Juris Krīgens

Juris Krīgens ir Iekšlietu resora darbinieks Ilūkstes, Kuldīgas, Jelgavas apriņķos un Rīgā, Madonas apriņķa priekšnieks un Daugavpils prefekts.

Juris Krīgens dzimis 1898. gada 26. vai 27. septembrī (pēc vecā stila - 14. septembrī) plkst. 6.00 Liepājas apriņķa Dunikas pag. “Vecvagaros” kā saimnieka dēls.

11. oktobrī mācītājs Rīmšneiders viņu krista Rucavas baznīcā. Kūmās: saimnieks Juris Fromans, Juris Cvībelis ar sievu Maigu.

Jura Krīgena sieva - Katrīna (Katrīne) Marta Aleksandra dzim. Villau (Jāņa meita, dz. 22.02.1903. - m.?), dēli - Gaitis Ivars (dz. 31.10.1936. Madonā - m. 07.09.2016.) un Tālivaldis Juris (dz. 05.02.1938. - m. 04.05.2011).

Jura Krīgena tēvs Jānis Krīgens (Vecvagaru Jānis; dz. ap 1861 - m. 1930-os) labu laiku ir bijis Rucavas pagasta valdes loceklis. 1888. gada 2. jūnijā viņš apprec Annu Ūdris (Žīmanta Annu; dz. ap 1861 - m. ap 1922/23) no “Lankas Žīmantiem” Bajārinu ciemā Rucavas pagastā, Jāņa un Annas meitu.

Jura Krīgena tēva vecāki ir Miķelis Krīgens (Vecvagaru Miķelis; dz. "Krīģinos" 12.12.1827. - m. "Skrandās" 05.04.1892.) un Anna Veisbuka (dz. "Vecvagaros" 11.12.1838. - m.?), kuras vecāki varētu būt Aškāju (vēlāk Būdviču) Toms un Būdviču Ilze, kas precējušies 1836. gadā.

Jurim Krīgenam ir brālis Miķelis (dz. 1901 - m. 1977), 1890. gadā dzimušie Marģieta un Toms, kas, iespējams, agri miruši, kāda no Jura Krīgena māsām mirusi jaunībā, neprecējusies.

Jura Krīgena brālēni ir Rucavas pagasta aizsargu nodaļas priekšnieks un virsmežsargs Jānis Brušvits (dz. 06.03.1899. Rucavas pag. - m. 12.11.1941. Vjatlagā) un  farmaceits, diriģents un sabiedrisks darbinieks Juris Krīgens (dz. 24.12.1898. Dunikas pag. - m. 21.03.1977. Sēlemā, Oregonā, ASV), bet otrās pakāpes brālēns - veterinārmedicīnas profesors Miķelis Rolle (dz. 13.02.1892. Rucavas pag. - m. 07.07.1979. Čikāgā). Jura Krīgena māsīcas dēls ir Sikšņu skolas direktors Jānis Veisbuks (dz. 21.01.1909. Dunikas pag. - m. 25.12.2003. Liepājā).

Juris Krīgens izglītojies Sikšņu pagasta skolā, Paurupes divgadīgā ministrijas skolā un Činkas komercskolā Liepājā.

1916. un 1917. gadā bijis par skolotāju Ķāķišķu pamatskolā Rucavas pagastā.

Vienu semestri 1918. gadā studējis Baltijas Tehniskās augstskolas Tirdzniecības nodaļā (pēc citām ziņām studējis tieslietas).

Pēc Latvijas valsts nodibināšanās 1918. gada decembrī iestājies Apgādības ministrijas dienestā.

1919. gada janvārī pārgājis Liepājas sargu (apsardzības) nodaļā, pēc kuras likvidēšanas ar Iekšlietu ministrijas rezolūciju Nr. 4 iecelts par sevišķu uzdevumu jaunāko ierēdni no 01.03.1919.

Ar 29.11.1919. rezolūciju Nr. 42 Iekšlietu ministra vietā parakstījies A. Birznieks jaunāko 1. šķiras sevišķo uzdevumu ierēdni Juri Krīgenu kā pārgājušu policijas dienestā atsvabina no viņam uzticēto pienākumu izpildīšanas, skaitot no 01.11.1919.

