Juris Krīgens

Pievieno šai personai bildi!
Dzimšanas datums:
24.12.1898
Miršanas datums:
21.03.1977
Apglabāšanas datums:
25.03.1977
Tēva vārds:
Toma dēls
Papildu vārdi:
Krīģens
Kategorijas:
Aizsargs, Diriģents, Dzimis Latvijā, Inženieris, Neatkarības kauju dalībnieks, Pedagogs, skolotājs, Rakstvedis, Sabiedrisks darbinieks, Sarkanā krusta biedrs, Ērģeļnieks, Ķīmiķis
Tautība:
 latvietis
Kapsēta:
Salem, City View Cemetery

Juris Krīgens bija farmaceits, diriģents, pedagogs un sabiedrisks darbinieks.

Dzimis 1898. XII 24. (pēc vecā stila 11. decembrī) plkst. 16.00 Rucavas (vēlākajā Dunikas) pagastā saimnieka Toma Krīgena (dz. 1864. g. decembrī - m. ?) un viņa sievas Katrīnas (Pumpure Katrīna) ģimenē. 

13. decembrī mācītājs Rīmšneiders viņu krista Rucavas baznīcā. Kūmās: Juris Krīgens, saimnieks Jānis Krīgens ar sievu Annu.

Pēc klasiskās proģimnāzijas beigšanas Liepājā (4 klases vidusskolas izglītība) turpat sācis aptiekāra mācekļa gaitas, bet  aptiekāra palīga grādu ieguvis Tērbatas universitātē (provizora palīga eksāmenus pie Tērbatas augstskolas nolicis 04.12.1918.). Annas aptiekā no 30.09.1914. līdz 01.08.1918.

Sabiedriskajam darbam J. Krīgens pievērsās jau agrā jaunībā, darbodamies Liepājas jauniešu biedrības valdē par sekretāru.

1919. I 10. līdz 1919. VII 4. pārvalda Vaiņodes aptieku.

1919. VIII 07. apprecas ar Emīliju Pabērzs (Jāņa un Annas meitu, dz. 19.04.1899. Liepājā - m. 20.01.1984. Liepājā), vēlāk šķirti. Sievai Liepājā ir nams kā mantojums.

1919. X 08. iesaukts Latvijas armijā un ieskaitīts Aizputes kājnieku pulkā par rakstvedi.

1919. X 20. Pārcelts uz Liepājas Garnizona lazareti (Liepājas kara slimnīcu) kā rakstvedis.

1919. XI 5. - 15. piedalījies Latvijas armijas kaujās ar Bermonta bandām pie Liepājas.

1920. I 07. Iecelts par Liepājas Garnizona lazaretes saimniecības pārzini (Slimnīcas saimniecības priekšnieku), no šī paša datuma farmaceits leitnants. Alga - 510 Latvijas rubļi mēnesī.

1920. IV 09. Liepājā piedzimst meita Eleonore Edīte (m. ? Liepājā). Edīte Krīgene 1940. gadā beidz Liepājas valsts lietišķās mākslas vidusskolu, kā Šķiedras darbnīcas abituriente aužot brūnu vilnas segu ar krāsainiem rakstiem un diplomdarbā darinot arī Bārtas novada tautas tērpu. Absolventu sarakstā tai gadā minēta Krīgene Elionora. 1941. gada rudenī Lutera draudzes baznīcas ziņās lasāms, ka uzsaukti Edgars Andersons un Eleonora Edīte Ida Krīgens. Edgars Andersons arī minēts tā gada Liepājas valsts lietišķās mākslas vidusskolas absolventu sarakstā.

1920. VIII 01. atvaļināts no aktīvā kara dienesta.

Piedalījies Latvijas Atbrīvošanas karā. Pēc Latvijas atbrīvošanas cīņām viņš no Liepājas pārcēlās uz dzīvi laukos (uz Bārtu, pēc tam uz Rucavu) un iesaistījās pagasta pašvaldības, kooperācijas, draudzes pārvaldes un kultūras dzīves pasākumos.​

1923. IX 01. Liepājā piedzimst meita Mirdza (Meiere, m. 1998.), kura vēlāk strādājusi Liepājā 2. aptiekā vai nu P. Stučkas ielā 38 (tagad Ezera iela) (tāda aptieka tur ir ap 1958. gadu) vai visticamāk Klaipēdas ielā 68 (tāda aptieka tur ir ap 1985. gadu). 

1923. gadā apbalvots ar Latvijas brīvības kara piemiņas zīmi.

1923/1940. Aizsargu organizācijā.

