Teodors Amtmanis

Pievieno šai personai bildi!
Dzimšanas datums:
11.02.1883
Miršanas datums:
03.02.1938
Kategorijas:
Aktieris, Padomju represiju (genocīda) upuris, Režisors
Tautība:
 latvietis
Kapsēta:
Butovas poligons, Butovo

Režisors, aktieris. Dzimis 1883. gada 11. decembrī Bauskas apriņķa Vallē. Brālis – aktieris un režisors Alfrēds Amtmanis – Briedītis. Beidzis Katrīnas pilsētas skolu Rīgā, no 1902. gada Jaunajā latviešu teātrī, tad Apollo teātrī.

No 1911. gada Jaunā Rīgas teātra direktors.

Vadījis amatieru teātra trupas Samarā un Harkovā.

Maskavā nodibinājis un vadījis “ Aģitteātri”, darbojies teātrī “Skatuve”.

1938. gadā represēts. Nošauts 1938. gada 3. februārī Krievijā.

Teātris un kino biogrāfijās, 1999

Nošauts Maskavā, Butovas poligonā, 1938-2-3 " pēdējā nodarbošanās, (krievu val.)

Bija precējies ar Jūliju Bangu, kura ar bērniem Dagniju un Torolfu bija palikuši Rīgā. Maskavā Amtmanis dzīvoja kopā ar Otīliju Švembergu.

memoriāls

 

Dzimis 1883. gadā, Латвия, Курляндская губ., Вольгофская вол. Фридрихштадский уезд, хут. Букка; латыш; низшее;

латышский клуб в г.Москве: руководитель драмкружка.

Dzīvoja: Москва, ул. Веснина, д. 13, кв. 1.

Arestēts: 1937. gada 30. novembrī.

Notiesāts: Комиссией НКВД СССР 1938. gada 25. janvārī.

Inkriminēts: контрреволюционной националистической агитации по заданию контрреволюционной националистической фашистской организации.

Nošauts: 1938. gada 3. februārī.

Apglabāts: место захоронения - Московская обл., Бутово.

Reabilitēts: 1957. gada 0. septembrī.

Avots: Москва, расстрельные списки - Бутовский полигон

Lietas numurs: том II, стр.62, место хранения дела - ГА РФ.

Avoti: memo.ru, acadlib.lv

Nav pesaistītu vietu

    loading...