1919. gada rudenī komandēts uz Igauniju un Judeniča ieņemto apgabalu (Gdovu) latviešu bēgļu reevakuācijai.

Ilūkste (1920-1921), Jelgava (1922-1923) un Kuldīga (1921, 1923-1927)

No 01.01.1920. izpilda 1. iecirkņa priekšnieka palīga amatu Ilūkstes apriņķī, kur arī organizē aizsargus,  un no 1921. gada marta - Kuldīgas apriņķī.

1921. gada novembrī pēc izsludinātā rīkojuma par iesaukšanu kara dienestā Juris Krīgens atstāj policijas dienestu, jo Iekšlietu ministrs A. Kviesis 15.11.1921. paraksta rezolūciju, ar kuru no 22. novembra Kuldīgas apriņķa priekšnieka 1. iecirkņa palīgu Juri Krīgenu atsvabina no amata kā iesauktu aktīvā kara dienestā. Vēlāk gan iesaukšanu kara dienestā atliek, bet Krīgena vietā jau bija pieņemta cita persona, tāpēc ar Administratīvā departamenta direktora J. Ievas un Iekšējās apsardzības pārvaldes priekšnieka J. Garoziņa 20.06.1922. rezolūciju no 21.06.1922. Krīgenu ieceļ par robežsargu kontrolieri Jelgavas apriņķī.

Ar 23.01.1923. rezolūciju Nr. 12 Iekšlietu ministrs A. Kviesis “dienesta labā” Juri Krīgenu pārceļ bijušajā amatā Kuldīgā par apriņķa priekšnieka 1. iecirkņa palīgu no 01.02.1923. Tur arī viņš rosīgi darbojas zagļu bandas aizturēšanā 1924. gada janvāra sākumā.

1924. gada 17. aprīlī, atvadoties no Kuldīgas apriņķa priekšnieka Šlosberga, tam pārejot strādāt uz Rīgu par prefekta palīgu, apriņķa priekšnieka 1. iec. palīgs Krigens, visu Kuldigas apriņķa policijas darbinieku vārdā, pasniedza savam līdzšinējam priekšniekam piemiņas balvu, uzsvērdams, ka viņa līdzšinējie apakšnieki to arvien uzskatījuši par mīļu un iecienītu priekšnieku.

No 25.03.1925. Juris Krīgens pilda Kuldīgas apriņķa priekšnieka pienākumus apriņķa priekšnieka Hugo Helmaņa 21 dienas atvaļinājuma laikā.

14.02.1927. Iekšlietu ministrs M. Skujenieks ar rezolūciju Nr. 14 Jurim Krīgenam no 20. februāra uzdod pildīt Kuldīgas apriņķa priekšnieka pienākumus, kamēr Kuldīgas apriņķa priekšnieks Jānis Ķīselis aizkomandēts izpildīt Valmieras apriņka priekšnieka pienākumus.

Viens no viņa rīkojumiem ir šāds: Sakarā ar Kuldīgas apriņķa Vārmes un Kabiles pagastos parādījušos trakuma sērgu pamatojoties uz 1927. g. “Valdības Vēstneša” 7. numurā publicēto oblig. not. par trakuma sērgas apkarošanu §. 3., izsludinu Vārmes un Kabiles pagastus par trakuma sērgas apdraudētu rajonu. — Kuldīgā, 1927. g. 2. martā. Nr. 475/1. Kuldīgas apriņķa priekšnieka v. i. Krigens.

Rīga (1927-1931)

06.07.1927. Iekšlietu ministrs M. Skujenieks paraksta rezolūciju, ar kuru Kuldīgas apriņķa 1. iecirkņa palīgu Juri Krīgenu no 16. jūlija apstiprina par Rīgas apriņķa priekšnieka 1. iecirkņa palīgu.

J. Krīgens 1927. gadā iecelts 5. Rīgas pulkā par aizsargu pulka saimniecības priekšnieku.

No 12.10.1927. pa Jura Krīgena slimības laiku ar Iekšlietu ministra M. Skujenieka 14.10.1927. rezolūciju Nr. 94 viņa dienesta pienākumu izpildīšanu uzdod 1. iecirkņa kriminālpolicijas uzraugam Kārlim Lapanam (Lapānam). 2. novembrī Juris Krīgens atkal stājas pie savu dienesta pienākumu pildīšanas. Par to liecina Iekšlietu ministra M. Skujenieka 09.11.1927. parakstītā rezolūcija Nr. 107.