1923. gadā iestājas Latvijas Universitātes Ķīmijas fakultātē, studiju virziens - farmācija.

1926. III 21. Rucavā (Paurupē) piedzimst dēls Jūlijs Ilmārs (m. 06.10.1998.), kurš vēlāk bijis leģionā. 

1928. apbalvots ar Latvijas atbrīvošanas cīņu 10. gadu piemiņas medaļu.

1930. II 08. apprecas ar Annu Alvīni Balčus (dz. 18.05.1910. (pēc jaunā stila) Rucavā - m. 03.04.1995. Sēlemā, Oregonā, ASV), Miķeļa un Katrīnas meitu.

1930. IX 03. Rīgā piedzimst meita Dzidra Vaira (Stūris, m. 11.06.2005. Latvijā).

1931. IX 28. Liepājā piedzimst dēls Rainis Juris.

1934. valsts 16 gadu pastāvēšanas svētkos apbalvots ar Aizsargu organizācijas Nopelnu Krustu kā Liepājas aizsargu pulka 2. bataljona farmaceits.

1935. gada tautas skaitīšanā (Rīgā) minēts, ka bez latviešu valodas Juris Krīgens rakstiski un mutiski prot arī krievu, vācu un franču valodu. Pastāvīgā dzīvesvieta: Liepājas apriņķa Rucavas pagasta Paurupes b. apdz. v. Alkšņa mājā.

1936. Liepājas XV aizsargu pulka farmaceits.

1937. Liepājas slimo kases aptiekas pārvaldnieks un Farmācijas pārvaldes pilnvarnieks Liepājas un Aizputes apriņķos un tās ārstniecisko līdzekļu lieltirgotavas pārvaldnieks (Farmācijas pārvaldes 4. ārstniecības līdzekļu lieltirgotavas vadītājs Liepājā).

1937. III 30. piedzimst dēls Arnis Gunārs.

1939. VI 26. Liepājā piedzimst dēls Māris Jānis, miris traģiskā nāvē 1962. gada 13. oktobrī pie Barstovas (Barstow) Kalifornijā.

Vēl Jurim Krīgenam ir meita Daina, iesvētīta 1961. gadā latviešu ev.-lut. Vienības draudzē Grand Rapidos, Mičiganā.

1940. I 13. beidzis Latvijas Universitāti, farmācijas maģistrs (mag. pharm.).

Farmācijas pārvalde 1942. gadā paziņo, ka saskaņā ar Farmaceitu palīgu pārbaudījumu komisijas 1942. gada 27. jūlija sēdes lēmumu farmaceitu palīgu pārbaudījumus ir izturējusi un farmaceitu palīgu pakāpi ar likumos un noteikumos paredzētām tiesībām ir ieguvusi arī aptieku praktikante Anna Krigens.

Rucavas aptiekas īpašnieks, bijis aptiekārs arī Bārtā, Latvijas Sarkanā Krusta Rucavas nodaļas priekšnieks.

Rucavas brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrības priekšnieks.

Saimnieciskā laukā ļoti aktīvi piedalījies Rucavas kooperatīva "Pašpalīdzība" (revīzijas komisijas priekšsēdētājs) un Liepājas patērētāju biedrības "Centība" pārvaldē ("Centībā" ar zemkopības ministra J. Birznieka rīkojumu par revīzijas komisijas locekli iecelts 1937. gadā un ir tajā līdz 1940. gadam, kad, laikiem mainoties, tiek atcelts).

Savienības Rucavas Tautas nams valdes loceklis.

Mūzika J. Krīgenam bijusi sirdslieta jau no agras bērnības. Tēva mājā katru svētdienu notiek kora mēģinājumi, kas attīsta ne tikai labu dzirdi, bet arī muzikālo gaumi. Notis pazīt un harmoniju spēlēt iemācījies patstāvīgi, bet Bārtas pamatskolā mācījies arī ērģeļu spēli pie draudzes ērģelnieka Bergmaņa tēva. Vēlāk muzikālo izglītību ieguvis pašmācības ceļā.

Apmeties uz dzīvi Rucavā, ievēlēts par Rucavas Mūzikas un dziedāšanas biedrības priekšnieku, dibinājis šīs biedrības kori (vīru un jaukto kori), kas, sākot ar 1928. gadu piedalījies visos pēdējos Latvijas brīvības 12 gados rīkotos Latvijas vispārējos un Lejas Kurzemes novadu dziesmu svētkos, koncertēdams arī Lietuvā. Par pareiziem tautas tērpiem koris iegūst īpašumā valstsprezidenta A. Kvieša balvu - latvju kokli. Koris saņēmis godalgu arī dziesmu karā Liepājas novada dziesmu svētkos. Pie biedrības pastāvēja arī diezgan paprāvs tauru orķestris, vadījis šo biedrības pūtēju orķestri. Kādu laiku bijis arī Rucavas draudzes ērģelnieks.

