Marija Leiko
- Dzimšanas datums:
- 14.08.1887
- Miršanas datums:
- 03.02.1938
- Mūža garums:
- 50
- Dienas kopš dzimšanas:
- 50119
- Gadi kopš dzimšanas:
- 137
- Dienas kopš miršanas:
- 31683
- Gadi kopš miršanas:
- 86
- Tēva vārds:
- Kārlis
- Pirmslaulību (cits) uzvārds:
- Marija Auguste Luize Leiko
- Papildu vārdi:
- Мария, Лейко Карловна
- Kategorijas:
- Aktieris, Nozieguma upuris, Padomju represiju (genocīda) upuris
- Tautība:
- latvietis
- Kapsēta:
- Butovas poligons, Butovo
Marija Auguste Luize Linka (al. Leiko) Kārļa un Annas dzim. Lēderes m., Kristīta sv. Jāņa dr., dzimusi 1887. gada 14. augustā Rīgā būvuzrauga ģimenē.
1903. gadā beidza B. Reiņa meiteņu privātskolu.
1907.-1908. Spēlēja Jonatāna biedrības teātra trupā un "Apollo" teātrī Grīziņkalnā
1909.-1910. studēja Vīnes ķeizariskajā muzikālās un dramatiskās mākslas akadēmijā
Strādāja
- Frankfurtes pie Mainas Jaunajā teātrī (1910—1911, 1914—1916),
- Leipcigas Pilsētas teātrī (1912—1914),
- Minhenes Kamerteātrī (1917).
1917. gadā sāka filmēties mēmajā kino un strādāja M. Reinharta aktieru trupā (1917—1920). Leiko un Lia Mara bija vienīgās starptautisku slavu un atzinību guvušās latviešu mēmā kino zvaigznes. Leiko ar laiku kļuva par vienu no ievērojamākām mēmē kino aktrisēm, kā piemēram - Marlena Dītriha, Grēta Garbo, Zāra Leandere.
Filmējās arī pie vācu kinoekspresionisma klasiķa Frīdriha Vilhelma Mūrnava.
Visvairāk kinolomu Vācijā Leiko bija Johanesa Gutera (dzim. Rīgā, Jānis Gūters, Vācijā vārdu mainījis Johannes Guter) filmās.
Jau izveidojusi veiksmīgu karjeru Vācijā, Leiko bieži mēdza piedalīties izrādēs Latvijā, pamatā spēlējot Nacionālajā teātrī.
Pēc Hitlera nākšanas pie varas, viņa 1933. gadā pavisam atgriezās Latvijā.
Uzzinot par meitas nāvi un mazmeitas piedzimšanu 1935. gadā Tbilisi, viņa ar vilcienu devās uz PSRS. Atceļā Maskavas kolēģi viņu pierunāja vienu sezonu pastrādāt turienes latviešu teātrī "Skatuve".
1937. gadā, sākoties padomju režīma represijām (Lielā terora "nacionālo operāciju" pret latviešiem ietvaros), kopā ar pārējiem "Skatuves" aktieriem, radošajiem darbiniekiem un personālu arestēta un noslepkavota Butovas poligonā Piemaskavā.
Arestētā Marija Leiko 1937.gada 15 decembrī aizpildījusi anketu, norādot, ka māte Anna Kima 90 gadu veca, mazmeitiņa Nora Čačibaja - 3 g. v. Līdz šim tā arī nav izdevies atrast kādas pēdas, lai uzzinātu gan meitas, gan mazmeitiņas info.