Šajā amatā esot par nopelniem dienestā Iekšlietu resorā Juris Krīgens ar 15.11.1927. lēmumu apbalvots ar 4. šķiras Triju zvaigžņu ordeni.

10.12.1927. Juri Krīgenu ieceļ par Rīgas prefektūras (policijas) 11. iecirkņa priekšnieku.

1928. gada "Aizkulisēs" 11. iecirkņa priekšnieks J. Krīgens raksturots kā "direktora Šlosberga labs draugs, uz viņa ieteikuma arī pieņemts. Liels auto sporta cienītājs, savu automobili izlieto tikai savām personīgām vajadzībām, nelaiž peļņā, lai nebūtu pārrmetumi. Neprecējies, mīl daiļu sabiedrību, kur iecienīts kā priekšzīmīgs kavaliers un džentlmens." 

Ar Iekšlietu ministra Ed. Laimiņa 25.07.1928. rezolūciju Nr. 78 Juri Krīgenu “dienesta labā” pārceļ Rīgas prefektūras 8. iecirkņa priekšnieka amatā no 01.08.1928.

1929. gadā J. Krīgens ir Brīvības pieminekļa celšanas VIII iecirkņa komitejas loceklis (priekšsēdētājs - rūpnieks V. Ķuze).

Madona (1931-1938)

No 01.04.1931. ar Iekšlietu ministra Ed. Laimiņa 23.03.1931. rezolūciju Nr. 21 Juri Krīgenu pārceļ “dienesta labā” par Madonas apriņķa priekšnieku Alfrēda Prauliņa vietā, kurš bija pats pirmais šajā amatā. Apriņķa policijas pārzināšanā atrodas 2 pilsētas - Madona un Gulbene, kā arī 41 pagasts ar zemes kopplatību 3966 km2 un 72557 iedzīvotājiem.

Ar Iekšlietu ministra Petrevica 15.04.1931. rezolūciju no 01.04.1931. Juris Krīgens komandē 9. Madonas aizsargu pulku. Jaunais pulka komandieris izrāda dzīvu interesi par to un viņa laikā izdarītas lielākās pārmaiņas gan komandējošā sastāvā, gan visa pulka sadalījumā. Jurim Krīgenam un viņa palīgam K. Skujiņam rodas doma par aizsargu nama celšanu Madonā. Pamatakmeņa iesvētīšana notiek 1934. gada 17. jūnijā. Pulka komandieris J. Krīgens ir tas, kurš iemūrē pirmo ķieģeli jaunceļamajam aizsargu namam (šodien - Madonas pilsētas kultūras nams). Viņš arī nolasa pulka vēsturi un aktu, kurus pēc parakstīšanas līdz ar dienas laikrakstiem un metāla naudu iemūrē nama pamatos.

Aija Špure stāsta: "Kā katrai apdzīvotai vietai, arī Madonai bija vajadzīgs savs kultūras un sarīkojumu centrs. Par to sarunas aizsākās tālajā 1930. gadā, līdz pāris gadu vēlāk tika lemts sākt aizsargu nama celtniecību. 1932. gada 5. maijā pulka komandieris Krīgens nāca ar priekšlikumu pieprasīt no Madonas pilsētas pašvaldības gabalu, kur turpmāk ceļams aizsargu nams. Madonas pašvaldība piešķīra zemesgabalu 200 latu vērtībā, un aizsargu pulka apspriedē tika pieņemts lēmums par nama celšanu. Līdzekļi tika vākti ar pūlēm un pacietību."

Ar Iekšlietu ministra M. Skujenieka 01.02.1932. rīkojumu Juris Krīgens līdz 01.02.1938. Madonas apriņķī ir arī automobiļu un motociklu pārbaudes komisijas priekšsēdētājs.

