Marija Leiko

Pievieno šai personai bildi!
Dzimšanas datums:
14.08.1887
Miršanas datums:
03.02.1938
Tēva vārds:
Kārlis
Papildu vārdi:
Мария, Лейко Карловна
Kategorijas:
Aktieris, Nozieguma upuris, Padomju represiju (genocīda) upuris
Tautība:
 latvietis
Kapsēta:
Butovas poligons, Butovo

Dzimusi 1887. gada 14. augustā Rīgā būvuzrauga ģimenē.

1903. gadā beidza B. Reiņa meiteņu privātskolu.

1907.-1908. Spēlēja Jonatāna biedrības teātra trupā un "Apollo" teātrī Grīziņkalnā

1909.-1910. studēja Vīnes ķeizariskajā muzikālās un dramatiskās mākslas akadēmijā

Strādāja Frankfurtes pie Mainas Jaunajā teātrī (1910—1911, 1914—1916), Leipcigas Pilsētas teātrī (1912—1914), Minhenes Kamerteātrī (1917).

1917. gadā sāka filmēties mēmajā kino un strādāja M. Reinharta aktieru trupā (1917—1920). Leiko un Lia Mara bija vienīgās starptautisku slavu un atzinību guvušās latviešu mēmā kino zvaigznes.

Filmējās arī pie vācu kinoekspresionisma klasiķa Frīdriha Vilhelma Mūrnava.

Old foxtrot from Berlin: Am Rüdesheimer Schloss steht eine Linde, 1925

Visvairāk kinolomu Leiko bija Johanesa Gutera (dzim. Rīgā, Jānis Gūters, Vācijā vārdu mainījis Johannes Guter) filmās.

Jau izveidojusi veiksmīgu karjeru Vācijā, bieži mēdza piedalīties izrādēs Latvijā, pamatā spēlējot Nacionālajā teātrī.

Pēc Hitlera nākšanas pie varas viņa 1933. gadā pavisam atgriezās Latvijā.

Uzzinot par meitas nāvi un mazmeitas piedzimšanu 1935. gadā Tbilisi, viņa ar vilcienu devās uz PSRS. Atceļā Maskavas kolēģi viņu pierunāja vienu sezonu pastrādāt turienes latviešu teātrī "Skatuve".

1937. gadā, sākoties padomju režīma represijām (Lielā terora "nacionālo operāciju" pret latviešiem ietvaros), kopā ar pārējiem "Skatuves" aktieriem, radošajiem darbiniekiem un personālu arestēta un nošauta Butovas poligonā Piemaskavā.

Filmogrāfija

  1. Die Räuberbande (1928)
  2. * The Green Alley (1928) playing Katherina Rezek
  3. Am Rüdesheimer Schloss steht eine Linde (1928) playing Fritz's mother
  4. Aufstieg der kleinen Lilian (1925)
  5. Dr. Wislizenus (1924)
  1. Der Frauenkönig (1923)
  2. Die Schneiderkomteß (1922) playing the young Comtesse
  3. Kinder der Finsternis - 2. Kämpfende Welten (1922) playing Maria Geon
  4. Versunkene Welten (1922)
  5. Kinder der Finsternis - 1. Der Mann aus Neapel (1921) playing Maria Geone
  6. Die Frau von morgen (1921)
  • The Rats (1921) playing Pauline Piperkarcka
  1. The Fear of Women (1921) playing Reederstochter
  2. Am Webstuhl der Zeit (1921) (as Marija Leyko) playing Ruth Einser, Hansen's assistant
  3. Das Opfer der Ellen Larsen (1921)
  4. Brandherd (aka Verlogene Moral. English release title Torgus) (1921) playing Anna
  5. Die Rote Redoute (1921)
  6. Die Kwannon von Okadera (1920) playing Ingele von Geortz
  7. Ewiger Strom (1920) playing Marija
  8. Satanas (English release tite: Satan) (1920) playing Irene
  9. Die Frau im Käfig (1919)
  10. Freie Liebe (1919)
  11. Lola Montez (aka aka Am Hofe Ludwigs I. von Bayern) (1919)
  12. Das Frühlingslied (1918)
  13. Die Diamantenstiftung (1917)

 

***

Leiko Marija, latviete, komunistiskā terora, pret latviešiem vērstā genocīda upuris. Dzim. 1887, Latvija, Rīga; nošauts Maskavā, Butovas poligonā, 1938-2-3 "

Avoti: wikipedia.org, news.lv, memo.ru, kino-teatr.ru

Nav pesaistītu vietu

    loading...

        Saiknes

        Saistītās personas vārdsSaitesDzimšanas datumsMiršanas datumsApraksts
        1Nora GuterNora GuterMeita00.00.190800.00.1935
        2Jānis GūtersJānis GūtersCivilvīrs08.05.188218.03.1962

        31.07.1919 | Dibināta Veimāras Republika

        Pievieno atmiņas

        03.02.1938 | Sarkanais genocīds - Maskavā tiek nošauti visi latviešu teātra Skatuve darbinieki. Šajā dienā nošauj 284 latviešus

        Pretēji komunistu un viņu līdzskrējēju, tai skaitā krievu mediju apgalvojumiem, ka "Lielais Terors" 1937.-1938. gadā bija "šķiru cīņa", juridiski un faktiski tas uzskatāms par rūpīgi izplānotām genocīda akcijām pret PSRS dzīvojošām nekrievu mazākumtautībām. Pat neanalizējot dziļāk, genocīda faktu pierāda ne tikai nogalināto statistika, bet pat vienkārši genocīda dokumentu (pavēļu, rīkojumu, lēmumu u.c. ) nosaukumi,- tie "tiešā tekstā" norāda tieši pret kuru tautību vērsta iznīcināšanas "operācija". Šādu "operāciju" bija vairāk kā pret 50 Krievijas impērijas laikā kolonizētām, un PSRS dzīvojušām tautībām. Pret dažām genocīda operācijas atkārtotas vairākas reizes. Visbiežāk izmantotā metode masveida iznīcināšanai bija mākslīgi izraisīts bads pārkrievošanai paredzētās teritorijās,- sākotnēji ap Maskavu (Pievolgā), bet vēlāk jau tālāk no "centra" (Kazahijā un pazīstamākais - Ukrainā- "Golodomors"). Trīsdesmito gadu vidū izveidotais "Gulaga arhipelāgs" paredzēja citu genocīda paveidu- tautu masveida pārvietošanu uz neapdzīvotām vietām. Trešais genocīda paveids - nošaušana,- pamatā bija vērsts pret tautībām, kurām Krievijas teritorijā pēc Impērijas sabrukuma parasti nebija savu "valstiskuma" aizmetņu un taču tie kopš Impērijas laikiem veidoja savas "kopienas". Viena no šadām "apšaušanas" genocīda akcijām bija "latviešu operācija", kuras ietvaros gada laikā tikai nošauti vairāk kā 80% no arestētajiem latviešiem. Maskavas latviešu teātris "Skatuve". Sākotnēji, no 1919. līdz 1932. gadam, teātra studija. No 1932. līdz 1937. gadam - valsts teātris.

        Pievieno atmiņas

        Birkas