Džordžs Brauns
- Dzimšanas datums:
- 15.06.1698
- Miršanas datums:
- 18.09.1792
- Mūža garums:
- 94
- Dienas kopš dzimšanas:
- 119256
- Gadi kopš dzimšanas:
- 326
- Dienas kopš miršanas:
- 84826
- Gadi kopš miršanas:
- 232
- Pirmslaulību (cits) uzvārds:
- Юрий Броун,
- Papildu vārdi:
- Georgs fon Brauns
- Kategorijas:
- Grāfs, Gubernators, Saistīts ar Latviju, Virsnieks
- Kapsēta:
- Norādīt kapsētu
Džordžs Brauns, arī Georgs fon Brauns bija Īrija dzimis Eiropas armiju virsnieks, kas ķeizarienes Annas valdīšanas periodā pārgāja Krievijas impērijas dienestā.
Tur tika paaugstināts par ģenerāli anšefu (general en chef) Septiņgadu kara laikā. Ķeizarienes Katrīnas II valdīšanas periodā ilgstoši bija Vidzemes ģenerālgubernators (1762—1792), no 1775. gada arī Igaunijas gubernators.
Dzimis 1698. gada 15. jūnijā Mahonas pilī, Īrijā, tās īpašnieka Džordža Brauna un viņa sievas Honoras Lasī ģimenē.
Mācījās Limerikas katoļu skolā.
1725. gadā iestājās Pfalcas kūrfirsta dienestā, pēc ģenerāļa Džeimsa Kīta ieteikuma 1730. gadā pārgāja Krievijas impērijas dienestā.
1735—1739 piedalījās Krievu-turku karā
1739. gadā krita turku gūstā. Pēc tam, kad Francijas sūtnis Osmaņu impērijā Vilnēvs viņu palīdzēja izpestīt no verdzības, Dž. Brauns dzīvoja Stambulā.
1740. gadā viņam ar vērtīgām ziņām par Osmaņu impērijas nākamā kara plāniem izdevās aizbēgt atpakaļ uz Krieviju.
Ķeizarienes Elizabetes valdīšanas periodā piedalījās
1741-1743 Krievijas karā pret Zviedriju
1740-1748 karā par Austrijas mantojumu.
Apprecējās ar Rīgas gubernatora Pētera Lasī meitu (pirmā laulība).
Izcēlās ar varonību Septiņgadu karā pret Prūsiju, uz īsu brīdi iecelts par Krievijas impērijas armijas feldmaršalu. Pēc smaga galvas ievainojuma visu mūžu bija spiests uz galvas nēsāt sudraba plāksni, kas pārklāja dziļu rētu.
1762. gadā pēc atteikšanās vadīt Krievijas armiju pret Dāniju, ķeizars Pēteris III viņu atvaļināja no militārā dienesta un iecēla par Vidzemes ģenerālgubernatoru
Šajā amata viņš pavadīja 30 gadus.
1765. gadā gubernators Brauns ķeizarienes Katrīnas II uzdevumā iesniedza Vidzemes landtāgam vairākus ierosinājumus dzimtbūšanas sloga mazināšanai.
1765. gadā Brauns otrreiz apprecējās ar Pētera fon Fītinghofa atraitni Eleonoru Kristīni, Vidzemes hoftiesas prezidenta Johana Frīdriha Mengdena meitu. Ieguva dzimtas īpašumā Siguldas un Smiltenes pilsmuižu.
1779. gadā, 80 gadu vecumā viņš no Svētās Romas impērijas ķeizara saņēma grāfa titulu.
Miris 1792. gada 18. septembrī Rīgā. Apglabāts Skaistkalnes katoļu baznīcas kapenēs.
Dž. Brauna dzimtmuižas
- Smiltenes muiža
- Siguldas un Ķempju muiža
- Gāles muiža pie Siguldas
- Paltmales muižas pie Līgatnes
- Veravas muiža
- Baltā muiža
- Pienavas muiža
- Džūkstes muiža
Avoti: wikipedia.org, timenote.info, regiment.ru
Nav pesaistītu vietu
Saiknes
Saistītās personas vārds | Saites | Apraksts | ||
---|---|---|---|---|
1 | Šarlote fon Līvena | Draugs | ||
2 | Anna Joanovna Ketlere, Anna I, Krievijas imperatore | Darba devējs | ||
3 | Katrīna II Lielā | Darba devējs |
Nav norādīti notikumi