Nodibinoties Lejaskurzemes lauku diriģentu biedrībai, Krīgens ievēlēts par šīs biedrības priekšnieku (pēc citiem avotiem - arī noorganizējis šo biedrību).

Biedrības rīkoto novadu svētkos vairākkārtīgi izvēlēts par svētku virsdiriģentu. Bijis virsdiriģents Aizputes, Alsungas, Bārtas, Embūtes, Nīcas, Priekules un Rucavas novada dziesmu dienās.

1936. gadā bijis Kurzemes diriģentu biedrības priekšnieka biedrs (pēc "Latvju enciklopēdijas" - Kurzemes Diriģentu biedrības valdes priekšnieks). 

Kad Lejaskurzemes lauku diriģentu biedrība apvienojas ar Kurzemes diriģentu biedrību, arī šīs organizācijas vadība tiek uzticēta Krīgenam, viņš bija tās vadītājs līdz Latvijas atstāšanai.

Viņš darbojas arī Liepājas filharmonijā kā valdes priekšsēdis un bija pēdējais tās vadītājs.

Kopā ar toreizējo Liepājas pilsētas galvu Jāni Blauu un pilsētas skolu valdes priekšnieku Jāni Vinteru (Liepājas Izglītības biedrību) viņš vācu okupācijas laikā 1943. gadā sarīkoja pēdējos Liepājas dziesmu svētkus, kas sava nacionālā rakstura dēļ (jo gan saturā, gan ārējā ziņā bija izteikti latviski) sagādāja Krīgenam nepatikšanas vācu okupācijas iestādēs - okupācijas varasvīri lietoja pret rīkotājiem represijas.​​

1942. gadā, lai sekmīgāk veiktu brīvprātīgo reģistrācijas darbu Liepājas apriņķī, nodibināta brīvprātīgo organizēšanas komiteja ar priekšsēdētāju — Liepājas-Aizputes apr. policijas priekšnieku pulkv.ltn. J. Lējēju un locekļiem — ltn. J. Bierni, Grobiņas pilsētas vecāko Dr. O. Evaldsonu, Priekules virsmežzini Vītolu un farmaceitu J. Krīgenu.

13.12.1942. ārstu zinātniskā sapulcē Liepājas pilsētas slimnīcā provizors J. Krīgens referē par Latvijas drogām.

1943. gadā svinīgā aktā Rīgā Lielās ģildes zālē Juris Krīgens saņem reprivatizācijas dokumentus un atgūst atpakaļ Rucavas pagasta aptieku. Pavisam reprivatizācijas dokumentus saņēma 84 aptieku īpašnieki.

Tomēr "Farmaceitu Žurnālā"  1944. gada jūnijā lasāms, ka saskaņā ar ģenerālkomisāra Rīgā rīkojumu privatizēta arī Rucavas aptieka. 

Emigrācijas laikā Vācijā dzīvojis Ravensburgas tuvumā. Ierodoties franču okupācijas armijai un dibinoties latviešu pārstāvībai, radās vajadzība arī pēc sava kora. Dziedātāji gan bija, bet nebija nošu. Palīgā nāca diriģenta pieredze un atmiņa: pēc atmiņas tika rekonstruētas 18 dziesmas, starp tām J. Zālīša "Ceļš uz dzimteni", Vītola "Gaismas pils", Jurjānu Andreja kantāte "Tēvijai", kuru uzveda 1945. gada 18. novembrī.

Koris un Tālivalža Ķeniņa nodibinātā teātra grupa daudz palīdzēja latviešu prestiža celšanā un labu attiecību uzturēšanā ar franču okupācijas kara spēku.Trupa dažreiz koncertēja kopā ar vīru dubultkvartetu Jura Krīgena vadībā, sagatavojot programmu arī franču valodā. Par to franču karavīru ansamblis savukārt revanšējās ar latviski nodziedātām tautas dziesmām "Strauja strauja upe tecēj'" un "Kur tu teci, gaiīti manu...". 

Vācijā viņš dibināja jaukto kori un vīru ansambli Fronhofenā, sarīkoja arī vairākus koncertus.

Trimdas posmā Vācijā vienu mācību gadu bija dziedāšanas skolotājs Ausekļa ģimnāzijā Augsburgā un Haunštetes pamatskolā.

Bija dziesmu svētku rīcības komitejas loceklis un draudzes ērģelnieks.