1934. gada 21. jūlijā Ministru prezidentu K. Ulmani  apmeklēja Madonas aizsargu pulka delegācija ar Madonas apriņķa priekšnieku Krīgenu priekšgalā. Delegācija pasniedza ministru prezidentam skaistu miniatūru sviesta spainīti, pagatavotu no ozola koka sudraba apkalumā. Bez tam aizsargu delegācija pasniedza valdības galmam adresi, kurā ir teikts: „Dziļo, patriotisko sajūsmu, kādu mūsu tauta pārdzīvoja valsts tapšanas un atbrīvošanas laikā, ar jaunu sparu atdzīvināja šā gada 16. maija vēsturiskās dienas. kad pēc naida un nesaticības izbeigšanās starp latviešiem ausa jauns cerību pilns rīts, un pāri mūsu dzimtenei atspīdēja spoža sengaidīta saule". 

No 7. augusta J. Krīgens uz 3 nedēļām aiziet atvaļinājumā, ko ārstēšanās nolūkā pavada Ķemeros.

1934. gada 29. un 30. septembrī Juris Krīgens kopā ar Rīgas pilsētas galvu Hugo Celmiņu, Dr. Vili Lejnieku un citiem vietējiem darbiniekiem ar virsmežzini Ozoliņu priekšgalā piedalās medībās Cesvaines virsmežniecībā Dravnieku novada 6. iecirkņa robežās. Tās ir reti labi izdevušās medības - pa abām dienām nomedītas 13 stirnas, 4 zaķi, 1 lapsa, kā arī meža irbes, kas Cesvaines virsmežniecībā ir rekords.

Valsts 16 gadu pastāvēšanas svētkos 1934. gadā Aizsargu organizācijas apbalvošanas komisija nolēmusi apbalvot ar aizsargu Nopelnu krustu arī 9. Madonas aizsargu pulka komandieri J. Krīgenu.

Daugavpils (1938-1940)

No 01.02.1938. Iekšlietu ministrs V. Gulbis Juri Krīgenu “dienesta labā” ieceļ par Daugavpils prefektu, šajā amatā viņš ir līdz 1940. gada jūlijam. 

9. Madonas aizsargu pulka vadība kopā ar apriņķa policiju, Madonas pilsētas un apriņķa pašvaldībām atvadīšanās vakarā 29. janvārī ar apmēram 300 dalībniekiem siltos un izjustos vārdos cildināja iecienītā pulka komandiera, apriņķa priekšnieka J. Krigena, nopelnus aizsargu pulka izveidošanā un sabiedriskā darba laukā. Sevišķi izcēla viņa neatlaidību un lielo enerģiju Latvijas staltākā aizsargu nama uzcelšanā Madonā. Kā mazu atzinību par veikto darbu J. Krigenam nodeva balvu — modernu kabineta iekārtu. 

Juris Krīgens ir arī Daugavpils Latviešu biedrības valdes loceklis un pasīvās gaisa aizsardzības Daugavpils rajona priekšnieks, organizējot pasīvās gaisa aizsardzības kursus pilsētas vairākdzīvokļu namu uzraugiem gaisa uzbrukuma gadījumā. No 01.02.1938. ar V. Gulbja rīkojumu iecelts par  šoferu, automobiļu un motociklu pārbaudes komisijas priekšsēdētāju Daugavpilī. 1938. gadā viņš ir Daugavpils pilsētas bērnu svētku goda prezidijā, 1939. gadā J. Krīgens ir goda komitejā izstādei "Darbs un atpūta" un ievēlēts rīcības komitejā 15. maija svinībām Daugavpilī. 1940. gadā ievēlēts arī rīcības komisijā palīdzības sniegšanai un pārtikas piegādei plūdos cietušiem.

Daugavpils Latviešu biedrības sarīkojumā Vienības namā 01.02.1939. piedalās sabiedrisko lietu ministrs A. Bērziņš, Latviešu b-bas pr-ks A. Švirksts, garnizona pr-ks ģen. Bahs, viņa paligs ģen. Dūze, aizsargu pr-ks plkv. K. Prauls, aizsargu štāba vadība, Daugavpils aizsargu pulka k-ris D. Silavs, pārējo Latgales apgabala un Ilūkstes aizsargu pulku komandieri, prefekts J. Krigens, Daugavpils apr. vecākais Fr. Jeromāns un citi vietējo iestāžu atbildīgie vadītāji.

Aizsargu organizācijas 20 gadu pastāvēšanas svētkos 19.03.1939. Daugavpils ev.-lut. baznīcā svinīgajā dievkalpojumā ieradās pulka k-ris D. Silavs, Aizputes kājn. pulka k-ris plkv. Puriņš, prefekts J. Krigens, pils valdes loc. V. Bērziņš u.c.

