Koscjuško sacelšanās pret Krievijas okupāciju. Krakova padodas prūšiem bez pretošanās

Notikumam nav bildes. Pievieno notikuma bildi!
Personas:
10Personu saraksts
Notikumi:
45Notikumu saraksts
Datums:
15.06.1794
Papildu lauki

Koscjuško sacelšanās bija poļu, lietuviešu, baltkrievu un latviešu apdzīvotās teritorijās uzsākta tautu kustība pret šo zemju okupāciju pēc tā t.s. "otrās Polijas dalīšanas" 1793.g. 

***

18. gadsimtā kādreiz lielāko valsti Eiropā- Polijas-Lietuvas republiku novājināja "magnātu"- milzīgu zemes īpašnieku pārlieku lielās tiesības, tai skaitā veto tiesības Polijas Sejma lēmumiem. Papildus valsti novājināja fakts, ka tajā dzīvoja dažādas tautības, un tāpēc krieviem izdevās daļu to muižnieku  (Ukrainas atsevišķas daļas) pārliecināt, ka Krievija tiem dos lielākas autonomijas tiesības, nekā Polija. Rezultātā, daļa magnātu pret savām lielākām personiskām tiesībām iemainīja savu valstisko veidojumu neatkarību. Krievijas solījumi saglabāt pārņemto teritoriju autonomiju nekad netika pildīti, nedz dienvidos- likvidējot Zaporožjes Siču u.c. ukraiņu veidojumus, nedz ziemeļos- okupējot Somiju ar solījumu saglabāt lielhercogistes tiesības, taču drīz vien tās atceļot.

1700-1720. g. karos Krievija ieņēma gan toreizējās Zviedrijas teritorijas (Ingriju, Igauniju, Vidzemi, Rīgu).

1772. gadā kaimiņvalstis Krievija, Prūsija un Austrija īstenoja Pirmo Polijas dalīšanu, atņemot novājinātajai savienībai plašas teritorijas.

1791. gada 3. maijā Polijas-Lietuvas valstī tika pieņemta jauna konstitūcija, tobrīd viena no progresīvākajām pasaulē. Tā kā jaunais pamatlikums varēja nostiprināt novājināto valsti, kaimiņu impērijas, pirmām kārtām Krievija, iejaucās. Viss beidzās ar Polijas-Lietuvas valsts iznīcināšanu, sadalot starp Krieviju, Prūsiju un Austriju.

„3. maija Konstitūcija”, kā šis dokuments tiek dēvēts Polijas un Lietuvas vēsturē, bija viens no tolaik progresīvākajiem pamatlikumiem, kas savā pilsonisko brīvību un tiesību garā atpalika vienīgi no Francijas Pirmās republikas un Amerikas Savienoto Valstu konstitūcijām. Valstī tika ieviests varas dalījuma princips, tika garantēta personas neaizskaramība un likuma aizsardzība. Konstitūcija būtiski paplašināja pilsonības tiesības, likvidējot muižnieku monopolu uz pārstāvniecību Seimā, valsts amatiem un militāro karjeru. Sanktpēterburgā, Berlīnē un Vīnē

„3. maija Konstitūcija” izraisīja sašutumu un bažas. Impēriju valdītājiem bija skaidrs, ka jaunais pamatlikums būtiski mazina viņu ietekmi Žečpospoļitā, tajā saskatīja bīstamo Franču revolūcijas ideju izplatīšanos. Diemžēl konstitūcijas pretinieki atradās arī pašā Polijā – vairāki poļu magnāti izdeva deklarāciju, kuras īstenais autors gan bija Krievijas imperatores Katrīnas II kancelejas priekšnieks Vasīlijs Popovs, un kura šie muižnieki vērsās pie kaimiņvalsts carienes ar lūgumu pēc atbalsta. Ilgi lūgties nenācās, un 1792. gada maijā Polijā-Lietuvā iebruka krievu karaspēks. Poļu armija ģenerāļu Poņatovska un Koscjuško vadībā cīnījās varonīgi, taču pārspēks bija pārāk liels. Prūsija, ar kuru Polija nesen bija noslēgusi militāru savienību, deklarēja, ka pēc konstitūcijas pieņemšanas Polija kļuvusi pavisam cita valsts, tāpēc saistības vairs nav spēkā. Pēc dažiem mēnešiem karalis Staņislavs kapitulēja, cerot vienoties par pieņemamu kompromisu, taču viss beidzās ar Otro Polijas dalīšanu, kurā Krievija un Prūsija sagrāba apmēram pusi no vēl atlikušās valsts teritorijas. Šādu iznākumu nebija gaidījuši pat Konstitūcijas pretinieki, kuri tagad bija izrādījušies dzimtenes iznīcinātāji.

