Monta Kroma (dzimusi Monta Apse, dzimusi 1919. gada 27. februārī Jelgavā, mirusi 1994. gada 25. jūlijā Rīgā, apglabāta Raiņa kapos) bija latviešu dzejniece, viena no spilgtākajām modernistēm 1960.—1980. gadu latviešu dzejā.

Biogrāfija

Dzimusi kā Monta Apse 1919. gadā Latvijas brīvības cīņu laikā Jelgavā, drēbnieka Jāņa Apses  ģimenē. Vecāki pārcēlās uz dzīvi Rīgā, kur tēvs miris, kad Montai bija viens gadiņš. Kad Montai bija 13 gadi, nomira arī viņas māte un Monta nokļuva audžuģimenē pie klases biedrenes vecākiem Pārupiem, kurā valdīja kreisi politiskie uzskati. Pārupu meitai Verai Šarlotei (Montas klases biedrenei) bija meitas Baiba un Helēna, kura vēlāk kļuva par Heinrihsoni. Vēlākos gados Monta ļoti pieķērās Helēnai Heinrihsonei, bija ciešas draudzenes, lai gan bija 30 gadu starpība. Helēna ar vīru par Montu rūpējušies līdz viņas mūža galam, jo Montai pašai bērnu nebija.

1939.gadā Monta apprecējās cietumā ar revolucionāru ideju pārņemto politieslodzīto Kārli Eduardu Kromu, kurš bija 5 gadus vecāks un nāca no Kalncempju pagasta. Iznācis no cietuma viņš saņēma augstu amatu - čekas izmeklēšanas daļas priekšnieks. 1940-to gadu sākumā devās savu asiņaino daru veikt uz dzimto pusi, kur drīz tika nošauts. Šī bija vienigā Montas laulība, vēlāk bija tikai mīlestības. Viena no tām bija viņas dzejas konsultants Arvīds Grigulis.

Pirmais dzejolis "Paēnā puķes un bērziņi dzīvo..." publicēts 1934. gadā laikrakstā "Jaunākās Ziņas". Beidza Rīgas 2. ģimnāziju (1938), strādāja ķīmiskajā laboratorijā un kā autobusa kasiere. Līdztekus darbojās komunistiskajās organizācijās, īsu laiku bija precējusies ar komunistu Kārli Kromu, neilgi pirms Latvijas okupācijas 1940. gada februārī tika uzņemta Latvijas komunistiskajā partijā.

Otrā pasaules kara laikā Kroma bija Sarkanās armijas sanitāre un sakarniece, pēc ievainojuma kaujās Krievijā mācījās VK(b)P žurnālistu kursos Maskavā (1944—1945). Pēc atgriešanās Rīgā strādāja laikrakstā "Cīņa" (1945—1950) un mācījās Latvijas PSR divgadīgajā partijas skolā (1950—1952). Uzņemta Latvijas PSR Rakstnieku savienībā (1947). Strādāja žurnālā "Padomju Latvijas Sieviete" (1952—1953). Viņas 1940.—1950. gadu dzeja atbilda sociālistiskā reālisma dogmām. Viņas iespaidi Kazahijas stepēs aprakstīti prozas grāmatā "Neskarto zemju plašumos" (1956) un poēmā "Tālo apvāršņu zemē" (1959).

Studēja Latvijas Valsts Universitātes Vēstures un filoloģijas fakultātes Latviešu valodas un literatūras nodaļā (1959—1963) un papildinājās Augstākajos literārajos kursos Maskavā (1963). Pēc studiju beigām viņa mainīja savu stilu un sāka rakstīt asociatīvus verlibra dzejoļus, kuros dominēja mainīgas, dinamiskas pilsētas ainas, kā arī sievietes iekšējās pasaules atklāsme un jutekliskums. M. Kromas ievērojamākā grāmata ir "Lūpas. Tu. Lūpas. Es" (1970). Strādāja žurnālā "Draugs" (1962—1968), bija izdevniecības "Liesma" redaktore (1968—1974). Vairāku Kromas grāmatu māksliniece bija Helēna Heinrihsone, viņa gleznojusi arī Kromas portretus.

Atmodas laikā viņa pārvērtēja savus politiskos uzskatus.

Mirusi 1994. gadā Rīgā, apglabāta Raiņa kapos.

Apbalvojumi

• Dzejas dienu balva par izlasi "Refrēni" (1979)
• Raiņa prēmija (1985)

Bibliogrāfija

M. Kromai iznākušas trīspadsmit grāmatas latviešu valodā, viņas dzeja atdzejota arī krievu, igauņu, angļu, zviedru, poļu, moldāvu, ukraiņu, bulgāru, čehu valodā.