1939. gada maijā viņš ir aicināto viesu starpā pie Polijas konsula M. Semečeka uz pēcpusdienas tēju sakarā ar Polijas republikas konstitūcijas svētkiem.

Policijas 20 gadu svētkos ar ordeņa kapitula 27.06.1939. lēmumu apbalvots ar 4. šķiras Viestura ordeni, jo prefekts Krīgens, darbodamies policijā no tās dibināšanas dienas un ieņemdams dažādus atbildīgus amatus, pierādījies par labu administratoru, taisnīgu un uzticīgu likuma sargu.

Juris Krīgens apbalvots arī ar aizsargu Nopelnu krustu un citām goda zīmēm.

1938. gada Meža dienās Daugavpils prefektūras darbinieki prefekta J. Krīgena vadībā A. Pumpura ielā iedēstījuši liepiņas un atjaunojuši iepriekšējā gadā nolauztos kociņus K. Skrindas ielā. Viņš ir 1939. gada Meža dienu rīcības komitejas loceklis.

Latgales Dziesmu svētku estrādes būvei saorganizētajā talkā mežā 1940. gada februārī piedalās arī prefekts J. Krīgens, paši svētki paredzēti 15. un 16. jūnijā, viņš ievēlēts dziesmu svētku prezidijā, ir dziesmu svētku kārtības komisijas priekšsēdētājs, bet 20. jūnijā Daugavpils prefekts J. Krīgens jau ziņo Iekšlietu ministrijas Kārtības policijas departamenta direktoram A. Austrumam par situāciju Daugavpilī: š. g. 19. jūnijā caur Daugavpili no Grīvas Stropu virzienā turpināja virzīties krievu armijas smagie automobiļi ar kareivjiem un mantām...

1940. gada vasarā iekšlietu ministrs V. Lācis piešķīris Daugavpils prefektam J. Krigenam 6 ned. atvaļinājumu, pēc kura izbeigšanās viņš pēc paša lūguma atbrīvots no dienesta. Par Daugavpils prefekta v. i. iecelts Augusts Celmiņš. 

***

Aresta adrese: Rīgas apriņķis, Rīga, Brīvības gatve 147-23
Izsūtīšanas datums: 14/06/41
Vieta: Molotovas apgabals, Usoļlags
Miris ieslodzījumā: 27/12/41 ("Latgales dati" min 30. decembri kā miršanas datumu)
Ieslodzījuma vieta: Molotovas apgabals, Usoļlags, miris Usoļlagā  

***

Ja kāds ko zinātu par apcietinātiem 14 VI š. g. bij. Daugavpils prefektu JURI KRĪGENU, sievu Martu un bērniem: Gaitiņu un Jurīti, Lūdz paziņot E. Villau'am (*) Rīgā, L. Nometņu ielā 1-4.

(*) 03.12.1930. Katrīne (Katrīna) Aleksandra Marta Tomazovs, dzim. Villau (Vilau) ar Vladimiru Tomazovu Rīgas apgabaltiesā šķir laulību, kas noslēgta 22.03.1925. Krustpils ev.-lut. draudzē.

***

Krīgenas Martas Katrīnes Aleksandras Jāņa m., dz. 1903, lieta Nr. 14063, izs. adr. Rīgas apr., Rīga, Brīvības gatve 147-23 , nometin. vieta Novosibirskas apg., Kargasokas raj., atbrīvoš. dat. 1957.06.13.

Krīgena Gaita Ivara Jura d., dz. 1936, lieta Nr. 14063, izs. adr. Rīgas apr., Rīga, Brīvības gatve 147-23, nometin. vieta Novosibirskas apg., Kargasokas raj., atbrīvoš. dat. 1955.10.29.

Krīgena Jura Tālivalža Jura d., dz. 1938, lieta Nr. 14063, izs. adr. Rīgas apr., Rīga, Brīvības gatve 147-23, nometin. vieta Novosibirskas apg., Kargasokas raj., atbrīvoš. dat. 1954.06.14.