Filmogrāfija
- Die Räuberbande (1928)
- * The Green Alley (1928) playing Katherina Rezek
- Am Rüdesheimer Schloss steht eine Linde (1928) playing Fritz's mother
- Aufstieg der kleinen Lilian (1925)
- Dr. Wislizenus (1924)
- Der Frauenkönig (1923)
- Die Schneiderkomteß (1922) playing the young Comtesse
- Kinder der Finsternis - 2. Kämpfende Welten (1922) playing Maria Geon
- Versunkene Welten (1922)
- Kinder der Finsternis - 1. Der Mann aus Neapel (1921) playing Maria Geone
- Die Frau von morgen (1921)
- The Rats (1921) playing Pauline Piperkarcka
- The Fear of Women (1921) playing Reederstochter
- Am Webstuhl der Zeit (1921) (as Marija Leyko) playing Ruth Einser, Hansen's assistant
- Das Opfer der Ellen Larsen (1921)
- Brandherd (aka Verlogene Moral. English release title Torgus) (1921) playing Anna
- Die Rote Redoute (1921)
- Die Kwannon von Okadera (1920) playing Ingele von Geortz
- Ewiger Strom (1920) playing Marija
- Satanas (English release tite: Satan) (1920) playing Irene
- Die Frau im Käfig (1919)
- Freie Liebe (1919)
- Lola Montez (aka aka Am Hofe Ludwigs I. von Bayern) (1919)
- Das Frühlingslied (1918)
- Die Diamantenstiftung (1917)
***
Leiko Marija, latviete, komunistiskā terora, pret latviešiem vērstā genocīda upuris.
Dzim. 1887, Latvija, Rīga; nošauts Maskavā, Butovas poligonā, 1938-2-3 "
Par Mariju Leiko uzrakstīts biogrāfisks pētījums - var lasīt krieviski šeit.
Avoti: wikipedia.org, news.lv, memo.ru, kino-teatr.ru
Vietas
Bildes | Nosaukums | Saites | No | Līdz | Apraksts | Valodas | |
---|---|---|---|---|---|---|---|
1 | Krievijas latviešu teātris "Skatuve" | strādājis | 00.00.1938 | lv, ru | |||
2 | Nacionālais teātris | nav precizēta | lv |
Saiknes
31.07.1919 | Veimāras Republikas Konstitūcijas pieņemšanas diena
03.02.1938 | Sarkanais genocīds - Maskavā tiek nošauti visi latviešu teātra Skatuve darbinieki. Šajā dienā nošauj 284 latviešus
Pretēji komunistu un viņu līdzskrējēju, tai skaitā krievu mediju apgalvojumiem, ka "Lielais Terors" 1937.-1938. gadā bija "šķiru cīņa", juridiski un faktiski tas uzskatāms par rūpīgi izplānotām genocīda akcijām pret PSRS dzīvojošām nekrievu mazākumtautībām. Pat neanalizējot dziļāk, genocīda faktu pierāda ne tikai nogalināto statistika, bet pat vienkārši genocīda dokumentu (pavēļu, rīkojumu, lēmumu u.c. ) nosaukumi,- tie "tiešā tekstā" norāda tieši pret kuru tautību vērsta iznīcināšanas "operācija". Šādu "operāciju" bija vairāk kā pret 50 Krievijas impērijas laikā kolonizētām, un PSRS dzīvojušām tautībām. Pret dažām genocīda operācijas atkārtotas vairākas reizes. Visbiežāk izmantotā metode masveida iznīcināšanai bija mākslīgi izraisīts bads pārkrievošanai paredzētās teritorijās,- sākotnēji ap Maskavu (Pievolgā), bet vēlāk jau tālāk no "centra" (Kazahijā un pazīstamākais - Ukrainā- "Golodomors"). Trīsdesmito gadu vidū izveidotais "Gulaga arhipelāgs" paredzēja citu genocīda paveidu- tautu masveida pārvietošanu uz neapdzīvotām vietām. Trešais genocīda paveids - nošaušana,- pamatā bija vērsts pret tautībām, kurām Krievijas teritorijā pēc Impērijas sabrukuma parasti nebija savu "valstiskuma" aizmetņu un taču tie kopš Impērijas laikiem veidoja savas "kopienas". Viena no šadām "apšaušanas" genocīda akcijām bija "latviešu operācija", kuras ietvaros gada laikā tikai nošauti vairāk kā 80% no arestētajiem latviešiem. Maskavas latviešu teātris "Skatuve". Sākotnēji, no 1919. līdz 1932. gadam, teātra studija. No 1932. līdz 1937. gadam - valsts teātris.
30.10.1990 | На Лубянской площади в Москве установлен Соловецкий камень в память о жертвах политических репрессий
14.05.2017 | Очередные церемонии установки табличек «Последнего адреса»
Воскресенье, 14 мая в Москве и Петербурге происходит очередные церемонии установки табличек «Последнего адреса» - жертв государственного террора будут вспоминать у трех домов Москвы и четырех домов Петербурга.