Rolands Kalniņš  bija latviešu kinorežisors. Divas viņa filmas — "Elpojiet dziļi" (1967) un "Ceplis" (1972) — iekļautas Latvijas kultūras kanonā. R. Kalniņš - viena no latviešu kino talantīgākajām personībām bija arī visvairāk padomju ideoloģijas mašīnērijas un cenzūras nesaudzētākā.

Dzīvesgājums

Dzimis 1922. gada 7. maijā Ludzas apriņķa Istras pagasta Vecslabadā pasta darbinieku ģimenē. Mācījās Rīgas pilsētas 1. ģimnāzijā (1937—1940).

Pēc Otrā pasaules kara 1947. gadā uzsāka darbu Rīgas Kinostudijā patstāvīgi apguva režisora arodu. Iesākumā strādāja par režisora palīgu, tad režisora asistentu un vēlāk par otro režisoru filmās "Salna pavasarī", "Latviešu strēlnieka stāsts" u.c.

Rolands Kalniņš deva priekšroku vēsturiskām un sociālām spēlfilmām, eksperimentēja ar formu un atveidi.

1959. gadā režisēja savu pirmo spēlfilmu "Ilze". 

1960. gadu filmas — "Akmens un šķembas" un "Elpojiet dziļi" — tika atzītas par nevēlamām un izņemtas no padomju kino aprites. Tapšanas procesā tika apturēta arī viņa filma "Piejūras klimats", kas, pēc mūsdienu kritiķu domām, varēja kļūt par nozīmīgu filmu latviešu kinematogrāfijā.

Kalniņš uzņēma arī dokumentālo kino. Dokumentālā filma "Saruna ar karalieni" par aktrises Vijas Artmanes radošo darbību tika apbalvota ar "Lielā Kristapa" balvu kā labākā pilnmetrāžas dokumentālā filma (1980).

Kopš 1962. gada Latvijas Kinematogrāfistu savienības biedrs. Rolands Kalniņš ir arī viens no kinostudijas "Trīs" (1989) dibinātājiem, kurā tika izveidots apjomīgs dokumentālais kinoprojekts par 20. gadsimta Latviju. Sižets par Rolandu Kalniņu ir iekļauts videofilmu "Kinogadsimts Latvijā" ciklā (1999).

Atzinības un apbalvojumi

Filmai "Karalienes bruņinieks" izteikta atzinība PSRS sporta kino festivālā.

1967. g.  Filma "Akmens un šķembas" Kišiņevas kinofestivālā ieguva balvu par labāko scenāriju .

1989. g. Latvijas PSR Nopelniem bagātais kultūras darbinieks.

1999. g. Valsts kultūras fonda stipendiāts.

1998. g. Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieks.

2005. g. Nacionālā filmu festivāla "Lielais Kristaps" balva par mūža ieguldījumu kinomākslā 

2018. gadā saņēma Izcilības balvu kultūrā par viņa filmas "Elpojiet dziļi" jeb "Četri balti krekli" iekļaušanu 2018. gada Kannu kinofestivālā.

Filmogrāfija

Režisors

Spēlfilmas

• 1959 — "Ilze"
• 1960 — "Vētra"
• 1962 — "Atmaksa"
• 1963 — "Pazemē"
• 1966 — "Akmens un šķembas"
• 1967 — "Elpojiet dziļi"
• 1970 — "Karalienes bruņinieks"
• 1972 — "Ceplis"
• 1974 — "Piejūras klimats"
• 1975 — "Četri pavasari"
• 1978 — "Vīru spēles brīvā dabā"
• 1980 — "Trīs dienas pārdomām"
• 1983 — "Akmeņainais ceļš"
• 1985 — "Spēle notiks tik un tā"
• 1987 — "Ja mēs visu to pārcietīsim"
• 1989 — "Tapers"
• 2007 — "Rūgtais vīns"

Dokumentālās filmas

• 1963 — "Man vajadzēja būt saudzīgākam"
• 1980 — "Saruna ar karalieni"
• 1999 — "Mūžīgais Fausts"

Pasūtījuma filmas

• 1963 — "Tā nav slimība"
• 1969 — "Tā dejo Latvijā"