***

Citas Jura Krīgena fotogrāfijas skatīt šeit: http://latgalesdati.du.lv/persona/448

Ar pasi saistīti dokumenti šeit: https://www.familysearch.org/search/film/103797913

 

Avoti: 

  1. "Aizkulises", Nr. 27 (06.07.1928.)
  2. "Aizsargs", Nr. 2 (15.02.1938.)
  3. "Aizsargs", Nr. 7 (01.07.1934.)
  4. "Atpūta", Nr. 522 (02.11.1934.)
  5. "Atpūta", Nr. 567 (13.09.1935.)
  6. "Atpūta", Nr. 574 (01.11.1935.)
  7. "Atpūta", Nr. 605 (05.06.1936.)
  8. "Atpūta", Nr. 677 (22.10.1937.)
  9. "Atpūta", Nr. 693 (11.02.1938.)
  10. "Brīvā Zeme", Nr. 130 (12.06.1936.)
  11. "Brīvā Zeme", Nr. 132 (15.06.1936.)
  12. "Brīvā Zeme", Nr. 133 (15.06.1934.)
  13. "Brīvā Zeme", Nr. 147 (03.07.1940.)
  14. "Brīvā Zeme", Nr. 161 (22.07.1937.)
  15. "Brīvā Zeme", Nr. 212 (23.09.1927.)
  16. "Brīvā Zeme", Nr. 245 (27.10.1936.)
  17. “Daugavas Vēstnesis”, Nr. 10 (04.07.1939.)
  18. “Daugavas Vēstnesis”, Nr. 12 (06.07.1939.)
  19. "Daugavas Vēstnesis", Nr. 15 (19.01.1940.)
  20. "Daugavas Vēstnesis", Nr. 24 (30.01.1940.)
  21. "Daugavas Vēstnesis", Nr. 37 (15.02.1940.)
  22. "Daugavas Vēstnesis", Nr. 75 (18.09.1939.)
  23. "Daugavas Vēstnesis", Nr. 99 (16.10.1939.)
  24. "Daugavas Vēstnesis", Nr. 108 (26.10.1939.)
  25. “Daugavas Vēstnesis”, Nr. 116 (23.05.1940.)
  26. “Daugavas Vēstnesis”, Nr. 136 (16.06.1940.)
  27. “Gulbenes Balss”, Nr. 26 (30.06.1939.)
  28. "Gulbenes Ziņas", Nr. 8 (26.02.1937.)
  29. “Iekšlietu Ministrijas Vēstnesis”, Nr. 86 (15.02.1927.)
  30. “Iekšlietu Ministrijas Vēstnesis”, Nr. 92 (08.03.1927.)
  31. “Iekšlietu Ministrijas Vēstnesis”, Nr. 127 (26.07.1927.)
  32. “Iekšlietu Ministrijas Vēstnesis”, Nr. 151 (18.10.1927.)
  33. “Iekšlietu Ministrijas Vēstnesis”, Nr. 157 (11.11.1927.)
  34. “Iekšlietu Ministrijas Vēstnesis”, Nr. 159 (18.11.1927.)
  35. “Iekšlietu Ministrijas Vēstnesis”, Nr. 222 (27.07.1928.)
  36. “Iekšlietu Ministrijas Vēstnesis”, Nr. 311 (02.07.1929.)
  37. “Iekšlietu Ministrijas Vēstnesis”, Nr. 474 (24.03.1931.)
  38. “Iekšlietu Ministrijas Vēstnesis”, Nr. 479 (17.04.1931.)
  39. “Iekšlietu Ministrijas Vēstnesis”, Nr. 534 (22.12.1931.)
  40. "Jaunākās Ziņas", Nr. 24 (31.01.1938.)
  41. "Jaunākās Ziņas", Nr. 30 (07.02.1938.)
  42. "Jaunākās Ziņas", Nr. 40 (19.02.1937.)
  43. "Jaunākās Ziņas", Nr. 115 (23.05.1938.)
  44. "Jaunākās Ziņas", Nr. 117 (30.05.1934.)
  45. "Jaunākās Ziņas", Nr. 130 (14.06.1934.)
  46. "Jaunākās Ziņas", Nr. 132 (15.06.1936.)
  47. "Jaunākās Ziņas", Nr. 158 (18.07.1938.)
  48. "Latgales Vēstnesis", Nr. 13 (31.01.1938.)
  49. "Latgales Vēstnesis", Nr. 13 (01.02.1939.)
  50. “Latgales Vēstnesis”, Nr. 14 (03.02.1939.)
  51. "Latgales Vēstnesis", Nr. 15 (07.02.1938.)
  52. "Latgales Vēstnesis", Nr. 22 (22.02.1939.)
  53. "Latgales Vēstnesis", Nr. 26 (04.03.1938.)
