Teodors Amtmanis
Teodors Amtmanis
- Dzimšanas datums:
- 11.02.1883
- Miršanas datums:
- 03.02.1938
- Mūža garums:
- 54
- Dienas kopš dzimšanas:
- 51787
- Gadi kopš dzimšanas:
- 141
- Dienas kopš miršanas:
- 31706
- Gadi kopš miršanas:
- 86
- Tēva vārds:
- Fricis
- Kategorijas:
- Aktieris, Padomju represiju (genocīda) upuris, Režisors
- Tautība:
- latvietis
- Kapsēta:
- Butovas poligons, Butovo
Režisors, aktieris. Dzimis 1883. gada 11. decembrī Bauskas apriņķa Vallē. Brālis – aktieris un režisors Alfrēds Amtmanis – Briedītis. Beidzis Katrīnas pilsētas skolu Rīgā, no 1902. gada Jaunajā latviešu teātrī, tad Apollo teātrī.
No 1911. gada Jaunā Rīgas teātra direktors.
Vadījis amatieru teātra trupas Samarā un Harkovā.
Maskavā nodibinājis un vadījis “ Aģitteātri”, darbojies teātrī “Skatuve”.
1937. gadā apcietināts. Nošauts 1938. gada 3. februārī Krievijā.
Teātris un kino biogrāfijās, 1999
Nošauts Maskavā, Butovas poligonā, 1938-2-3 " pēdējā nodarbošanās, (krievu val.)
Bija precējies ar Jūliju Bangu, kura ar bērniem Dagniju un Torolfu bija palikuši Rīgā. Maskavā Amtmanis dzīvoja kopā ar Otīliju Švembergu.
memoriāls
1935.g. Otīlija Švemberga izdaea pašnāvību.
*****
Dzimis 1883. gadā, Латвия, Курляндская губ., Вольгофская вол. Фридрихштадский уезд, хут. Букка; латыш; низшее;
латышский клуб в г.Москве: руководитель драмкружка.
Dzīvoja: Москва, ул. Веснина, д. 13, кв. 1.
Arestēts: 1937. gada 30. novembrī.
Notiesāts: Комиссией НКВД СССР 1938. gada 25. janvārī.
Inkriminēts: контрреволюционной националистической агитации по заданию контрреволюционной националистической фашистской организации.
Nošauts: 1938. gada 3. februārī.
Apglabāts: место захоронения - Московская обл., Бутово.
Reabilitēts: 1957. gada 0. septembrī.
Avots: Москва, расстрельные списки - Бутовский полигон
Lietas numurs: том II, стр.62, место хранения дела - ГА РФ.
Avoti: memo.ru, acadlib.lv
Vietas
| Bildes | Nosaukums | Saites | No | Līdz | Apraksts | Valodas | |
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| 1 |  | Nacionālais teātris | strādājis | lv |
Saiknes
03.02.1938 | Sarkanais genocīds - Maskavā tiek nošauti visi latviešu teātra Skatuve darbinieki. Šajā dienā nošauj 284 latviešus
Pretēji komunistu un viņu līdzskrējēju, tai skaitā krievu mediju apgalvojumiem, ka "Lielais Terors" 1937.-1938. gadā bija "šķiru cīņa", juridiski un faktiski tas uzskatāms par rūpīgi izplānotām genocīda akcijām pret PSRS dzīvojošām nekrievu mazākumtautībām. Pat neanalizējot dziļāk, genocīda faktu pierāda ne tikai nogalināto statistika, bet pat vienkārši genocīda dokumentu (pavēļu, rīkojumu, lēmumu u.c. ) nosaukumi,- tie "tiešā tekstā" norāda tieši pret kuru tautību vērsta iznīcināšanas "operācija". Šādu "operāciju" bija vairāk kā pret 50 Krievijas impērijas laikā kolonizētām, un PSRS dzīvojušām tautībām. Pret dažām genocīda operācijas atkārtotas vairākas reizes. Visbiežāk izmantotā metode masveida iznīcināšanai bija mākslīgi izraisīts bads pārkrievošanai paredzētās teritorijās,- sākotnēji ap Maskavu (Pievolgā), bet vēlāk jau tālāk no "centra" (Kazahijā un pazīstamākais - Ukrainā- "Golodomors"). Trīsdesmito gadu vidū izveidotais "Gulaga arhipelāgs" paredzēja citu genocīda paveidu- tautu masveida pārvietošanu uz neapdzīvotām vietām. Trešais genocīda paveids - nošaušana,- pamatā bija vērsts pret tautībām, kurām Krievijas teritorijā pēc Impērijas sabrukuma parasti nebija savu "valstiskuma" aizmetņu un taču tie kopš Impērijas laikiem veidoja savas "kopienas". Viena no šadām "apšaušanas" genocīda akcijām bija "latviešu operācija", kuras ietvaros gada laikā tikai nošauti vairāk kā 80% no arestētajiem latviešiem. Maskavas latviešu teātris "Skatuve". Sākotnēji, no 1919. līdz 1932. gadam, teātra studija. No 1932. līdz 1937. gadam - valsts teātris.