        Saiknes

        Saistītās personas vārdsSaitesDzimšanas datumsMiršanas datumsApraksts
        1
        Fricis AmtmanisTēvs00.00.185400.00.1890
        2
        Īda AmtmanisMāte
        3
        Torolfs AmtmanisDēls
        4Dagnija AmtmaneDagnija AmtmaneMeita27.04.191218.08.1985
        5Alfreds  Amtmanis-BriedītisAlfreds Amtmanis-BriedītisBrālis05.08.188515.05.1966
        6Jūlija BangaJūlija BangaSieva
        7Anta KlintsAnta KlintsSvaine01.10.189327.02.1970
        8Irma BalodisIrma BalodisDarba biedrs00.00.190703.02.1938
        9Alberts ZvāgulisAlberts ZvāgulisDarba biedrs00.00.190405.02.1938
        10Fricis UlmanisFricis UlmanisDarba biedrs00.00.189903.02.1938
        11Osvalds GlāznieksOsvalds GlāznieksDarba biedrs05.05.189116.03.1947
        12
        Valdemārs BaltgalvsDarba biedrs00.00.191128.02.1938
        13Kārlis BaltaussKārlis BaltaussDarba biedrs00.00.190403.02.1938
        14Marija LeikoMarija LeikoDarba biedrs, Domu biedrs14.08.188703.02.1938
        15Roberts CīrulisRoberts CīrulisDarba biedrs00.00.189603.02.1938
        16Ādolfs VanadziņšĀdolfs VanadziņšDarba biedrs00.00.188403.02.1938
        17
        Matilde PrincisDarba biedrs00.00.189807.04.1938
        18Kārlis KrūmiņšKārlis KrūmiņšDarba biedrs00.00.189703.02.1938
        19Jānis BaltaussJānis BaltaussDarba biedrs00.00.189403.02.1938
        20Oskars ZēbergsOskars ZēbergsDarba biedrs00.00.190503.02.1938
        21Roberts BancānsRoberts BancānsDarba biedrs12.12.189103.02.1938
        22Elfrida LessiņšElfrida LessiņšDarba biedrs00.00.189603.02.1938
        23
        Rūdolfs BancānsDarba biedrs00.00.189803.02.1938
        24Augusts KrūmiņšAugusts KrūmiņšDarba biedrs00.00.189403.02.1938
        25Lidija BērziņaLidija BērziņaDarba biedrs00.00.190103.02.1938
        26Andrejs OšeAndrejs OšeDarba biedrs00.00.189903.02.1938
        27Eduards SmiļģisEduards SmiļģisDarba biedrs23.11.188619.04.1966
        28
        Vilis ForstmanisDarba biedrs00.00.189403.02.1938
        29Lilija ŠtengeleLilija ŠtengeleDarba biedrs13.10.189115.06.1958
        30Zelma BoksbergaZelma BoksbergaDarba biedrs00.00.191203.02.1938
        31Zelma ZudragsZelma ZudragsDarba biedrs00.00.191003.02.1938
        32
        Eduards BirojsDarba biedrs00.00.189804.11.1937

        03.02.1938 | Sarkanais genocīds - Maskavā tiek nošauti visi latviešu teātra Skatuve darbinieki. Šajā dienā nošauj 284 latviešus

        Pretēji komunistu un viņu līdzskrējēju, tai skaitā krievu mediju apgalvojumiem, ka "Lielais Terors" 1937.-1938. gadā bija "šķiru cīņa", juridiski un faktiski tas uzskatāms par rūpīgi izplānotām genocīda akcijām pret PSRS dzīvojošām nekrievu mazākumtautībām. Pat neanalizējot dziļāk, genocīda faktu pierāda ne tikai nogalināto statistika, bet pat vienkārši genocīda dokumentu (pavēļu, rīkojumu, lēmumu u.c. ) nosaukumi,- tie "tiešā tekstā" norāda tieši pret kuru tautību vērsta iznīcināšanas "operācija". Šādu "operāciju" bija vairāk kā pret 50 Krievijas impērijas laikā kolonizētām, un PSRS dzīvojušām tautībām. Pret dažām genocīda operācijas atkārtotas vairākas reizes. Visbiežāk izmantotā metode masveida iznīcināšanai bija mākslīgi izraisīts bads pārkrievošanai paredzētās teritorijās,- sākotnēji ap Maskavu (Pievolgā), bet vēlāk jau tālāk no "centra" (Kazahijā un pazīstamākais - Ukrainā- "Golodomors"). Trīsdesmito gadu vidū izveidotais "Gulaga arhipelāgs" paredzēja citu genocīda paveidu- tautu masveida pārvietošanu uz neapdzīvotām vietām. Trešais genocīda paveids - nošaušana,- pamatā bija vērsts pret tautībām, kurām Krievijas teritorijā pēc Impērijas sabrukuma parasti nebija savu "valstiskuma" aizmetņu un taču tie kopš Impērijas laikiem veidoja savas "kopienas". Viena no šadām "apšaušanas" genocīda akcijām bija "latviešu operācija", kuras ietvaros gada laikā tikai nošauti vairāk kā 80% no arestētajiem latviešiem. Maskavas latviešu teātris "Skatuve". Sākotnēji, no 1919. līdz 1932. gadam, teātra studija. No 1932. līdz 1937. gadam - valsts teātris.

        Pievieno atmiņas

        Birkas