  54. “Latgales Vēstnesis”, Nr. 32 (20.03.1939.)
  55. "Latgales Vēstnesis", Nr. 43 (19.04.1939.)
  56. "Latgales Vēstnesis", Nr. 46 (29.04.1938.)
  57. "Latgales Vēstnesis", Nr. 49 (06.05.1938.)
  58. "Latgales Vēstnesis", Nr. 49 (03.05.1939.)
  59. "Latgales Vēstnesis", Nr. 50 (05.05.1939.)
  60. "Latgales Vēstnesis", Nr. 51 (11.05.1938.)
  61. "Latgales Vēstnesis", Nr. 55 (19.05.1939.)
  62. "Latgales Vēstnesis", Nr. 57 (25.05.1938.)
  63. "Latgales Vēstnesis", Nr. 128 (21.11.1938.)
  64. “Latvijas Kareivis”, Nr. 37 (14.02.1939.)
  65. “Latvijas Kareivis”, Nr. 67 (24.03.1931.)
  66. “Latvijas Kareivis”, Nr. 92 (24.04.1939.)
  67. “Latvijas Kareivis”, Nr. 234 (14.10.1939.)
  68. "Latvijas Vēstnesis", Nr. 18 (22.01.1924.)
  69. "Latvijas Vēstnesis", Nr. 409-412 (16.11.2000.)
  70. “Latvis”, Nr. 1717 (07.07.1927.)
  71. “Latvis”, Nr. 3784 (17.06.1934.)
  72. "Latvis", Nr. 3818 (22.07.1934.)
  73. "Madonas Ziņas", Nr. 24 (22.06.1934.)
  74. “Madonas Ziņas”, Nr. 31 (10.10.1934.)
  75. “Madonas Ziņas”, Nr. 39 (05.10.1934.)
  76. "Magazina", Nr. 395 (08.12.1939.)
  77. “Sociāldemokrāts”, Nr. 278 (09.12.1927.)
  78. “Pēdējā Brīdī”, Nr. 82 (14.04.1932.)
  79. “Pēdējā Brīdī”, Nr. 98 (05.05.1931.)
  80. “Pēdējā Brīdī”, Nr. 99 (06.07.1927.)
  81. “Pēdējā Brīdī”, Nr. 160 (22.07.1931.)
  82. “Pēdējā Brīdī”, Nr. 208 (16.09.1931.)
  83. “Policija”, Nr. 1 (01.01.1938.)
  84. “Policijas Vēstnesis”, Nr. 22 (17.03.1925.)
  85. “Policijas Vēstnesis”, Nr. 33 (25.04.1924.)
  86. “Rīts”, Nr. 13 (13.01.1938.)
  87. "Rīts", Nr. 82 (16.11.1934.)
  88. "Spārnotā Latvija", Nr. 28 (01.10.1936.)
  89. "Tēvija", Nr. 29 (02.08.1941.)
  90. "Tieslietu Ministrijas Vēstnesis", Nr. 6 (01.11.1939.)
  91. “Valdības Vēstnesis”, Nr. 22 (29.01.1923.)
  92. “Valdības Vēstnesis”, Nr. 22 (28.01.1938.)
  93. “Valdības Vēstnesis”, Nr. 27 (04.02.1932.)
  94. "Valdības Vēstnesis", Nr. 37 (16.02.1931.)
  95. “Valdības Vēstnesis”, Nr. 42 (20.09.1919.)
  96. “Valdības Vēstnesis”, Nr. 76 (03.12.1919.)
  97. "Valdības Vēstnesis", Nr. 81 (08.04.1930.)
  98. “Valdības Vēstnesis”, Nr. 137 (26.06.1922.)
  99. “Valdības Vēstnesis”, Nr. 151 (13.07.1927.)
  100. “Valdības Vēstnesis”, Nr. 259 (17.11.1927.)
  101. “Valdības Vēstnesis”, Nr. 264 (22.11.1921.)
  102. “Valdības Vēstnesis”, Nr. 286 (17.12.1929.)
  103. http://www.archiv.org.lv/dep1941/sikak.php?baze=dep41&id=6936
  104. http://www.archiv.org.lv/dep1941/sikak.php?baze=dep41&id=6937
  105. http://www.archiv.org.lv/dep1941/sikak.php?baze=dep41&id=6939
  106. http://www.estars.lv/print/?mode=news&objID=29301
  107. https://www.familysearch.org/search/film/103797913
  108. http://latgalesdati.du.lv/persona/448
  109. http://www.lvva-raduraksti.lv/lv/menu/lv/2/ig/1/ie/99/book/5040.html
  110. https://www.vestnesis.lv/ta/id/8122

