1944. gada 11. novembrī Supe (segvārds- "Cinītis") sāka organizēt partizānu ("mežabrāļu") kustību, viņa vietnieks bija LU Tautsaimniecības fakultātes students Staņislavs Ločmelis (segvārds "Dūze").

1944. gada 10. decembrī mežā pie Stompakiem viņš nodibināja Latvijas nacionālo partizānu apvienību (LNPA), kurai bija savs štābs, propagandas, saimnieciskās un pretizlūkošanas nodaļas, tiesa un avīze. Dibināšanas brīdī tajā bija 123 vīri, bet 1945. gadā ap 1000 vīru un drīz vien organizācijas pakļautībā atradās partizānu grupas Viļakas, Alūksnes, Valkas, Gulbenes, Cēsu un daļēji Madonas apriņķī.

1945. gada janvāra sākumā LNPA partizāni pēc P. Supes pavēles sāka pulcēties Stompaku purvos starp Balviem un Viļaku, kur uz vairākām purva saliņām izveidoja nometni ar nosaukumu "Saliņu mītnes".

1945. gada marta sākumā viņš vadīja Stompaku kauju, kurā no partizānu puses piedalījās 300, bet padomju pusē vairāk nekā 560 karotāju.

1946. gada 1. aprīlī Pēteri Supi Jaungulbenes pagastā nošāva partizānu rindās iesūtīts NKVD aģents Jānis Klimkāns.

 Viņa māsa Mihalīna Supe turpināja darboties nacionālajā pretestības kustībā līdz 1954. gadam.