Notiek Pabaiskas kauja, kurā Livonijas ordenis cieš smagāko sakāvi savā vēsturē

Notikumam nav bildes. Pievieno notikuma bildi!
Notikumi:
39Notikumu saraksts
Datums:
01.09.1435
Papildu lauki

Pabaiskas kauja (lietuviešu: Pabaisko mūšis) jeb kauja pie Ukmerģes (baltkrievu: Бітва пад Вількамірам, poļu: Bitwa pod Wiłkomierzem), agrāk saukta par kauju pie Šventas upes (vācu: Schlacht an der Swenta), bija lielākā kauja Lietuvas dižkunigaitijas pilsoņu kara (1432—1438) laikā, kas norisinājās 1435. gada 1. septembrī Šventojas upes krastos uz dienvidiem no Ukmerģes. Polijas karaļa atbalstītais Lietuvas dižkunigaitis Žigimants sakāva no troņa gāztā Švitrigaiļa un Livonijas ordeņa apvienoto karaspēku, kaujā krita ordeņa mestrs Franke Kerskorfs un daudz viņam pakļauto letu un līvu karavīru.

Pēc dižkunigaiša Aļģirda nāves 1377.gadā sākās viņa dēlu cīņa par varu Lietuvā, viņa atraitne Juliāna kopā ar jaunāko dēlu Švitrigaili pārcēlās uz Vitebsku, kur valdīja kā kņaziene. Pēc 1380.gada sākās Jagaiļa un Aļģirda brāļa Ķēstuta cīņa, kas beidzās ar Jagaiļa uzvaru 1382.gadā. 1385.gadā Jagailis jaunākajam brālim Švitrigailim piešķīra Vitebskas kņazisti. Pēc tam, kad 1392.gadā par dižkunigaiti kļuva Ķēstuta dēls Vītauts, viņš 1393.gadā padzina Švitrigaili no Vitebskas. 1396.gadā Švitrigailis ar Livonijas ordeņa karaspēka palīdzību atguva Vitebsku, tomēr Vītauta karaspēks ieņēma pilsētu un sagūstīja Švitrigaili. Pēc izlīgšanas 1400.gadā Vītauts viņam valdīšanai piešķīra Podolijas zemi, tomēr jau 1402.gadā Švitrigailis devās uz Prūsiju un noslēdza savienību ar Vācu ordeni ar mērķi cīnīties pret Vītautu. 1407.gadā viņš atkal izlīga ar Vītautu un kļuva par Novgorodas-Severskas kņazistes vietvaldi Brjanskā.

Pēc Vītauta Dižā nāves Švitrigailis 1430.gadā tika ievēlēts par Lietuvas dižkunigaiti, tomēr šoreiz to neatbalstīja viņa brālis Polijas karalis Jagailis. Polijas karaspēks okupēja Podoliju, Švitrigailis noslēdza savienību ar Livonijas ordeni, Zelta Ordu, Čehijas taborītiem un Dižo Novgorodu. 1431.gadā tika noslēgts pamiers uz trīs gadiem un Jagailis atzina Švitrigaili par Lietuvas dižkunigaiti, bet jau 1432.gadā Vītauta brālis Žigimants viņu gāza no troņa un pats tika ievēlēts par Lietuvas dižkunigaiti.

1432.gadā Švitrigailis Polockā tika ievēlēts par Krievzemes lielkņazu un par savu galvaspilsētu izvēlējās Vitebsku. Viņu atbalstīja Livonijas ordenis un Polockas, Vitebskas, Smoļenskas, Kijevas un Volīnijas zemes, bet Žigimantu Lietuvas, Žemaitijas, Podļases, Grodņas un Minskas zemes. 1432.gadā Livonijas ordeņa mestrs Cise fon Rūtenbergs karoja dižkunigaiša Švitrigaiļa pusē pret poļu atbalstīto Žigimantu Lietuvā, kur saslima un atceļā mira.

Kad pēc Jagaiļa nāves 1434. gadā par Polijas karali kļuva viņa nepilngadīgais dēls Vladislavs III Varnietis, Švitrigailis un Livonijas ordenis sapulcināja lielu karaspēku, kurā bija ap 15 tūkstoši karavīru, tai skaitā Livonijas ordeņa karaspēks mestra Frankes Kerskorfa vadībā ar 600 bruņiniekiem un vairākiem tūkstošiem igauņu, līvu un latviešu karavīru. Palīgā Švitrigailim cauri vācu zemēm Rīgā ieradās Taborītu sacelšanās laikā 1434.gadā Lipanu kaujā sakautā Čehijas vietvalža Sigismunda Koributa dēla karaspēks.