1950. gada janvārī izceļo uz Oregonu ASV un iesaistās sabiedriskā darbā. Bija viens no Oregonas Latviešu biedrības dibinātājiem, ilggadējs (9 gadus) priekšsēdis un pie biedrības nodibinātā latviešu bēru fonda vadītājs (valdes priekšsēdis), dzejnieces Zinaidas Lazdas piemiņas fonda valdes priekšsēdis un kasieris un šī fonda izdotā žurnāla Vilnis ​redaktors (4 nr.). ​Oregonas latviešu biedrība Krīgenu ievēlējusi par savu goda biedru.

1953. gadā ASV 55 gadu vecumā beidzis Vilametas universitāti Sālemā ar dabaszinātņu bakalaura grādu (B.A.) (citos avotos - bakalaura grādu ķīmijā).

Kaut jau sasniedzis pensijas vecumu, viņš turpināja strādāt Oregonas pavalsts apgādes nodaļā (Oregonas finanšu departamentā) par materiālu pārbaudes inženieri. Ķīmiķis Harvey Machine Co. pētniecības nozarē.

1965. gadā Otro Rietumkrasta dziesmu svētku rīcības komitejas priekšsēdētājs.

Daudz pūlējies latviešu solistu koncertu noorganizēšanā rietumu krastā.

Miris 21.03.1977. rītā Sēlemā, Oregonā, ASV.

Latvijas Nacionālā arhīva Armijas štāba personas lietu kolekcijā glabājas Latvijas Armijas virsnieku personas lietas, tajā skaitā arī Krīgena Jura Toma dēla, dz. 24.12.1898., lieta attiecībā uz 1919.-1920. gadu, bet ASV farmaceita Aleksandra Dzirnes (1907-2001) privātarhīvā (atrodas Latvijas Nacionālajā arhīvā) - farmaceita, literāta Jura Krīgena un Mildas Izaks vēstules laikposmā no 1953. līdz 1978. gadam.  

Avoti:     

  1. Farmaceitu Žurnāls, Nr. 6 (01.06.1944.)
  2. Komunists (Liepāja), Nr. 47 (04.08.1940.)
  3. Kurzemes Vārds, Nr. 14 (17.01.1935.)
  4. Kurzemes Vārds, Nr. 138 (21.06.1936.)
  5. Kurzemes Vārds, Nr. 34 (11.02.1940.)
  6. Kurzemes Vārds, Nr. 146 (18.06.1940.)
  7. Kurzemes Vārds, Nr. 100 (25.10.1941.)
  8. Kurzemes Vārds, Nr. 52 (04.03.1942.)
  9. Kurzemes Vārds, Nr. 289 (12.12.1942.)
  10. Kurzemes Vārds, Nr. 289 (10.12.1943.)
  11. Laiks, Nr. 98 (06.12.1952.)
  12. Laiks, Nr. 51 (27.06.1953.)
  13. Laiks, Nr. 1 (03.01.1959.)
  14. Laiks, Nr. 11 (05.02.1964.)
  15. Laiks, Nr. 27 (02.04.1977.)
  16. Laiks, Nr. 28 (06.04.1977.)
  17. Laiks, Nr. 29 (09.04.1977.)
  18. Latvija, Nr. 6 (12.02.1955.)
  19. Latvija Amerikā (15.07.1961.)
  20. Latvija Amerikā, Nr. 53 (03.07.1965.)
  21. Latvija Amerikā, Nr. 10 (01.02.1969.)
  22. Latvju enciklopēdija 1962-1982, 2. sējums. Amerikas Latviešu apvienības Latviešu institūts. Rockville, MD ASV, 1985.
  23. LVVA 1640-1-526-289, 5601-1-3238
  24. LVA 1987-1-14063-I
  25. Rīkojuma Vēstnesis, Nr. 152 (06.08.1942.)
  26. Rīts, Nr. 82 (16.11.1934.)
  27. Rusmanis, Sigurds. Kursas Laiks (23.03.1995.)
  28. Studentu Dzīve, Nr. 62 (28.09.1937.)
  29. Valdības Vēstnesis, Nr. 8 (12.01.1938.)
  30. http://www.archivesportaleurope.net/lv/ead-display/-/ead/pl/aicode/LV-LNA/type/fa/id/LV-LNA-AVIA-F2062/dbid/C16155848/search/0/Kr%C4%ABgena
  31. http://www.archivesportaleurope.net/lv/ead-display/-/ead/pl/aicode/LV-LNA/type/fa/id/LV-LNA-VA-F5601/dbid/C12913878/search/0/Kr%C4%ABgens
  32. LVVA Studentu datubāze. Pieejams: http://www.archiv.org.lv/studenti/index.php?id=1&kods=1&rinda=0&uzvards=Kr%C4%ABgens&vards=&dzimg=&dzim=&fakultate=&matrikula=&lieta=&gads=&apraksts=
  33. 1935. gada tautas skaitīšana. Personas kartīte pieejama: https://www.familysearch.org/ark:/61903/3:1:3Q9M-C3SH-7WQW?i=433
  34. Dienesta saraksts. Pieejams: https://www.familysearch.org/search/film/103449404?cat=3009087
  35. Pase. Pieejama: https://www.familysearch.org/search/film/103797911
  36. https://lmmdv.edu.lv/absolventi
  37. http://www.lvva-raduraksti.lv/lv/menu/lv/2/ig/1/ie/99/book/5040.html
  38. https://nekropole.info/lv/Mirdza-Meiere