1794. gada 24. aprīlī uzliesmoja ģenerāļa Koscjuško vadītā sacelšanās – pēdējais izmisīgais mēģinājums atbrīvoties no agresīvo impēriju varas.

Diemžēl, poļu zemnieki nespēja noturēties pretī daudz lielākajam un karos norūdītajam apvienotajam impēriju karaspēkam. 15. jūnijā bez cīņas padevās senā Polijas galvaspilsēta- Krakova, bet līdz gada beigām tika okupēta arī pārējā Polija. Neatkarības cīņu laikā tika iznīcināti daudi desmiti tūkstoši poļu, kuriem ar militāro darbību nebija nekāda sakara,- piemēram Varšavas priekšpilsētā Prāgā, krievu karaspēks ģenerāļa Suvorova un  pulkveža Barklaja de Tolli vadībā noslepkavoja 2 dienās ap 20,000 civiliedzīvotāju.

Arī šī cīņa beidzās ar sakāvi, un 1795. gadā Krievija, Prūsija un Austrija sadalīja savā starpā vēl atlikušās Polijas un Lietuvas zemes, uz vairāk nekā simtgadi izdzēšot šīs nācijas no Eiropas kartes.

(pēc news.lv, un Eduarda Liniņa materiālu fragmenti)

Saistītie notikumi

NosaukumsDatumsValodas
1Zviedru florbolisti savas sudraba medaļas izmet miskastēZviedru florbolisti savas sudraba medaļas izmet miskastē15.12.2016lv
2Polijā apmēram 10,000 nacionāli noskaņotu poļu izgājuši ielās, lai atzīmētu Neatkarības dienuPolijā apmēram 10,000 nacionāli noskaņotu poļu izgājuši ielās, lai atzīmētu Neatkarības dienu11.11.2016lv
3Polijas pagrīdes valsts diena Polijas pagrīdes valsts diena 27.09.1998lv, pl, ru
4Budapeštas memorandsBudapeštas memorands05.12.1994de, en, lv, pl, ru
5Varšavas Pakta valstis izsaka ultimātu ČehoslovākijaiVaršavas Pakta valstis izsaka ultimātu Čehoslovākijai16.07.1968lv, pl
6Pēteris Supe Abrenes apriņķī izveidoja lielāko organizēto nacionālo partizānu organizāciju – Latvijas Nacionālo partizānu apvienībuPēteris Supe Abrenes apriņķī izveidoja lielāko organizēto nacionālo partizānu organizāciju – Latvijas Nacionālo partizānu apvienību10.12.1944lv
7PSRS genocīds pret nekrievu tautām. Pavēle N 0078-22 par visu ukraiņu izsūtīšanu no UkrainasPSRS genocīds pret nekrievu tautām. Pavēle N 0078-22 par visu ukraiņu izsūtīšanu no Ukrainas22.06.1944lv
8
Operācija "Wienec" ("Vainags")07.10.1942en, lv, pl
9PSRS genocīds pret nekrievu tautām. Grieķu operācija-1937. NKVD pavēle N. 50215. Vairāk kā 450,000 represētoPSRS genocīds pret nekrievu tautām. Grieķu operācija-1937. NKVD pavēle N. 50215. Vairāk kā 450,000 represēto11.12.1937en, lv, ru
10Atriebjoties par Golodomoru Ukrainas nacionālists Mikola Lemiks nogalina padomju konsulāta Ļvovā darbinieku Alekseju MajlovuAtriebjoties par Golodomoru Ukrainas nacionālists Mikola Lemiks nogalina padomju konsulāta Ļvovā darbinieku Alekseju Majlovu21.10.1933lv, pl
11Neatkarības cīņas. Igaunijas armija atbrīvo Limbažus no Krievijas iebrukušajiem lieliniekiemNeatkarības cīņas. Igaunijas armija atbrīvo Limbažus no Krievijas iebrukušajiem lieliniekiem20.06.1919lv