Grāmatas

• Svinīgais solījums [poēma bērniem]. Rīga, 1947.
• Tev, gvard [dzeja]. Rīga, LVI: 1950.
• Neskarto zemju plašumos [proza, kopā ar Borisu Burlaku]. Rīga: LVI, 1956.
• Tālo apvāršņu zemē [poēma]. Rīga: LVI, 1959.
• Tuvplānā [dzeja]. Rīga: Liesma, 1966.
• Lūpas. Tu. Lūpas. Es [dzeja]. Rīga: Liesma, 1970.
• Skaņas nospiedums [dzeja]. Rīga: Liesma, 1975.
• Refrēni [dzejas izlase ar jauniem dzejoļiem]. Rīga: Liesma, 1979.
• Stāvā jūra [dzeja]. Rīga: Liesma, 1982.
• Monta [dzeja]. Rīga: Liesma, 1985.
• Citi veidi [dzeja]. Rīga: Liesma, 1988.
• Esmu [dzejas izlase ar jauniem dzejoļiem]. Rīga: Liesma, 1989.
• Jānis [dzejoļi 1988–1990]. Rīga: SolVita, 2001.

Grāmatas citās valodās

• Глаза в полнеба: cтихи и поэма [Acis pusdebesī: dzejoļi un poēma; krievu val.]. Перевод с латышского Ирины Озеровой. Москва: Советский писатель, 1964.
• Губы. Ты. Губы. Я [Lūpas. Tu. Lūpas. Es; krievu val.]. Atdz. Ludmila Azarova. Rīga: Liesma, 1973.
• Муравей в муравейнике [Skudra skudrupūznī]. Atdz. Ludmila Azarova. Rīga: Liesma, 1984.

Dzeja antoloģijās citās valodās

• Поець летонь [Latviešu mūsdienu dzejas izlase; moldāvu val.] Atdzej. V. Teleuke. Кишинэу: Картя Молдовеняскэ, 1971.
• Zorze nad Dźwina: Łotewskie wiersze wybrane [poļu val.] Warszawa: Panstwowy institut wydawniczy, 1972.
• Poetry from Latvia: II [Dzeja no Latvijas: 2. sējums; angļu val.]. Atdz. Ruta Spīrsa. Gulfport (FL): Alfred Kalnajs, 1982.
• Латышские поэты [Latviešu dzejnieki; moldāvu val.]. Пер. с рус. и сост. В. Телеукэ. Кишинев: Лит. арт., 1983.
• Современная латышская поэзия: в 2-х т. [Mūsdienu latviešu dzeja: divos sējumos; 1. sējums; krievu val.]. Rīga: Liesma, 1984.
• Родина: стихи латыш. поэтов [Dzimtene: latviešu dzejnieku dzeja; krievu val.]. Rīga: Liesma, 1985.
• Kvinnor runt Östersjön [Sievietes ap Baltijas jūru; zviedru val.]. Atdz. Juris Kronbergs. Stockholm: En bok för alla, 1996.
• Nära röster över vatten [Tuvas balsis pāri ūdeņiem; zviedru val.]. Atdz. Juris Kronbergs. Stockholm: En bok för alla, 1997.
• Läti uuema luule valimik [Latviešu dzejas antoloģija; igauņu val.]. Dažādi atdzejotāji. Tallinn: Eesti Raamat, 1997.
• Сърце на тротоара: съвременни латвийски поети в превод на Здравко Кисьов [Sirds uz trotuāra: mūsdienu latviešu dzeja Zdravko Kisjova atdzejojumā; bulgāru val.]. Добрич: Сагитариус, 1998.
• Les duší: antologie lotyšské poezie 19. a 20. století [Dvēseļu mežs: latviešu 19. un 20. gs. dzejas antoloģija; čehu val.] Přeložil Radegast Parolek. Praha: Bohemika, 2001.
• З Латвійського берега: мала антологія латиської поезії [No Latvijas krastiem: mazā latviešu dzejas antoloģija; ukraiņu val.], переклад з латиської Юрія Завгороднього . Львів : Кальварія, 2007.
• Антология на съвременната латвийска поезия [Mūsdienu latviešu dzejas antoloģija; bulgāru val.]. Cъставител и преводач Аксиния Михайлова. София: Foundation for Bulgarian Literature, 2008.