Ludvigs Adamovičs

Pievieno šai personai bildi!
Dzimšanas datums:
23.09.1884
Miršanas datums:
17.06.1942
Mūža garums:
57
Dienas kopš dzimšanas:
50947
Gadi kopš dzimšanas:
139
Dienas kopš miršanas:
29862
Gadi kopš miršanas:
81
Tēva vārds:
Jānis
Papildu vārdi:
Ernests
Kategorijas:
Docents, Ministrs, Mācītājs, Padomju represiju (genocīda) upuris, Pedagogs, skolotājs, Profesors, Studentu (-šu) korporācijas biedrs (-e), TZO, Triju zvaigžņu ordeņa virsnieks / kavalieris
Tautība:
 latvietis
Kapsēta:
Norādīt kapsētu

Ludvigs Ernests Adamovičs bija luterāņu mācītājs, Latvijas Republikas izglītības ministrs. Pēc Latvijas okupācijas 1941. gadā deportēts uz PSRS, kur viņam tika piespriests nāves sods.

Dzimis Dundagas pagasta Kubalu skolā kā skolotāja dēls. Pirmo izglītību guvis pie tēva, tad divus gadus mācījies Fr. Cirķela privātskolā Talsos, bet no 1900. —1904. gadam Rīgas Aleksandra ģimnāzija.Vienu gadu palīdzējis tēvam Stendes pamatskolā.

Iestājies Terbatas universitātes teoloģijas fakultātē, kuru beidzis 1909. gadā. Studiju laikā Tērbatā kļuva par vecākās latviešu studentu korporācijas Lettonia biedru.

Četrus gadus strādājis kā reliģijas skolotājs dažādās Rīgas vidusskolās.

1914. g. mobilizēts aizmugures dienestam Polijā.

1915. g. piekomandēts kara mācītājam F. Šmithenam Daugavpils apgabalā, bet pēc viena gada krievu ziemeļfrontē.

Šinī laikā arī ieguvis mācītāja amata kandidāta grādu. 

No 1917. g. 27. novembra prof. L. Adamovičs strādāja Terbatas universitātē, kur bija pieņemts gatavoties zinātniskai 
darbībai. Tērbatā dzīvodams, viņš piedalījās arī latviešu bēgļu apgādāšanā un garīgā apkopšanā. Bija vietējās bēgļu 
apgādāšanas komitejas sekretārs un latviešu strēlnieku rezerves bataljona mācītājs. Bez tam strādāja kā skolotājs uz 
turieni pārceltās Rīgas vidusskolās. 

No 1920. gada Latvijas Universitātes Teoloģijas fakultātes docents, vēlāk LU dekāns.

Bijis Latvijas vidusskolu skolotāju biedrības priekšnieks. Rakstījis par pedagoģijas un teoloģijas jautājumiem. Kristīgās baznīcas vēstures, Dzimtenes baznīcas vēstures u.c. grāmatu autors.

Pēc 1934. gada 15. maija apvērsuma bija izglītības ministrs un 1934. gada 24. jūlijā parakstīja jaunu likumu par Kultūras fondu, pirmais likums par Kultūras fondu bija akceptēts jau 1921. gadā, papildināts 1922. un 1928. gadā.

Likums noteica, ka "Kultūras fondam par labu ņem 3% piemaksas pie alkoholisko dzērienu cenām. Fondam ir tiesības izdot grāmatas, muzikālijas un tēlojošo mākslu reprodukcijas, kā arī saņemt ziedojumus, novēlējumus un citus gadījuma ienākumus.

Tā līdzekļi bija izlietojami:

1) monumentālu nacionālās kultūras darbu un pieminekļu radīšanai;

2) prēmijām par izciliem darbiem kultūras laukā;

3) pabalstiem zinātnei, mākslai, rakstniecībai un šo nozaru darbiniekiem;

4) zinātnes, mākslas un rakstniecības popularizēšanai;

5) stipendijām izglītības nobeigšanai un studiju veicināšanai;

6) fiziskās kultūras un ārpusskolas izglītības sekmēšanai. Naudu sadala fonda dome, kuras priekšsēdētājs ir Ministru prezidents, locekļi: izglītības ministrs kā priekšsēdētāja vietnieks, viena Ministru prezidenta nozīmēta persona, iekšlietu ministrs un LU rektors."

Pie Kultūras fonda domes darbojas ar padomdevēja tiesībām padome, kuras priekšsēdētājs ir izglītības ministrs vai viņa pilnvarota persona, bet locekļi ir šādas personas: Latvijas konservatorijas un Latvijas mākslas akadēmijas rektori, izglītības ministra iecelti lietpratēji — skolu lietās, ārpusskolas izglītībā, rakstniecībā un skatuves mākslā, 2 Latvijas universitātes delegāti, izglītības ministra apstiprināts fiziskās kultūras un sporta organizācijas pārstāvis, iekšlietu ministra iecelts kultūras biedrību un savienību pārstāvis, lauku pašvaldību pārstāvis, pilsētu pašvaldību pārstāvis un zemkopības ministra iecelts lietpratējs lauksaimniecības izglītībā.

1929.g. Apbalvots ar Rumānijas Kroņa ordeņa komandiera pakāpi, iepriekš ar serbu izglītības patrona Sv. Savas 4. šķiras ordeni 

Apbalvots ar 2. šķiras Triju Zvaigžņu ordeni. (Ordenis piešķirts divas reizes - 1928. un 1933.g.)

