Doroteja fon Līvena

Pievieno šai personai bildi!
Dzimšanas datums:
30.12.1784
Miršanas datums:
27.01.1857
Pirmslaulību (cits) uzvārds:
Kanstadt, Шевич, Бенкендорфов.
Papildu vārdi:
Dorothea Fürstin von Lieven, Kronstat, Шевич, Бенкендорфов.
Kategorijas:
Grāfs, Izlūks, spiegs, Kņazs, Saistīts ar Latviju
Tautība:
 vācietis
Kapa vieta:
Līvenu dzimtas kapi Mežotnes kapsētā
Kapsēta:
Mežotnes kapsēta

Doroteja fon Līvena bija Krievijas dienestā strādājošā vācbaltu izcelsmes sūtņa Kristofa fon Līvena sieva, ietekmīga Eiropas diplomātisko aprindu vidutāja Londonā un Parīzē 19. gadsimta sākumā un vidū, savu politisko paredzēšanas spēju dēļ iesaukta par "Sibylle diplomatique de l'Europe" (Eiropas diplomātijas Sibillu).

Doroteja dzimusi Rīgas militārā gubernatora Kristofera fon Benkendorfa un Krievijas ķeizarienes Katrīnas II draudzenes un galma dāmas Juliānas Šilingas fon Kanštatas ģimenē, .

Mācījusies Smoļnija institūtā Pēterburgā, tūlīt pēc tā beigšanas viņa 14 gadu vecumā apprecējās ar grāfu Kristoferu fon Līvenu.

1810. gadā viņa pārcēlās uz Berlīni.

1812. gadā uz Londonu, kur viņas vīrs bija Krievijas sūtnis politiski saspringtajā Napoleona karu laikā un pēckara periodā (1812-1834). Izmantojot savu inteliģenci un harizmu, viņa ieguva lielu ietekmi Eiropas diplomātiskajās aprindās, ko saglabāja līdz pat savai nāvei. Viņas tuvu paziņu lokā bijuši Lielbritānijas karalis Džordžs IV, Austrijas kanclers firsts Meternihs, hercogs Velingtons. Krievijas imperators Aleksandrs I 1825.gadā esot rakstījis: "Žēl, ka grāfiene Līvena valkā svārkus, no viņas būtu iznākusi teicama diplomāte".

Viņa spēlējusi lielu lomu diplomātiskajās aizkulišu sarunās, kas beidzās ar Beļģijas un Grieķijas valstu izveidošanu (1830). Slavena ar to, ka būdama ekskluzīvā sociālā kluba Almack's patronese, pirmā ieviesusi Anglijā jauno modes deju - valsi.

Valse Triste - Jean Sibelius - Beautiful Girl in White

1829. gadā iecelta par ķeizarienes Aleksandras galma dāmu.

1834. gadā atgriezās Pēterburgā, kur viņas vīram piešķīra kņaza titulu un nozīmēja par troņmantnieka, vēlākā imperatora Aleksandra II audzinātāju. Pēc personīgas traģēdijas (divu jaunāko dēlu nāves) pārcēlās uz Parīzi, kur drīz vien kļuva par neatkarīgu diplomāti, kuras salonā tikās daudzi tā laika slavenākie politiķi. 

Krimas kara laikā (1854-1856) viņa palīdzēja risināt diplomātiskās sarunas starp Krieviju un tās pretiniekiem Franciju un Lielbritāniju.

Mirusi Parīzē 73 gadu vecumā, apglabāta Mežotnes pils kapsētā blakus saviem priekšlaicīgi mirušajiem dēliem.

Līvenu dzimta sevi uzskata par Turaidas līvu vecākā ("karaļa") Kaupo (miris 1271.gadā) pēcnācējiem. Kaupo nav bijuši dēlu, kas varētu mantot zemes,  bet tikai meitas. Par Kaupo pēcnācējiem sevi uzskata  Ungernu-Šternbergu dzimta. Pēc vēsturnieka Jirgena fon Ungerna-Šternberga pētījumiem secināts ka viņa dzimta cēlusies no Rīgas bīskapu vasaļa Johana, kas bija apprecējis Kaupo otro meitu.

Avots : Wikipedia

Avoti: wikipedia.org

Vietas

Bildes Nosaukums Saites No Līdz Apraksts Valodas
1Mežotnes muižas pilsMežotnes muižas pilsdzīvojislv, ru

    loading...

        Saiknes

        Saistītās personas vārdsSaitesDzimšanas datumsMiršanas datumsApraksts
        1Aleksandrs fon LīvensAleksandrs fon LīvensDēls09.03.180605.11.1885
        2Konstantin BenckendorffKonstantin BenckendorffBrālis31.01.178506.08.1828
        3Alexander von BenckendorffAlexander von BenckendorffBrālis23.06.178123.09.1844
        4Kristofs fon LīvensKristofs fon LīvensVīrs06.05.177429.12.1838
        5Oto Henrihs fon LīvensOto Henrihs fon LīvensSievas/vīra tēvs00.00.172624.02.1828
        6Šarlote fon LīvenaŠarlote fon LīvenaSievas/vīra māte27.06.174224.02.1828
        7Kārlis fon LīvensKārlis fon LīvensSvainis01.02.176731.12.1844
        8Иван Егорович ШевичИван Егорович ШевичSvainis00.00.175404.10.1813
        9Johans Georgs fon LīvensJohans Georgs fon LīvensSvainis24.05.177526.02.1848
        10Graf Klemens von MetternichGraf Klemens von MetternichPartneris, Draugs15.05.177311.06.1859
        11Džordžs  KanningsDžordžs KanningsPartneris11.04.177008.08.1827
        12Пётр  ДолгоруковПётр ДолгоруковPartneris19.12.177708.12.1806
        13Константин ПавловичКонстантин ПавловичPartneris27.04.177915.06.1831
        14Чарльз ГрейЧарльз ГрейPartneris, Draugs13.03.176417.07.1845
        15Франсуа ГизоФрансуа ГизоPartneris, Draugs04.10.178712.09.1874
        16Kaupo no TuraidasKaupo no TuraidasAttāls radinieks22.09.1217
        17Jans LīvensJans LīvensAttāls radinieks24.10.160708.06.1674
        18Anatols Leonīds fon LīvensAnatols Leonīds fon LīvensAttāls radinieks16.11.187303.04.1937

        23.03.1801 | Galma apvērsuma rezultātā nogalināts Krievijas cars Pāvils I

        Pievieno atmiņas

        28.03.1854 | Turpinās Krimas karš. Osmaņu impērijas pusē karā iesaistās Anglija un Francija

        Krimas karu pret Osmaņu impēriju Krievija iesāka 1853. gada oktobrī. Kara iesākšanas iegansts Krievija bija "ortodoksālo kristiešu aizsardzība". Karš ilga trīs gadus, līdz 1856. gada februārim. Kara rezultātā Krievija ieguva Krimas pussalu, bet zaudēja savus iepriekšējos sabiedrotos- kopš 1815. gada Vīnes kongresa laikiem- Franciju, Lielbritāniju, Sardīniju.

        Pievieno atmiņas

        Birkas