Pauls fon Līvens

Pievieno šai personai bildi!
Dzimšanas datums:
12.04.1875
Miršanas datums:
11.05.1963
Papildu vārdi:
Liewen, Lieven, Paul Johann Pavlovich von Lieven
Kategorijas:
Aristokrāts, Grāfs, Mecenāts, Uzņēmējs
Tautība:
 latvietis, vācietis, krievs
Kapsēta:
London Borough Of Hounslow, Gunnersbury Cemetery

Smiltenes muižas īpašnieks. Pirmā HES Baltijas teritorijā cēlājs (1901., Smiltene, Tapera ezers). Mecenāts, dāvinājis slimnīcu Smiltenes pilsētai. Pec viņa iniciatīvas uzbūvēts šaursliežu dzelzsceļa posms Smiltene- Valmiera. Senas Livonijas dzimtas (cēlusies 13. gs. no līvu virsaiša Kaupo meitas pēcnācējiem).

Dzimis Sanktpēterburgā Krimuldas muižas īpašnieka Paula Hermaņa fon Līvena  un viņa sievas Natālijas, dzimušas fon der Pālenas, ģimenē.

1893. gadā viņa māte par 600,000 rubļiem nopirka Smiltenes muižu un 1895. gadā to uzdāvināja Paulam.

1899. gadā, ieguvis Pēterburgas Politehniskā institūta ceļbūves inženiera diplomu, Pauls fon Līvens ieradās Smiltenē uz pastāvīgu dzīvi.

Viņš savas muižas zemi sadalīja atsevišķos zemes gabalos un iznomāja tos Smiltenes iedzīvotājiem mūža rentē vai pārdeva, tādējādi radīdams priekšnoteikumus pilsētiņas izaugsmei.

1901. gadā Līvens uzcēla Smiltenes spēkstaciju Vidus dzirnavezera krastā,

1903. gadā uzcēla Smiltenes slimnīcu, kokzāģētavu ar tvaiku darbināmu elektrocentrāli pie Tiltlejas ezera.

1903. gada 14. septembrī, atklājot Smiltenes slimnīcu, viņš teicis:

„Es neesmu te uzcēlis fabriku, kas man nestu peļņu, es neesmu te uzcēlis ēku priekam, — es esmu uzcēlis ēku, kurā jūs visi nāksiet, līdznesdami savas sāpes. Lai Dievs dod, ka jūs visi aizietu no šejienes smaidīdami, tomēr būs daudzi, kas ienāks paši, bet kurus iznesīs piederīgie un draugi."

1904-1905. gados, Krievijas–Japānas kara laikā viņš izveidoja brīvprātīgo vienību ar pārvietojamo lazareti un devās sniegt palīdzību Mandžūrijas kaujas laukos ievainotajiem. Tur viņš iepazinās ar žēlsirdīgo māsu Natāliju fon Taubi jeb Lilī un 1905. gadā abi Maskavā apprecējās. Pēc atgriešanās Latvijā viņu ģimenē piedzima meita Marija (Rīgā 1907. gadā) un dēls Leonīds (Smiltenē 1909. gadā).

1911. gadā ar P. Līvena finansiālu atbalstu izbūvēja šaursliežu dzelzceļa līniju uz Valmieru,

1913. gadā Abula hidroelektrostaciju ar derivācijas kanālu.

Viņa brālis- Mežotnes muižnieks,- Anatols fon Līvens cīnījās par Latvijas atbrīvošanu no Krievijas Sarkanās armijas un pret Stučkas lielinieku marionešu valdību.

Kad Latvijas brīvības cīņu laikā 1919. gada sākumā lielinieki apcietināja P. Līvenu, muižas ļaudis esot devušies pie sardzes vīriem ar lūgumu viņu atbrīvot.

Pēc atbrīvošanas Pauls Līvens ar ģimeni emigrēja uz Vāciju, kur 1919. gada 13. septembrī viņa sievai Rostokā piedzima dēls Aleksandrs.

Smiltenes muižu Latvijas valdība nacionalizēja un pēc 1920. gada zemes reformas 1922. gadā ierīkoja viengadīgu piensaimniecības skolu.

Miris 1963. gada 11. maijā Londonā, apglabāts Ganersberijas kapsētā (Gunnersbury Cemetery).

