Roberts Bancāns

Pievieno šai personai bildi!
Dzimšanas datums:
12.12.1891
Miršanas datums:
03.02.1938
Tēva vārds:
Friča dēls
Pirmslaulību (cits) uzvārds:
Fricevich
Papildu vārdi:
Роберт Фрицевич Банцан
Kategorijas:
Aktieris, Padomju represiju (genocīda) upuris, Režisors
Tautība:
 latvietis
Kapsēta:
Butovas poligons, Butovo

Dzimis 1891. gadā, Asares pagastā,Курляндская губ., Илукский уезд, имения Найгринвальд, бывш.; латыш; низшее; latvietis,

PSKP biedrs 1919.g.. Darba gaitas sācis kā metālstrādnieks Rīgas, Mariupoles, Maskavas fabrikās 1910-1923.g. No 1920.g. Maskavā mācījās teātra studijā. Latviešu teātra "Skatuve" direktors 1932-37, KPFS republikas nopelniem bagātais mākslinieks 1935. Vienlaicīgi vadīja Sakaru tauta komisariāta zin.pētniecisko laboratoriju, bija izgudrotājs televīzijas nozarē. Vispusīgs teātra darbinieks - dramaturgs, dekorators un aktieris ar spilgti izteiktiem raksturotāja dotumiem.

Teātris 1935.gadā tika atzīts par labāko un profesionālāko PSRS nacionālo teātri.

Dzīvoja: Москва, Антипьевский пер., д. 7, кв. 2.

Arestēts: 1937. gada 1. decembrī.

Notiesāts: Комиссией НКВД СССР и прокурора СССР 1938. gada 24. janvārī.

Inkriminēts: руководстве латышской националистической террористической организацией.

Nošauts pēc nošaujamo kvotu saraksta: 1938. gada 3. februārī.

Apglabāts: место захоронения - Московская обл., Бутово.

Reabilitēts: 1956. gada 0. novembrī.

Avots: Москва, расстрельные списки - Бутовский полигон

Lietas numurs: том II, стр.82, место хранения дела - ГА РФ.

Avoti: timenote.info, memo.ru

Nav pesaistītu vietu

    loading...

        Saiknes

        Saistītās personas vārdsSaitesDzimšanas datumsMiršanas datumsApraksts
        1
        Jānis BancānsBrālis30.03.190620.10.1944
        2
        Rūdolfs BancānsBrālis00.00.189803.02.1938

        03.02.1938 | Sarkanais genocīds - Maskavā tiek nošauti visi latviešu teātra Skatuve darbinieki. Šajā dienā nošauj 284 latviešus

        Pretēji komunistu un viņu līdzskrējēju, tai skaitā krievu mediju apgalvojumiem, ka "Lielais Terors" 1937.-1938. gadā bija "šķiru cīņa", juridiski un faktiski tas uzskatāms par rūpīgi izplānotām genocīda akcijām pret PSRS dzīvojošām nekrievu mazākumtautībām. Pat neanalizējot dziļāk, genocīda faktu pierāda ne tikai nogalināto statistika, bet pat vienkārši genocīda dokumentu (pavēļu, rīkojumu, lēmumu u.c. ) nosaukumi,- tie "tiešā tekstā" norāda tieši pret kuru tautību vērsta iznīcināšanas "operācija". Šādu "operāciju" bija vairāk kā pret 50 Krievijas impērijas laikā kolonizētām, un PSRS dzīvojušām tautībām. Pret dažām genocīda operācijas atkārtotas vairākas reizes. Visbiežāk izmantotā metode masveida iznīcināšanai bija mākslīgi izraisīts bads pārkrievošanai paredzētās teritorijās,- sākotnēji ap Maskavu (Pievolgā), bet vēlāk jau tālāk no "centra" (Kazahijā un pazīstamākais - Ukrainā- "Golodomors"). Trīsdesmito gadu vidū izveidotais "Gulaga arhipelāgs" paredzēja citu genocīda paveidu- tautu masveida pārvietošanu uz neapdzīvotām vietām. Trešais genocīda paveids - nošaušana,- pamatā bija vērsts pret tautībām, kurām Krievijas teritorijā pēc Impērijas sabrukuma parasti nebija savu "valstiskuma" aizmetņu un taču tie kopš Impērijas laikiem veidoja savas "kopienas". Viena no šadām "apšaušanas" genocīda akcijām bija "latviešu operācija", kuras ietvaros gada laikā tikai nošauti vairāk kā 80% no arestētajiem latviešiem. Maskavas latviešu teātris "Skatuve". Sākotnēji, no 1919. līdz 1932. gadam, teātra studija. No 1932. līdz 1937. gadam - valsts teātris.

        Pievieno atmiņas

        Birkas