Avoti: LVVA, biographien.lv

Nav pesaistītu vietu

    loading...

        Saiknes

        Saistītās personas vārdsSaitesDzimšanas datumsMiršanas datumsApraksts
        1Māris Jānis KrīgensMāris Jānis KrīgensDēls26.06.193913.10.1962
        2
        Jūlijs Ilmārs KrīgensDēls21.03.192606.10.1998
        3Dzidra Vaira StūrisDzidra Vaira StūrisMeita03.09.193011.06.2005
        4Mirdza MeiereMirdza MeiereMeita01.09.192300.00.1998
        5Miķelis KrīgensMiķelis KrīgensBrālis24.12.188827.02.1978
        6Anna Alvīne KrīgensAnna Alvīne KrīgensSieva18.05.191003.04.1995Otrā sieva
        7Emīlija KrīgenaEmīlija KrīgenaSieva19.04.189920.01.1984Pirmā sieva
        8Miervaldis ZiemelisMiervaldis ZiemelisBrāļa/māsas dēls20.01.193924.06.2018
        9Skaidrīte JaunarājaSkaidrīte JaunarājaBrāļa/māsas meita28.06.193415.11.2004
        10Mārtiņš MeiersMārtiņš MeiersZnots00.00.191726.12.1996
        11Ķērsta PirktiņšĶērsta PirktiņšBrālēns/māsīca04.09.189926.08.1979
        12Juris KrīgensJuris KrīgensBrālēns/māsīca26.09.189827.12.1941
        13
        Jānis BrušvitsBrālēns/māsīca06.03.189912.11.1941
        14Juris Tālivaldis KrīgensJuris Tālivaldis KrīgensRadinieks05.02.193804.05.2011Brālēna dēls
        15Gaitis Ivars KrigensGaitis Ivars KrigensRadinieks31.10.193607.09.2016Brālēna dēls
        16Mareks VeisbuksMareks VeisbuksRadinieks17.07.197600.05.2007Māsīcas mazmazdēls
        17Horsts VeisbuksHorsts VeisbuksRadinieks26.01.196426.11.2010Māsīcas mazmazdēls
        18Biruta RolleBiruta RolleRadinieks00.00.192919.03.1967Otrās pakāpes brālēna meita
        19Velta Auzāne-RolleVelta Auzāne-RolleRadinieks23.03.192727.01.2014Otrās pakāpes brālēna meita
        20Juris RolleJuris RolleRadinieks27.07.190211.04.1992Otrās pakāpes brālēns
        21Toms RolleToms RolleRadinieks29.03.192200.00.1992Otrās pakāpes māsīcas dēls
        22Alfrēds RolleAlfrēds RolleRadinieks22.02.193229.10.2007Otrās pakāpes brālēna dēls
        23
        Anna Sofija PērkonsRadinieks07.02.194214.10.2015Otrās pakāpes brālēna meita
        24
        Juris VeisbuksRadinieks15.07.191900.00.1945Otrās pakāpes brālēns
        25Toms VeisbuksToms VeisbuksRadinieks15.07.191910.07.2007Otrās pakāpes brālēns
        26
        Rasma BrušviteRadinieks10.05.192600.00.1946Brālēna meita
        27Miķelis RolleMiķelis RolleRadinieks13.02.189207.07.1979Otrās pakāpes brālēns
        28Toms RolleToms RolleRadinieks24.04.189726.09.1976Otrās pakāpes brālēns
        29
        Juris VeisbuksRadinieks21.09.188123.04.1935Tēva brālēns
        30Eduards RolleEduards RolleRadinieks07.10.192930.12.1967Otrās pakāpes brālēna dēls

        Nav norādīti notikumi

        Birkas