Otrais režisors

• 1955 — "Salna pavasarī"
• 1956 — "Cēloņi un sekas"
• 1957 — "Kā gulbji balti padebeši iet"
• 1957 — "Nauris"
• 1958 — "Latviešu strēlnieka stāsts"
• 1964 — "Līdz rudenim vēl tālu"
• 1968 — "Mērnieku laiki"

Režisora asistents

• 1949 — "Rainis"
• 1950 — "Padomju Latvija"

Mākslinieciskais vadītājs

• 1977 — "Puika"

Scenārija autors

• 1957 — "Tautas mākslinieks"

Producents

• 1991 — "Cilvēka bērns"
• 1999 — "Mūžīgais Fausts"
• 2005 — "Ardievu, divdesmitais gadsimt!"

VDK kartotēka

Rolanda Kalniņa kartīte ir publiskotajā VDK savervēto aģentu kartotēkas daļā. Tajā apgalvots, ka viņš kā aģents "Dzeļme" savervēts 1975. gada jūnijā. Kalniņš savu sadarbību noliedzis.

       ***

Rolands Kalniņš: Filma "Četri balti krekli" oficiāli nemaz nebija aizliegta... Tomēr filmu nerādīja, un es domāju, ka to panāca toreizējais laikraksta Cīņa redaktors Ilmārs Īverts. Viņš ar savu Ciņas kolektīvu ieradās uz filmas pirmizrādi, noskatījās, pateica paldies un aizgāja. Pēc tam varēja just, ka sākusies pretdarbība. Filmas kopiju vajadzēja sūtīt uz Ļeņingradu, jo bija norunāts, ka filmu dublēs un dziesmas subtitrēs. Sapratām, ka mūsu priekšniecība ir vienojusies ar Maskavu, ka filmu tomēr nedublēs ... Filmu parādīja tikai 1988.gadā.[...] Tikai vēlāk tenku līmenī uzzinājām, ko lielie lēmēji ir teikuši. Piemēram, par filmu "Cetri balti krekli" es dzirdēju, ka tur notiekošā sēde uztverta kā Centrālkomitejas politbiroja sēde un kāds politbiroja loceklis izteicies, ka viņi tomēr neesot tādi muļķi, kādi parādīti filmā. Lai vai kā - filmas liktenis bija izlemts. Kaut tolaik tika sludināts, ka CK tikai izsaka viedokli, bet neko neaizliedz, realitāte bija cita - CK viedoklis bija kategoriska pavēle.

Avots: žurnāls Patiesā Dzīve, 2023.

     ****

Kinokritiķis E.Riekstiņš 1988.gadā:  R.Kalniņa filma " Es visu atceros, Ričard!" [Akmens un šķembas] savā laikā tika plaši demonstrēta PSRS ārpus Latvijas, kur tā guva pozitīvas atsauksmes. Un pavisam īsu brīdi pašu mājās, kaut gan nekad oficiāli netika aizliegta. "Sabiedriskās domas" spiediena rezultāta dēl filmu pārtauca demonstrēt, lai gan nekādu politisku aplamību nevarēja sameklēt. Nepatika tematika, un ar to pietika. Vēl paradoksālak bija ar citu R.Kalniņa filmu "Elpojiet dziļāk!." Filmā pat laikam nebija nekā tāda, kas kaut formāli varētu dot iemeslu pretenzijām. Tomēr to aizliedza, ar Ministru Padomes lēmumu atlīdzinot kinostudijai izdevumus par filmas uzņemšanu. 

Vēl viena R.Kalniņa filma pat netika pabeigta. Runa ir par "Piejūras klimatu," kas īpaši formas ziņā solījās but latviešu kino neparasts darbs, neapšaubāmi veicinātu tā attīstību. Uzdrošinos to apgalvot, jo toreiz bija iespēja noskatīties uzfilmēto materiālu. Par nākamo filmu "atbildīgi", patiesībā neatbildīgi amatvīri atļāvās spriest pēc dažām uzfilmēām epizodēm.... Mūsu dzīves nomelnošana un viss...

    ***

Meita no pirmās laulības - Silvija, mazdēls - Valts Kalniņš- KNAB sab. konsult. padomes vadītājs.