1435. gada 29.—30. augustā Švitrigaiļa, Kerskorfa un Sigismunda Koributa dēla vadītais ap 15 tūkstošus karavīru lielais karaspēks (ap 6000 Švitrigaiļa karavīru, 3000 Livonijas karavīru, 1500 taborītu, 500 tatāru un vairāk kā 50 kņazu karadraudžu karavīru) sapulcējās 9 km uz dienvidiem no Ukmerģes cietokšņa, kas tolaik atradās netālu no Livonijas-Lietuvas robežas. No Viļņas puses ieradās apmēram tikpat lielais Žigimanta karaspēks viņa dēla Mikolas (Mykolas Žygimantaitis) vadībā, kurā ietilpa ap 5000 lietuviešu un ap 10 000 poļu Jakuba Kobiļanska (Kobylański) vadībā.

1. septembrī Švitrigaiļa karaspēks nolēma atkāpties uz Ukmerģes cietoksni, taču tam uzbruka poļu-lietuviešu karaspēks, sadalīja to divās daļās un ātri sakāva. Kaujā krita Livonijas ordeņa mestrs Franke Kerskorfs, kā arī Mstislavas kņazs Jaroslavs, Kijevas kņazs Mihails Bolobans (Болобан), Vjazmas kņazs Mihails, Grodņas kņazs Jaroslavs (Ярослав Александрович Городенский), Alsenes kņazs Daniels (Даниил Семенович Гольшанский), 42 kņazi krita gūstā. Taborītu karavadonis Sigismunds Koributa dēls tika nāvīgi ievainots un sagūstīts drīz nomira.

Livonijas ordenis zaudēja savus labākos karavīrus un pēc sagrāves Pabaiskas kaujā vairs nekad nespēja atgūt agrāko militāro spēku. Livonijas ladtāgā Valkā 1435. gada 4. decembrī Livonijas ordenis parakstīja "draudzīgu vienošanos" (eiine fruntliche eyntracht) ar visiem Livonijas Konfederācijas partneriem (Rīgas, Kurzemes, Tērbatas, Sāmsalas-Vīkas un Tallinas bīskapiem un to vasaļiem, Rīgas, Tallinas un Tērbatas rātēm) par kopīgu militāru sadarbību. Tomēr arī pēc tam ordeņa mestri Heinrihs fon Bokenvorde (1435-1437) un Heinrihs Finke fon Oferbergs (1438-1450) turpināja karus ar Rīgu, kā arī karoja ar Pleskavu un Lietuvu.

Žigimantam padevās Vitebska, Polocka un Smoļenska, Švitrigailis tālāk bēga uz Kijevu, kur viņš kļuva par Kijevas kņazu un piedāvāja izlīgumu Polijas karalim, tomēr atbalstu neguva. 1437. gadā Žigimants ieguva pilnu kontroli pār dižkunigaitiju, bet Švitrigailis patvērās Pokutijā pie Moldāvijas kņazistes robežas. 1438. gadā Žigimants sāka nesekmīgas sarunas par Lietuvas suverenitātes atzīšanu ar Svētās Romas impērijas ķeizaru Albertu II. 1440. gada 20. martā sazvērnieki, kurus vadīja kņazi Čartoriski, Viļņas vaivads Dovgerds un Traķu vaivads Ļaļuša, Traķu pilī nogalināja Žigimantu. Par Lietuvas dižkunigaiti kļuva Jagaiļa jaunākais dēls Kazimirs, gados vecais Švitrigailis beidzot samierinājās un pēdējos dzīves gadus līdz 1452. gadam pavadīja kā Volīnijas kņazs Luckā.

Pēc kritušo karavīru apbedīšanas pie kaujas lauka tika uzcelta Pabaiskas katoļu baznīca (poļu: Pobojsk - "pie kaujas (lauka)").