 

Vairāk informācijas par personu, kuras vārds ir Juris Krīgens varat meklēt vietnē news.lv.

Avoti: news.lv, LVVA, atvaļinātais pulkv. Jānis Hartmanis

Nav pesaistītu vietu

    loading...

        Saiknes

        Saistītās personas vārdsSaitesDzimšanas datumsMiršanas datumsApraksts
        1Juris Tālivaldis KrīgensJuris Tālivaldis KrīgensDēls05.02.193804.05.2011
        2Gaitis Ivars KrigensGaitis Ivars KrigensDēls31.10.193607.09.2016
        3Katrīna Aleksandra Marta KrīgenaKatrīna Aleksandra Marta KrīgenaSieva22.02.1903
        4Ķērsta PirktiņšĶērsta PirktiņšBrālēns/māsīca04.09.189926.08.1979
        5
        Jānis BrušvitsBrālēns/māsīca06.03.189912.11.1941
        6Juris KrīgensJuris KrīgensBrālēns/māsīca24.12.189821.03.1977
        7Miķelis KrīgensMiķelis KrīgensBrālēns/māsīca24.12.188827.02.1978
        8Māris Jānis KrīgensMāris Jānis KrīgensRadinieks26.06.193913.10.1962Brālēna dēls
        9Horsts VeisbuksHorsts VeisbuksRadinieks26.01.196426.11.2010
        10Mareks VeisbuksMareks VeisbuksRadinieks17.07.197600.05.2007
        11Toms RolleToms RolleRadinieks24.04.189726.09.1976
        12Juris RolleJuris RolleRadinieks27.07.190211.04.1992
        13
        Mirdza MeiereRadinieks01.09.192300.00.1998Brālēna meita
        14Miķelis RolleMiķelis RolleRadinieks13.02.189207.07.1979
        15Miervaldis ZiemelisMiervaldis ZiemelisRadinieks20.01.193924.06.2018Māsīcas dēls
        16Miķelis VeisbuksMiķelis VeisbuksRadinieks20.01.192523.04.2002Brālēna dēls
        17Jānis  VeisbuksJānis VeisbuksRadinieks21.01.190925.12.2003Māsīcas dēls
        18
        Rasma BrušviteRadinieks10.05.192600.00.1946Brālēna meita
        19Skaidrīte JaunarājaSkaidrīte JaunarājaRadinieks28.06.193415.11.2004Brālēna meita
        20
        Anna Sofija PērkonsRadinieks07.02.194214.10.2015
        21Žanis BahsŽanis BahsDarba biedrs06.10.188516.10.1941
        22Vilhelms ĶuzeVilhelms ĶuzePaziņa06.09.187504.09.1941
        23Andrejs ŠvirkstsAndrejs ŠvirkstsPaziņa23.05.189703.10.1955
        24Alberts KviesisAlberts KviesisPaziņa22.12.188109.08.1944
        25Vilis Gustavs GulbisVilis Gustavs GulbisPaziņa23.09.189019.01.1942
        26Kārlis UlmanisKārlis UlmanisPaziņa23.08.187720.09.1942
        27
        Dāvids SilavsPaziņa19.09.188305.09.1951
        28Jānis VolontsJānis VolontsPaziņa00.00.188216.03.1943
        29Jānis BalodisJānis BalodisPaziņa20.02.188108.08.1965
        30Arturs SilgailisArturs SilgailisPaziņa13.11.189515.08.1997
        31Aleksandrs BrenķisAleksandrs BrenķisPaziņa28.01.189605.01.1975
        32Nikolajs DūzeNikolajs DūzePaziņa00.00.189114.12.1951

        Nav norādīti notikumi

        Birkas