***

Par Līvenu dzimtas aizsācēju tiek uzskatīts Turaidas līvu vecākais un "gandrīz ķēniņš" Kaupo. Pēc lēņu grāmatām Līvenu sencis Gerardus Līvo 1269. gadā un viņa dēls (latīņu: filius Gerardi Lyvonis) Johannes 1292. gadā bija Rīgas arhibīskapa vasaļi. Zināms, ka 15. gadsimtā dzīvojušajam Līdekem Līvam (Lüdeke Live) bija divi dēli - Jirgens un Johans, kas kļuva par divu dzimtas zaru ciltstēviem.

Johana Līva (miris 1501. gadā) pēcteči bija vairāku Vidzemes dižciltīgo dzimtu (tai skaitā Līvenu) dibinātāji. Tās pašas dzimtas piederīgie bija arī vēlākie baroni un grāfi Ungerni-Šternbergi (vācu: Ungern-Sternberg).

Savukārt Jirgena Līva pēcnācējiem Zviedru Vidzemes laikā Zviedrijas karaliene Kristīne I 1653. gadā piešķīra Zviedrijas baronu (brīvkungu) titulu, bet 1719. gadā karaliene Ulrika Eleonora Lielā Ziemeļu kara laikā grāfu titulu. Šis dzimtas zars (zviedru: Liewen) pārcēlās uz Zviedriju un pie tā piederēja vairāki zviedru karavadoņi

Avoti: news.lv, wikipedia.org

Nav pesaistītu vietu

    loading...

        Saiknes

        Saistītās personas vārdsSaitesDzimšanas datumsMiršanas datumsApraksts
        1Pauls fon LīvensPauls fon LīvensTēvs21.01.182107.07.1881
        2Natalie von LievenNatalie von LievenMāte10.09.184214.01.1920
        3Anatols Leonīds fon LīvensAnatols Leonīds fon LīvensBrālis16.11.187303.04.1937
        4Otto Andreas Fürst von LievenOtto Andreas Fürst von LievenOnkulis13.03.179809.03.1856
        5
        Carl Heinrich von LievenOnkulis08.07.179904.03.1881
        6
        Pauls LīvensBrāļa/māsas dēls00.00.190528.02.1965
        7Jānis LīvensJānis LīvensBrāļa/māsas dēls10.06.191112.12.1997
        8
        Kārlis Johans Kristofs fon LīvensBrāļa/māsas dēls28.05.191100.12.1996
        9
        Dina Antuanete fon HānsBrāļa/māsas meita08.07.190306.04.1982
        10
        Elisabeth von LievenSvaine17.02.187304.03.1941
        11Johans Georgs fon LīvensJohans Georgs fon LīvensVectēvs24.05.177526.02.1848
        12Frīdrihs Aleksandrs  fon der PālensFrīdrihs Aleksandrs fon der PālensVectēvs02.09.178020.01.1863
        13
        Oto Henrihs fon LīvensVecvectēvs00.00.172624.02.1828
        14Pēteris PālensPēteris PālensVecvectēvs17.07.174513.02.1826
        15Šarlote fon LīvenaŠarlote fon LīvenaVecvecmāte27.06.174224.02.1828
        16
        Aleksejs PālensBrālēns/māsīca
        17Kaupo no TuraidasKaupo no TuraidasRadinieks22.09.1217

        10.08.1904 | Krievu - japāņu karš. Kauja Dzeltenajā jūrā

        Krievu mēģinājums izlauzties no Portarturas ostas un japāņu blokādes. Abās pusēs ap 250 bojāgājušo un nogremdēti kuģi, bet kauja beidzās neizšķirti.

        Pievieno atmiņas

        02.01.1905 | Krievu - japāņu karš: Beidzas krievu bāzes Portarturas blokāde

        30.7.1904 – 2.1.1905

        Pievieno atmiņas

        27.05.1905 | Krievu-japāņu karš: sākās Cusimas kauja

        Pievieno atmiņas

        10.11.1917 | Krievijas dekrēts "Par kārtu un civilpakāpju likvidāciju"

        Об уничтожении сословий и гражданских чинов

        Pievieno atmiņas

        30.01.1918 | Soļi Latvijas neatkarības ceļā. Latvija un Igaunija pasludina savu neatkarību no Padomju Krievijas

        1917. gada 16. novembrī izveidotā Latviešu Nacionālā Padome 30. novembrī pasludināja Latvijas autonomiju, bet 1918. gada 30. janvārī deklarēja, ka Latvijai jābūt neatkarīgai, demokrātiskai republikai, kura apvienotu Kurzemi, Vidzemi un Latgali.

        Pievieno atmiņas

        15.01.1919 | Beidzas Latvijas Strādnieku, bezzemnieku un strēlnieku padomju I kongress, kurš apstiprina P. Stučkas valdību

        Pievieno atmiņas

        Birkas