Marika Reka
- Dzimšanas datums:
- 03.11.1913
- Miršanas datums:
- 16.05.2004
- Mūža garums:
- 90
- Dienas kopš dzimšanas:
- 40541
- Gadi kopš dzimšanas:
- 110
- Dienas kopš miršanas:
- 7473
- Gadi kopš miršanas:
- 20
- Pirmslaulību (cits) uzvārds:
- Marija Karolīne Rekea
- Papildu vārdi:
- Reka, Marika Rökk, Мария Каролина Рёкк, Marika Reke, Марика Каролина Рёкк
- Kategorijas:
- Aktieris, Dejotājs, Dziedātājs, Izlūks, spiegs
- Tautība:
- vācietis, ungārs
- Kapsēta:
- Norādīt kapsētu
Marika Reke (Marika Rökk; īstajā vārdā Marija Karolīne Reke, dzimusi 1913. gada 3. novembrī Kairā, mirusi 2004. gada 16. maijā Bādenē pie Vīnes) bija ungāru izcelsmes vācu aktrise, dejotāja un dziedātāja.
Uzvārds latviski ir rakstīts ar galotnēm gan a, gan e.
Biogrāfija
Jaunības gadi un pirmie panākumi
Marika Reka, īstajā vārdā Marija Karolīne Reka, dzimusi ungāru arhitekta un būvuzņēmēja Eduarda Rekes un viņa sievas Marijas Karolīnas Šarlotes ģimenē Kairā, tolaik Ēģiptes kedivātā, tagad Ēģiptes arābu republikā, bet uzaugusi Budapeštā.
Marika Reka agri sāka apmeklēt dejošanas stundas. Kad viņas ģimene 1924. gadā pārcēlās uz Parīzi, Reka absolvēja krievu emigranta Rudkovska deju skolu un tika pieņemta darbā Mulenrūžas deju trupā "Hofmaņa meitenes". Jau nākamajā gadā Reke tika angažēta darbam Brodvejas teātrī Ņujorkā, kā arī citās ASV pilsētās.
1929. gada beigās Reka atgriezās Eiropā un uzstājās kā dziedātāja un dejotāja dažādās Eiropas valstīs un pilsētās: Londonā, Parīzē, Montekarlo, Kannās, Ungārijā.
Guvusi žilbinošus panākumus kā rēviju māksliniece, Reka nolēma pievērsties kinemotogrāfam un 1930. gadā Londonā piedalījās savā pirmajā kinolomā filmā "Kāpēc jūrnieki pamet mājas" (angļu: Why Sailors Leave Home).
Vācijas ekrāna zvaigzne
1934. gadā Marika Reka parakstīja sadarbības līgumu ar Vācijas un, vienlaikus, Eiropas lielāko filmu studiju UFA. Viņas pirmā vācu spēlfilma bija "Vieglā kavalērija" (vācu: Leichte Kavallerie), kurā viņas ekrāna partneris bija Heincs fon Klēve, pazīstams kā "Ufas skaistulis".
Rekas debija vācu kinematogrāfa bija neapšaubāms panākumu stāsts. Viena spēlfilma sekoja citai, tostarp sadarbībā ar tādām ekrāna zvaigznēm kā Zāra Leandere (filmā "Tā bija reibinoša balles nakts" (vācu: Es war eine rauschende Ballnacht)), Johanness Hēsters (filmās: "Nabaga students" (vācu: Der Bettelstudent), "Gasparone" un "Hallo, Žanīne!" (vācu: Hallo Janine!) u.c.).
Filmu scenāriji pārsvarā tika pielāgoti Marikas Rekas daudzajiem, profesionāli pilnveidotajiem talantiem. Neskaitāmās filmās no jauna un jauna atkārtojās viena un tā pati tēma — jauns, neatzīts talants pārvar dažāda veida grūtības, bieži klajus pazemojums, līdz finālā svin triumfālu uzvaru, bauda vispārēju atzīšanu, kā arī izpilda žilbinošu skatuves numuru. Bieži filmās tika ekspluatētas Rekas profesionālās dejotprasmes, veidojot deju ainas, kas lielā mērā pārkāpa Trešājā reihā noteiktos morāles un atbrīvotības standartus. Mākslas filmā "Kora Terija" (vācu: Kora Terry) Reka dejo eksotisku numuru, tērpusies trūcīgā bikini un rotaļājoties ar prāvu čūsku.
Marikas Rekas filmu režisors visbiežāk bija viņas nākamais vīrs Georgs Jakobī.
UFA studija turpināja virzīt Mariku Reku vadošajām filmu lomām, veidojot viņu par pirmā lieluma vācu ekrāna zvaigzni.
