiāde: Jelgavas atbrīvošana. Kauja pie Skuju skolas

        1919.gada novembrī pie bijušās Skuju pamatskolas notika kauja ar bermontiešiem, kurā 6.Rīgas kājnieku pulks zaudēja 16 kritušos un divus bezvēsts pazudušos, ievainoti tika 58 karavīri.

        Pievieno atmiņas

        30.11.1919 | Bermontiāde: Antantes pārstāvji cenšas apturēt latviešu atbrīvošanās cīņas

        Pievieno atmiņas

        16.10.1941 | Komunarkā nošauj Latvijas armijas izcilākos komandierus

        Pievieno atmiņas

        Birkas