Dzimis 15. novembrī 1885.gadā Pēterpilī.

Klavierspēli mācījies pie ērģelnieka Mīlīša, harmoniju pie Em. Melngaiļa un papildinājies Leipcigā. Muzikālā laukā nodarbojies kā mūzikas kritiķis, arī komponējis. Pirmā viņa kompozīcija iespiesta E. Melngaiļa krājumā «Birzēs i norās". Viņa tautasdziesmu harmonizējumi un garīgās dziesmas, kā arī dažas solodziesmas nodrukātas dažādos laikrakstu pielikumos un žurnālos, arī dziesmu krājumā «Jaunās dziesmas". No 1902. sācis nodarboties kā mūz. kritiķis, pa lielākai daļai «Rīgas avīzē", vēlāk «Kurzemes Vārdā" un «Jaunākās Ziņās" (pēdējā regulāri apskata Liepājas mūz. dzīvi). Beidzis 7. Pēterpils ģimnāziju, Tērbatā studējis teoloģiju, ieguvis kand. grādu un sudr. medāli par filozofisku rakstu «Cietušais prāts pie Aristoteļa". Tālāk izglītojies no 1908. —10. Leipcigā un Minhenē, kur ieguvis filozof. doktora grādu. Studējis tur galvenokārt mākslas vēsturi, klausījies lekcijas par estētiku pie Volkelta. No 1912.gada kā vidusskolas skolotājs pasniedz reliģiju, ētiku un filozofiju. (Latvju skaņu mākslinieku portrejas, 1930)

---

* 1885. XI 15. Pēterburgā; T. mācītājs, S. Elfrīda dz. Strazdiņš.     + 1979 Kanādā.

                Beidzis Pēterburgas VIII ģimnāziju,

                1904/1908. Beidzis Tērbatas Universitāti, kand. theol., Lettonia filistrs

                1908/1910. Minhenes universitāte ieguva Dr. phil.,

                1911. II 13. ordinēts,

                1911/1941. Liepājas Sv. Annas ev. lut. draudzes mācītājs,

                1920/1940. Liepājas garnizona mācītājs,

                1936/1940. Grobiņas iecirkņa prāvests,

                Komercinstitūta bij. direktors.

Kā Kristīgo savienības deputātu V.Sanderu ievēlēja trijās Saeimās (I,III, IV). Vācu laika sākuma posmā viņš izpildīja izglītības un kultūras daļas vadītāja amatu Latvijas civilpārvaldē.
Trimdas gados līdz 90 gadu vecumam prāvests Sanders apkalpoja latviešu draudzes Bambergā, Vircburgā, Frankfurtē un citur. Kā mācītājs un filozofs viņš bija iedziļinājies dzīves, gara un dvēseles problēmās un izteica savas atziņas un spriedumus sprediķos un rakstos. Kā aktīvs sabiedriska darba darītājs viņš apvienoja latvisko un kristīgo visās nozarēs.
Visvalds Sanders mira Otavā, kur viņš pavadīja pēdējo mūža gadu savas meitas Ligitas Zoldneres aprūpē.

Meita - Ligita Zoldnere (1921-1989), znots- Nikolajs G Zoldners mir. 2003.g.

                Avots:       LVVA 1370-1-1697-191.;

                                „Es viņu pazīstu”, R., 1939.;

                                „Dzimtenes draudzes un baznīcas”, ASV, 1987.;

                                „Baznīcas kalendārs“, R., 1935.

                                "Laiks", 12.09.1979.

                                ancestry.com