Saistītie notikumi

NosaukumsDatumsValodas
1Tiek uzspridzinātas Melngalvju nama drupasTiek uzspridzinātas Melngalvju nama drupas23.05.1948lv
2Latvijas Republikas dibināšana un neatkarības no Krievijas proklamēšana. Tiek apstiprināta K. Ulmaņa Pagaidu valdībaLatvijas Republikas dibināšana un neatkarības no Krievijas proklamēšana. Tiek apstiprināta K. Ulmaņa Pagaidu valdība18.11.1918de, en, fr, lt, lv, pl, ru
3Pāvests Benedikts XV ar bullu "Hodie Nos" atjauno Rīgas bīskapiju un ieceļ O'Rurki par Rīgas diecēzes bīskapuPāvests Benedikts XV ar bullu "Hodie Nos" atjauno Rīgas bīskapiju un ieceļ O'Rurki par Rīgas diecēzes bīskapu29.09.1918lv
41863. gada Janvāra Latgales sacelšanās. Uzbrukums krievu spēkiem pie Krāslavas1863. gada Janvāra Latgales sacelšanās. Uzbrukums krievu spēkiem pie Krāslavas13.05.1863lv
5Nometinājuma joslas izveide ebrejiemNometinājuma joslas izveide ebrejiem23.12.1791en, lv, pl
6Rīgas rāte atņem pilsētā dzīvojošiem latviešiem kroģēšanas tiesības, tās atstājot tikai vāciešiemRīgas rāte atņem pilsētā dzīvojošiem latviešiem kroģēšanas tiesības, tās atstājot tikai vāciešiem03.04.1751lv
7Lielais Ziemeļu karš: Rīgas pilsēta padodas krieviemLielais Ziemeļu karš: Rīgas pilsēta padodas krieviem15.07.1710lv
8Kauja pie MartinovasKauja pie Martinovas19.06.1624lv
9Nogalina Turaidas Maiju, plašāk pazīstamu kā Turaidas RoziNogalina Turaidas Maiju, plašāk pazīstamu kā Turaidas Rozi06.08.1620lv
10Rātslaukumā Rīgā ar nāvi soda Kalendāra nemieru vadoņusRātslaukumā Rīgā ar nāvi soda Kalendāra nemieru vadoņus02.08.1589lv
11Livonijas kara laikā rīdzinieki pilnībā nojauc Salaspils fogta pili, lai neatstātu atbalsta punktu uz Rīgu ejošam Ivana IV karaspēkamLivonijas kara laikā rīdzinieki pilnībā nojauc Salaspils fogta pili, lai neatstātu atbalsta punktu uz Rīgu ejošam Ivana IV karaspēkam04.09.1577lv
12Ļubļinas ūnijaĻubļinas ūnija01.07.1569en, lv, pl
13Livonijas ordenis beidz pastāvētLivonijas ordenis beidz pastāvēt06.03.1562lv
14Rīga ratificē Viļņas ūniju. Beidz pastāvēt Livonijas ordenis. Izveidotas Kurzemes- Zemgales un Pārdaugavas hercogistes Rīga ratificē Viļņas ūniju. Beidz pastāvēt Livonijas ordenis. Izveidotas Kurzemes- Zemgales un Pārdaugavas hercogistes 05.03.1562lv
15Livonija paraksta Viļņas ūniju un kļūst par Polijas-Lietuvas vasaliLivonija paraksta Viļņas ūniju un kļūst par Polijas-Lietuvas vasali28.11.1561en, lv, pl
16Ordeņa maģistrs Valters fon Plettenbergs piešķīra Rīgai pilnīgu reliģisku brīvībuOrdeņa maģistrs Valters fon Plettenbergs piešķīra Rīgai pilnīgu reliģisku brīvību21.09.1525lv, ru
17Alfrēds Brandenburgs kļūst par Prūsijas hercogu un pieņem luterānismu par valsts reliģijuAlfrēds Brandenburgs kļūst par Prūsijas hercogu un pieņem luterānismu par valsts reliģiju08.04.1525en, lv
18Par Rīgas arhibīskapu iecelts Mihaels HildebrandsPar Rīgas arhibīskapu iecelts Mihaels Hildebrands04.06.1484lv
19Krieviņu (votu) gūstekņu kolonija Bauskas novadā 15. gadsimtāKrieviņu (votu) gūstekņu kolonija Bauskas novadā 15. gadsimtā01.11.1445lv
20Rīgā dibināta "Melngalvju brālība"Rīgā dibināta "Melngalvju brālība"25.04.1416de, en, lv, ru

Avoti: wikipedia.org

Nav piesaistītu vietu

    Nav piesaistītas personas

    Birkas