Pēc Latvijas okupācijas 1940. gada augustā likvidēja abas LU Teoloģijas fakultātes un profesors L. Adamovičs tika atbrīvots no darba.  1941. gada 14. jūnijā viņu kopā ar sievu Liliju Helēnu (dzimusi 1888.gadā) un bērniem Laimu (dzimusi 1912.gadā) un Valdi (dzimis 1914.gadā) deportēja uz PSRS.

Ludvigu Adamoviču tiesāja sakarā ar apsūdzībām, ka viņš bijis Rīgas Latviešu biedrības, tāpat biedrības "Reliģijas zinātne" loceklis, LU teoloģijas profesors, kā arī izglītības ministrs Kārļa Ulmaņa valdībā. PSRS tiesa Adamovičam piesprieda nāves sodu, kas izpildīts Usoļlaga soda nometnē 1943. gada 19. augustā.

***

Aresta adrese: Rīga, Artilērijas iela 3-28
Izsūtīšanas datums: 14/06/41
Nošauts: 17/06/42
Vieta: Molotovas apgabals, Usoļlags, nošauts Soļikamskā
Ieslodzījuma vieta: Molotovas apgabals, Usoļlags

 

Avoti: wikipedia.org, news.lv, atvaļinātais pulkv. Jānis Hartmanis

Nav pesaistītu vietu

    loading...

        Saiknes

        Saistītās personas vārdsSaitesDzimšanas datumsMiršanas datumsApraksts
        1
        Jānis AdamovičsTēvs11.01.185902.12.1930
        2Alvīne AdamovičaAlvīne AdamovičaMāte26.03.185710.04.1948
        3Valdis AdamovičsValdis AdamovičsDēls00.00.191409.07.1952
        4Laima AdamovičaLaima AdamovičaMeita19.11.191206.07.1983
        5Fricis AdamovičsFricis AdamovičsBrālis07.07.189307.12.1970
        6
        Vilhelmīne Agnese OzoliņaMāsa18.03.189729.12.1979
        7Valda Elizabete ZariņaValda Elizabete ZariņaMāsa04.02.189217.04.1982
        8Lilija AdamovičaLilija AdamovičaSieva21.01.188818.10.1967
        9Kārlis BaronsKārlis BaronsOnkulis12.10.186520.10.1944
        10Fricis DravnieksFricis DravnieksOnkulis17.04.187307.10.1967
        11
        Jānis DravnieksOnkulis10.11.186223.03.1929
        12Fricis AdamovičsFricis AdamovičsOnkulis18.01.186319.02.1933
        13
        Fricis IeviņšOnkulis06.03.187004.04.1960
        14
        Vilhelmīna GrīnbergaTante
        15Modris AdamovičsModris AdamovičsBrāļa/māsas dēls09.08.192300.00.1944
        16Fricis Adamovičs ("Dinga")Fricis Adamovičs ("Dinga")Vectēvs04.06.182815.06.1912
        17
        Līze AdamovičaVecāmāte00.00.183000.00.1916
        18Juris  BaronsJuris BaronsVecvectēvs00.06.179600.05.1844
        19
        Eņģele BaronsVecvecmāte00.04.179523.01.1884
        20
        Aleksandrs TreiersBrālēns/māsīca
        21
        Sofija DravnieceBrālēns/māsīca03.06.189509.01.1998
        22
        Andrejs DravnieksBrālēns/māsīca03.10.191208.07.1986
        23
        Biruta ĒrglisBrālēns/māsīca00.00.189816.09.1980
        24
        Vilhelms Kārlis Kristians TreiersBrālēns/māsīca14.07.1890
        25
        Zenta KrauklisBrālēns/māsīca30.12.191200.00.2003
        26
        Vilhelmīne Ella TreiereBrālēns/māsīca30.09.1886
        27Kārlis BaronsKārlis BaronsBrālēns/māsīca23.02.190022.03.1919
        28
        Vera DravnieceBrālēns/māsīca01.01.190210.03.1952
        29Paulis BaronsPaulis BaronsBrālēns/māsīca00.00.190110.10.1981
        30
        Lidija BaronaBrālēns/māsīca02.08.190423.08.1987
        31
        Fricis Arturs TreiersBrālēns/māsīca21.05.1896
        32
        Teodors Voldemārs TreiersBrālēns/māsīca21.12.1894
        33
        Olga StūreBrālēns/māsīca
        34
        Konstantīns DravnieksBrālēns/māsīca21.05.191403.06.2003
        35
        Kristīne Emīlija TreiereBrālēns/māsīca02.03.1882
        36
        Emma Lizete BlumbergsBrālēns/māsīca21.10.189907.07.1933
        37
        Pāvils IeviņšBrālēns/māsīca15.05.192622.10.2016
        38
        Jūlija Emma TreiereBrālēns/māsīca00.00.188400.00.1886

        16.05.1934 | Latvijas 17. Ministru kabinets. K. Ulmaņa 5. Ministru kabinets

        Kārļa Ulmaņa vadībā Latvijas Republikas Ministru kabinets darbojās laika posmā no 1934. gada 16. maija līdz 1940. gada 19. jūnijam.

        Pievieno atmiņas

        Birkas