Latviešu partizānu tiesāšana Talsos ilga divi nedēļas, nobeigdamās 23. maijā, kā  jau bija sagaidāms, ar ļoti bargiem sodiem.  

Partizānu grupas vadītājam:  

• Arturam Janpēteram piespriests nāves sods nošaujot, konfiscējot visu viņa personīgo mantu. 

grupas locekļiem 

• Kārlim Eglitim un
• Arvīdam Lagzdiņam

arī piespriesti nāves sodi 

Pārējiem diviem apsūdzētajiem — 

• Ernestam Lagzdiņam un
• Andrejam Ozolam

nodarījumi atzīti par vieglākiem, un viņiem piespriesta brīvības atņemšana uz 15 gadiem. 

Prāvu iztiesājusi Augstākā tiesa ar Franci Kušneru kā priekšsēdi. Piesēdētāji bijuši Aleksandrs Strods un Jūlijs Akmentiņš.

Prāvā nopratināti 55 liecinieki, un tiesas sēdes notikušas Talsu kinoteātra „Auseklis" telpās, lai noklausīties varētu iespējami lielāks cilvēku skaits, tā uzsverot tiesas teātrālo raksturu. Rīgas „Cīņa" 20. maijā, aprakstīdama tiesas sēdi, atklāj, ka klausītāji tiesas sēdē nav nākuši brīvprātīgi, bet ir nozīmēti: „ retais atnācis šurp uz savu roku," raksta „Cīņa". 
„Par daudziem ir balsojis viss darbnīcas, cecha, kolchoza brigādes vai fermas kollcktīvs: — Lai šodien iet viņš!"

Piecu notiesāto galvenais nodarījums tas, ka viņi ar ieročiem pretojušies boļševiku funkcionāriem un viņu līdzskrējējiem, darbodamies Talsu apkārtnē 1945., 46. un 47. gadā.

Partizānu gaitās viņi nošāvuši vairākus čekistus un čekas ziņotājus kā arī komūnistu aktīvistus. Bargajiem sodiem tagad ir nolūks brīdināt: Tas pats, kas ar šiem 5 partizāniem, notiks ar katru, kurš pretosies Maskavas čekistiem un uzticības vīriem Nav zināms, kāds liktenis bijis Artura Janpetera partizānu grupai pēc 1947. gada.

Kopš tā laika šī grupa Talsu apkārtnē vairs nav darbojusies. Domājams, ka partizāni sagūstīti un starplaikā 15 gadus ilgi smakuši padomju cietumos vai izsūtījumā. Tiesas izrāde Talsos beigusies vietās bez jebkāda sprieduma. Augstākās tiesas izbraukuma sēdes Talsos tāpēc no jauna klaji parāda padomju režīmam raksturīgo cilvēka tiesību izvarošanu: Talsos ir otrreiz notiesāti pieci latvieši, kas iepriekš jau sodīti ar 15 gadu ilgu nebrīvības atņemšanu. „Cīņa" 25. maijā raksta, ka, tiesu izrādei beidzoties, Talsu rajona veco boļševiku padomes locekle Olga Vaive esot teikusi:

„Nevar būt žēlastļības bendēm, tautas nodevējiem!" 

Londonas Avīze, Nr.830 (08.06.1962)

==================

Jaņpēters 1947. gada aprīlī legalizējās, 1949. g. 25. martā, kā ''legalizējies bandīts'' (pēc čekas terminoloģijas) kopā ar ģimeni deportēts uz Sibīriju, 1950-to gadu nogalē atgriezās Latvijā, dzīvojis Vidzemē, 1961. g. aizbraucis uz Talsiem, gribējis apskatīties, kā tur tagad ir, bet uz ielas kāds viņu atpazinis (Jaņpēters vācu okup. laikā dienēja policijā Talsos) un paziņojis, ''kur pienākas''.

Jaņpēteri Talsos aizturēja, tālāk izmeklēšana, tiesa un nāvessods.

Avots. J. Vasiļevskis, 09.04.2017