1941. gadā Reka nospēlēja galveno lomu pirmajā vācu pilnmetrāžas krāsu spēlfilmā "Sievietes ir labākie diplomāti" (vācu: Frauen sind doch bessere Diplomaten), tā apstiprinot savas vadošās filmu zvaigznes statusu.
Vienlaikus Marikas Rekas filmās izpildītās dziesmas kļuva arī par mūzikas industrijas kases grāvējiem, kā, piemēram, Ich brauche keine Millionen no filmas "Hallo, Žanīne" (vācu: Hallo Janine!, 1939) vai In der Nacht ist der Mensch nicht gern alleine no filmas "Mana sapņu sieviete" (vācu: Die Frau meiner Träume, 1944), kas cauri laikiem kļuvuši par Eiropas kinomūzikas zelta fondu.
Pēckara gadi
1945. gadā, tūlīt pēc nacistiskās Vācijas kapitulācijas, Marika Reka kā viena no ievērojamākajām un veiksmīgākajām Propagandas ministrijas kontrolētās vācu filmu industrijas pārstāvēm tika apsūdzēta kolaboracionismā un spiegošanā nacistiskā režīma labā, uz kā pamata saņēma uzstāšanās aizliegumu kā Austrijā, tā Vācijā.
Tomēr 1947. gadā Austrijas aktieru asociācijas goda tiesa Mariku Reku reabilitēja, kas māksliniecei ļāva atjaunot un veiksmīgi turpināt savu karjeru.
Reka atsāka filmēšanos un saņēma galvenās lomas tādās filmās kā "Čardaša karaliene" (1951) un "Skatuve Tava, Marika" (1958), kuru scenāriji tika veidoti pēc labi atstrādātām UFA receptēm, bet viņas ekrāna partneris atkal bija UFA laiku filmu zvaigzne Johanness Hēsters. Tomēr laikmets bija mainījies, kādreiz žilbinošās ekrāna zvaigznes sāka pavīst un reiz bijušos slavas augstumus kinematogrāfā Reka sasniegt vairs nespēja.
Tomēr, vienlaikus, ar vērā ņemamiem panākumiem Marika Reka turpināja kāpt uz muzikālo teātru skatuvēm, piedaloties muzikālajās izrādēs un rēvijās Vīnē, Hamburgā, Minhenē un Berlīnē. Jo īpaši atzīmējamas Rekas titullomas izrādēs "Hallo, Dollija!" (1968), kā arī komēdijā "Hercogiene no Našmarktas" (1978), kas māksliniecei atnesa vēlīno gadu slavu. Līdz pat 1986. gadam Reka nenogurdināmi strādāja dramatiskajās, operešu un deju lomās. Savu pēdējo galveno lomu Marika Reka nospēlēja 1986.—1987. gada sezonā bulvāra komēdijā "Dzeguzes ola".
Līdztekus skatuvei un ekrāna lomām Marika Reka 1970. gadā Rietumvācijas otrajā televīzijas kanālā izveidoja un vadīja pati savu TV šovu — Eine Frau in unseren Träumen, kas ēterā regulāri parādījās līdz pat 1975. gadam.
Pēc komunistiskā režīma sabrukuma, 1996. gadā, Marika Reka, jau esot sirmā vecumā, atgriezās savā dzimtajā Ungārijā un piedalījās filmas "Grāfiene Marica" uzņemšanā.
Jau 21.gs., kad tika atvērti Vācijas arhīvi, kļuva zināms, ka Marika bija savervēta PSRS NKVD aģente. Viņu savervēja Jans Čerņaks tāpat kā slaveno aktrisi Olgu Čehovu. Marika bija viena no fīrera mīlulēm un kā liecina arhīvu dati - Jozefa Gēbelsa mīļākā.
Privātā dzīve
1940. gadā Marika Reka apprecējās ar UFA filmu režisoru Georgu Jakobī, ar kuru viņiem bija viena meita, Gabriele Jakobī. Četrus gadus pēc vīra nāves 1968. gadā Reka apprecējās otrreiz — ar filmu aktieri un režisoru Fredu Raulu (1910–1985).
Marika Reka mirusi 90 gadu vecumā (2004. gada 16. maijā) no sirds infarkta un apglabāta blakus vīram Fredam Raulam Helenenfriedhof kapos, Bādenē pie Vīnes.
Filmogrāfija
- 1930: "Kāpēc jūrnieki pamet mājas" (angļu: Why Sailors Leave Home)
- 1932: "Noskūpsti mani, seržant" (angļu: Kiss Me Sergeant)
- 1932: "Skūpsti mani, saldumiņ!" (ungāru: Csókolj meg, édes!)
