Dzejniece, rakstniece un tulkotāja Bella (Izabella) Ahmaduļina dzimusi 1937.gadā Maskavā. Viņas tēvs, tatāru izcelsmes PSRS funkcionārs (ministra vietnieks), - māte- itāļu izcelsmes krievu tulkotāja, kura strādāja VDK.

Par soīti vecāku augstajiem amatiem un sakariem komunistu pārvaldes un drošības struktūrās, Izabella jūtīgā dvēsele agri apjauta padomju varas necilvēciskumu. Bella jau no agriem gadiem savā daiļradē atļāvās protestēt pret šo varu, kā rezultātā radās konflikti gan ar pasniedzējiem, gan varas iestādēm. Tomēr pateicoties milzīgajam talantam un vecāku sakariem, B. Ahmaduļinai savā lirikā izdevās pateikt daudz ko tādu, ko citi noklusēja- par represijām, kuras fiziski un garīgi salauza viņas līdzgaitniekus, gan par komunistu varas divkosību.

Dzeju rakstījusi jau kopš bērnības. Mācījusies Maskavas Maksima Gorkija Literatūras institūtā vienā kursā ar Vizmu Belševicu, Jevgeņiju Jevtušenko, Andreju Vozņesenski, izslēgta no institūta, bet vēlāk atkal uzņemta atpakaļ un beigusi to ar izcilību.

Viņas dzejā spriegs lirisms apvienots ar intelektuālu dzīves uztveri, tajā jūtama arī sasaukšanās ar aizgājušo laikmetu poētisko tradīciju.

Pirmais dzejoļu krājums "Stīga" nācis klajā 1962.gadā. Nākamais dzejoļu krājums "Drebuļi" izdots Frankfurtē nevis Padomju Savienībā.

Akhmadulina piederēja 20. gs. "sešdesmito gadu" dzejnieku paaudzei, kļūstot par vienu no izcilākajām. Viņas vienaudži ir slavenākie sešdesmito gadu krievu literāti Jevgeņijs Jevtušenko, Andrejs Vozņesenskis, Roberts Roždestvenskis, Rimma Kazakova, Andrejs Bits, Vasilijs Aksenovs un citi.

Ahmaduļina, kopā ar Jevgeņiju Popovu, iesaistījās literatūras almanaha "Metropoļ" veidošanā, kas tika izlaists 1979.gadā, tikai 12 eksemplāros. Šajā almanahā iesaistīto rakstnieku darbi, praktiski netika iekļauti padomju laika oficiālajā presē. "Metropoļ" uzreiz kļuva zināms padomju inteliģences aprindās, un tā atkārtots izdevums tika drukāts Rietumos.

1993. Ahmaduļina parakstīja vēstuli, kurā par četrdesmit divi slaveni literāti pieprasīja aizliegt "visu veidu komunistiskās un nacionālsociālistiskās partijas un apvienības."

Ahmaduļinas bija trīs reiz precējusies,pirmais vīrs bija dzejnieks Jevgeņijs Jevtušenko, otrais rakstnieks Jurijs Nagibins, trešais mākslinieks un scenogrāfs Boriss Meserers.

1989.gadu beigās Ahmaduļina apbalvota ar PSRS Valsts prēmiju.

Latviski 1987.gadā izdota Ahmaduļinas dzejoļu izlase "Noslēpums".

Avots :nra.lv