12Brīvības cīņas. Liepājā iznāk laikraksta "Latvijas Sargs" pirmais numurs. Latvijas teritoriju līdz Ventai ieņēmusi no Krievijas iebrukusī Sarkanā ArmijaBrīvības cīņas. Liepājā iznāk laikraksta "Latvijas Sargs" pirmais numurs. Latvijas teritoriju līdz Ventai ieņēmusi no Krievijas iebrukusī Sarkanā Armija22.01.1919lv
13Jozefs Pilsudskis iecelts par Polijas augstāko militāro vadoni un Valsts pagaidu Priekšnieku. Polijas neatkarības dienaJozefs Pilsudskis iecelts par Polijas augstāko militāro vadoni un Valsts pagaidu Priekšnieku. Polijas neatkarības diena11.11.1918en, lv, pl
14Ukraina pasludina neatkarību no Krievijas impērijasUkraina pasludina neatkarību no Krievijas impērijas22.01.1918en, lv
15Sāk kursēt pirmais Varšavas elektriskais tramvajsSāk kursēt pirmais Varšavas elektriskais tramvajs26.03.1908lv, pl
16Pēc 40 gadiem Latgalē atcelts latīņu drukas aizliegumsPēc 40 gadiem Latgalē atcelts latīņu drukas aizliegums07.05.1904en, lv
17Romualds Trauguts kļūst par Janvāra sacelšanās rezultātā atjaunotās Polijas DiktatoruRomualds Trauguts kļūst par Janvāra sacelšanās rezultātā atjaunotās Polijas Diktatoru17.10.1863lv, pl
181863. gada sacelšanās pret Krievijas okupāciju Polijā: netālu no Augustovas no sliedēm nolaists vilciens1863. gada sacelšanās pret Krievijas okupāciju Polijā: netālu no Augustovas no sliedēm nolaists vilciens01.07.1863lv, pl
19Sākās sacelšanās Krievijas okupētajās Polijas-Lietuvas teritorijās, arī LatgalēSākās sacelšanās Krievijas okupētajās Polijas-Lietuvas teritorijās, arī Latgalē22.01.1863en, lv, pl, ru
20Krievijas cars Aleksandrs II apstiprina Krievijas ģērboni - divgalvaino ērgliKrievijas cars Aleksandrs II apstiprina Krievijas ģērboni - divgalvaino ērgli11.04.1857lv, ru

Karte

Avoti: wikipedia.org

Nav piesaistītu vietu

    Personas

    Nosaukums No Līdz Valodas
    1Mihals  Plāters ZīberksMihals Plāters Zīberks28.12.177701.11.1863lv
    2Mihals OginskisMihals Oginskis25.09.176515.10.1833de, en, fr, lt, lv, pl, ru
    3Pjotrs BagrationiPjotrs Bagrationi12.06.176524.09.1812de, en, fr, lt, lv, pl, ru
    4Juzefs PoņatovskisJuzefs Poņatovskis07.05.176319.10.1813de, en, fr, lv, pl
    5Mihaels Andreass Barklajs de TolliMihaels Andreass Barklajs de Tolli27.12.176126.05.1818de, en, fr, lt, lv, pl, ru
    6Tadeušs KoscjuškoTadeušs Koscjuško04.02.174615.10.1817de, en, fr, lt, lv, pl, ru, ua
    7Mihails KutuzovsMihails Kutuzovs16.09.174528.04.1813de, en, fr, lt, lv, pl, ru
    8Aleksandrs SuvorovsAleksandrs Suvorovs24.11.173018.05.1800de, en, fr, lt, lv, pl, ru, ua
    9Katrīna II  LielāKatrīna II Lielā02.05.172917.11.1796de, en, fr, lt, lv, pl, ru, ua
    10
    Ignacy Wieniawskipl
    Birkas