Varšavā notiekošajā NATO samitā, lai atturētu Krieviju no tālākas iespējamas militārās agresijas, kuru tā jau pielietojusi Gruzijā, Ukrainā u.c. savās kaimiņvalstīs nolemts par daudznacionālu bataljona līmeņa kaujas grupu nosūtīšanu uz NATO dalībvalstīm- Baltiju un Poliju, liecina paziņojums NATO mājaslapā.

2017. gadā Latvijā, Polijā, Igaunijā un Lietuvā izvietos daudznacionālas bataljona lieluma kaujas grupas, Latvijā izvietotās kaujas grupas vadošā valsts būs Kanāda, par pārējo valstu iesaisti tiks paziņots vēlāk. Kaujas grupu izveides un izvietošanas mērķis ir veicināt NATO īstenoto atturēšanu un stiprināt alianses aizsardzību.

"Mūsu galvenais mērķis pirms NATO samita bija panākt alianses ilgtermiņa klātbūtni Latvijā, un lēmums par kaujas grupu izveidi šodien ir ticis apstiprināts," uzsvēra aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis (ZZS), kurš fotogrāfijā redzams kopā ar Kanādas aizsardzības ministru Hardžitu Sadžanu.

Zīmīgi, ka tikšanās notika tajā pašā zālē, kur 1955. gadā PSRS ar savām 1945. gadā iekarotajām Eiropas satelītvalstīm izveidoja t.s. "Varšavas paktu", kurš nolēma Austrumeiropu izolācijai un atpalicībai uz nākamajiem 45 gadiem. Baltijas valstis tobrīd bija okupējusi PSRS.

Savu agresīvo dabu un atkarību no PSRS "Varšavas pakts" pilnībā pierādīja divas reizes iebrūkot savu dalībvalstu teritorijās, kad tās centās mazināt komunistu un Maskavas ietekmi- pirmoreiz jau pēc gada- 1956. gadā apspiežot ungāru centienus atbrīvoties no totalitārisma un 1968.g- apspiežot "Prāgas pavasari"

"Galvenā ziņa bija, ka alianse ir vienota, ka mēs esam vienoti pieejā, kas  balstās uz aizstāvību, spēcīgu aizsardzību un konstruktīvu dialogu, un es esmu ļoti gandarīts atzīt, cik ļoti spēcīgs ir šis NATO vēstījums un cik vienoti mēs to paužam," sacīja Stoltenbergs. "Lai arī tās bija neformāla vakariņas, bet tas bija neapšaubāms vēstījums, ka aizsardzība un dialogs ir pamats, uz kā mēs veidojam attiecības."