- 1933: "Spoku vilciens" (ungāru: Kísértetek vonata)
- 1935: "Vieglā kavalērija" (vācu: Leichte Kavallerie)
- 1936: "Karstās asinis" (vācu: Heißes Blut)
- 1936: "Nabaga students" (vācu: Der Bettelstudent)
- 1937: "Bet Tu, mans dārgais, brauksi man līdz" (vācu: Und du mein Schatz fährst mit)
- 1937: "Karuselis" (vācu: Karussell)
- 1937: "Gasparone"
- 1938: "Viena nakts Maijā" (vācu: Eine Nacht im Mai)
- 1939: "Dejošā sirds" (vācu: Tanzendes Herz)
- 1939: "Mežrozīte" (ungāru: Vadrózsa)
- 1939: "Tā bija rebinoša balles nakts" (vācu: Es war eine rauschende Ballnacht), kopā ar Zāru Leanderi, Paulu Dālki, Aribertu Vešeru.
- 1939: "Hallo, Žanīne!" (vācu: Hallo Janine!)
- 1940: "Kora Terija" (vācu: Kora Terry), kopā ar Villiju Kvadflīgu un Jozefu Zīberu.
- 1940: "Pasūtījuma koncerts" (vācu: Wunschkonzert)
- 1941: "Dejā ar ķeizaru" (vācu: Tanz mit dem Kaiser)
- 1941: "Sievietes ir labākie diplomāti" (vācu: Frauen sind doch bessere Diplomaten), kopā ar Villiju Friču un Aribertu Vešeru.
- 1942: "Mīli mani" (vācu: Hab mich lieb)
- 1944: "Mana sapņu sieviete" (vācu: Die Frau meiner Träume), kopā ar Volfgangu Lukšī un Valteru Milleru.
- 1949: "Fregola"
- 1950: "Donavas bērns" (vācu: Kind der Donau)
- 1951: "Sensācija Sanremo" (angļu: Sensation in San Remo)
- 1951: "Čardaša karaliene" (vācu: Die Czardasfürstin)
- 1953: "Zilā maska" (vācu: Maske in Blau)
- 1953: "Šķirtene" (vācu: Die geschiedene Frau)
- 1957: "Naktis zaļajā Kakadū" (vācu: Nachts im grünen Kakadu)
- 1958: "Tas notika tika vienreiz" (vācu: Das gab's nur einmal)
- 1958: "Skatuve Tava, Marika" (vācu: Bühne frei für Marika)
- 1959: "Nakts pirms pirmizrādes" (vācu: Die Nacht vor der Premiere)
- 1961: "Mans vīrs, ekonomiskais brīnums" (vācu: Mein Mann, das Wirtschaftswunder)
- 1961: "Šodien mēs iesim klaiņot" (vācu: Heute gehn wir bummeln)
- 1962: "Kāzu nakts Paradīzē" (vācu: Hochzeitsnacht im Paradies)
- 1962: "Sikspārnis" (vācu: Die Fledermaus)
- 1973: "Pēdējais valsis" (vācu: Der letzte Walzer)
- 1988: "Kēnigsvaldes pils" (vācu: Schloß Königswald)
Operešu lomas
- 1966: "Zilā maska" (vācu: Maske in Blau
- Die Blume von Hawaii (vācu: Ziedi no Havajas
- 1983/84: Ball im Savoy (vācu: Balle Savojā
- 1996: Gräfin Maritza (vācu: Maske in Blau
Mūziklu lomas
- 1968: "Hallo, Dollija!" (vācu: Hello, Dolly
- 1978: Die Gräfin vom Naschmarkt (vācu: Grāfiene no Našmarktas
- Die kluge Mama (vācu: Gudrā mamma
Apbalvojumi
- 1948, 1968, 1987, 1990, 1998: "Bambi balva" (Bembijs)
- 1981: "Vācijas filmu balva", Balva par mūža ieguldījumu vācu kinematogrāfā
- 1987: "Bavārijas filmu balva", Labākā aktrise
Avoti: wikipedia.org, timenote.info
Nav pesaistītu vietu
Saiknes
Saistītās personas vārds | Saites | Apraksts | ||
---|---|---|---|---|
1 | Jozefs Gebelss | Partneris | ||
2 | Ādolfs Hitlers | Draugs | ||
3 | Meja Vesta | Darba biedrs | ||
4 | Michael Jary | Darba biedrs | ||
5 | Fred Bertelmann | Darba biedrs | ||
6 | Lavrentijs Berija | Paziņa | ||
7 | Marija Leiko | Paziņa | ||
8 | Olga Tschechowa | Paziņa | ||
9 | Lenija Rīfenštāle | Paziņa | ||
10 | Grēta Garbo | Paziņa | ||
11 | Zāra Leandere | Paziņa | ||
12 | Marlēna Dītriha | Paziņa | ||
13 | Lorēna Bekola | Paziņa | ||
14 | Lia Mara | Domu biedrs | ||
15 | Ян Черняк | Komandieris |