Mihails Kaļiņins
Mihails Kaļiņins
- Dzimšanas datums:
- 19.11.1875
- Miršanas datums:
- 03.06.1946
- Mūža garums:
- 70
- Dienas kopš dzimšanas:
- 54547
- Gadi kopš dzimšanas:
- 149
- Dienas kopš miršanas:
- 28783
- Gadi kopš miršanas:
- 78
- Papildu vārdi:
- Michail Kalinin, Mikhail Kalinin, Михаил Калинин, Mihails Kaļiņins, Mikhail Ivanovich Kalinin, Michail Iwanowitsch Kalinin, Mikhaïl Kalinine, Michailas Kalininas, Michaił Kalinin, Michaił Iwanowicz Kalinin
- Kategorijas:
- Boļševiks, lielinieks, Komunists, Valsts un komunistu partijas darbinieks
- Kapsēta:
- Maskava, Kremļa siena. Kremlis. Sarkanais Laukums
Mihails Kaļiņins (krievu: Михаил Иванович Калинин; dzimis 1875. gada 19. novembrī [v.s. 7. novembrī], miris 1946. gada 3. jūnijā) bija boļševiks, Padomju Krievijas un PSRS valsts darbinieks. No 1919. līdz 1946. gadam bija nomināls Krievijas, vēlāk PSRS, valsts galva. Lai arī no 1926. gada bija arī VK(b)P CK Politbiroja loceklis un bija Staļina tuvāko līdzgaitnieku lokā, Kaļiņina ietekme uz nopietnu lēmumu pieņemšanu bija neliela. Atšķirībā no daudziem līdzgaitniekiem un paša sievas, necieta Lielā terora laikā. Jau dzīves laikā, bet sevišķi pēc Kaļiņina nāves, viņa vārdā tika nosaukti daudzi PSRS ģeogrāfiskie un saimnieciskie objekti, to skaitā vairākas pilsētas - Tvera (no 1931. līdz 1990. gadam - Kaļiņina), Koroļova (no 1938. līdz 1996. gadam - Kaļiņingrada), kā arī Kaļiņingrada pie Baltijas jūras (līdz 1946. gadam Kēnigsberga).
Dzimis Tveras guberņā, zemnieku ģimenē. No 14 gadu vecuma strādājis Sanktpēterburgā, iesākumā kā sulainis, vēlāk - virpotājs. 1898. gadā iestājās KSDSP. Vairākas reizes arestēts. 1899. gadā izsūtīts uz Tiflisu, kur iepazinās ar Staļinu. Vēlāk darbojās Rēvelē un Maskavā. 1906. gadā apprecējās ar igaunieti Katrīnu Lorbergu. Pēdējo reizi arestēts 1916. gadā, atbrīvots pēc Februāra revolūcijas.
Avoti: wikipedia.org
Nav pesaistītu vietu
Saiknes
| Saistītās personas vārds | Saites | Apraksts | ||
|---|---|---|---|---|
| 1 |  | Sergejs Sircovs | Darba biedrs | |
| 2 |  | Walerian Kuibyschew | Darba biedrs | |
| 3 |  | Avel Enukidze | Darba biedrs | |
| 4 |  | Aleksejs Zamkovs | Paziņa | |
| 5 |  | Jakovs Etingers | Paziņa | |
| 6 |  | Екатерина Горбман | Paziņa | |
| 7 |  | Vladimirs Vinogradovs | Paziņa | |
| 8 |  | Pjotrs Ocups | Paziņa | |
| 9 |  | Aleksejs Rikovs | Partiju biedrs, Domu biedrs | |
| 10 |  | Александр Щербаков | Domu biedrs | |
| 11 |  | Александр Винокуров | Domu biedrs | |
| 12 |  | Ivan Akulov | Domu biedrs | |
| 13 |  | Александр Фадеев | Domu biedrs |
13.01.1905 | 1905. gads 13. janvāra demonstrācija
Nemieri jeb 1905. gada revolūcija Latvijā 1905. gadā sākās ar 13. janvāra (piekārtots pie datuma, ignorējot stilu, 26.1.1905 pēc jaunā) manifestāciju Rīgā, kuru, kā reakciju uz demonstrantu apšaušanu Sanktpēterburgā 9. janvārī, organizēja LSDP.
11.02.1921 | Sarkanās profesūras institūts
02.08.1921 | Голод в Поволжье
21.01.1924 | Vai Ļeņinam palikt mūžam dzīvam jeb laiks apbedīt?
Latvijas okupācijas gados 21.janvāris kalendārā bija iezīmēts ar melnu krāsu. Šajā dienā mira cilvēks, ko šodien daudzi dēvē par daudzu pasaules nelaimju cēloni – tas Vladimirs Uļjanovs (Ļeņins). Viņa mirstīgās atliekas jeb pareizāk būtu teikt, tas, kas vispār no tām palicis pāri, vēl joprojām glabājas Maskavas sirdī – Sarkanā laukuma mauzolejā. Vai nebūtu pienācis laiks tās apbedīt?
27.01.1924 | Ļeņina bēres
07.05.1934 | Na rosyjskim dalekim wschodzie utworzono Żydowski Obwód Autonomiczny
Żydowski Obwód Autonomiczny (Еврейская автономная область) – terytorium wchodzące w skład Federacji Rosyjskiej, stanowi część Dalekowschodniego Okręgu Federalnego. Od południa graniczy z Chinami (wzdłuż rzeki Amur), na zachodzie z obwodem amurskim, a na wschodzie z Krajem Chabarowskim.
07.04.1935 | Стaлин pазрешил рacстреливать дeтей с 12 лeт
26.11.1935 | Приняты изменения УК, разрешающие смертную казнь несовершеннолетних
25.11.1935 в СССР принято Постановление ВЦИК, СНК РСФС изменяющие УК и разрешающие применение всех мер наказания, включая расстрел, к несовершеннолетним, начиная уже с 12 лет.