Vēsturnieks, literatūrvēsturnieks, literāts, tulkotājs, pedagogs. Studentu korporācijas Beveronia filistrs. Studenšu korporācijas Gundega goda filistrs

Dzimis Vecumniekos skolotāja ģimenē.

Beidzis Jelgavas reālskolu (1906), studējis Rīgas Politehniskajā institūtā (1906-1907), Maskavas universitātē, Romāņu filoloģijas fakultātē (1915).

Skolotājs Jelgavas reālģimnāzijā (1918-1919), Rīgas 1.Valsts ģimn.direktors (1920-1922), Latvijas Universitātes profesors (no 1922). No 1933 Latvijas sūtnis Itālijā, Bulgārijā, Grieķijā un Albānijā (pastāvīgā rezidence Romā).

1940-1954 politiskā bēgļa statusā, strādājis par reportieri, skolotāju, bibliotekāru.

1954 Latvijas sūtnis un pilnvarotais ministrs ASV, vēlāk Latvijas diplomātiskā dienesta vadītājs.

Dzīvesbiedre pianiste Aleksandra Stērste (Elzas Stērstes māsa, Andreja Stērstes meita). No grām.: Latviešu rakstniecība biogrāfijās. Rīga : Latvijas enciklopēdija, 1992. - ISBN 5899600349.

***

Arnolds Spekke (1887—1972) bija latviešu filologs, vēsturnieks, diplomāts. Latvijas Universitātes filoloģijas doktors un profesors (1922). Latvijas vēstures pētnieks.

Viens no aktīvākajiem latviešu trimdas darbiniekiem pēc Otrā pasaules kara, piedalījās Latvijas Atjaunošanas komitejas Eiropas centra dibināšanā Londonā (1951). Latvijas diplomātiskā un konsulārā dienesta vadītājs trimdā (1963–1970), vienlaikus arī pilnvarotais lietvedis, Latvijas Republikas sūtniecības Vašingtonā vadītājs un ģenerālkonsuls ASV.

Dzimis 1887. gada 14. jūnijā Bauskas apriņķa Vecmuižas pagastskolas pārziņa Andreja Spekkes ģimenē.

Mācījās Iecavas pagastskolā, no 1906. gada Jelgavas reālskolā.

Uzsāka studijas Rīgas Politehniskajā institūtā, bet tad izlēma doties uz Maskavu, kur no 1909. līdz 1915. gadam studēja senās romāņu valodas Maskavas Universitātes Romāņu filoloģijas fakultātē.

Pirmā pasaules kara laikā strādāja par lektoru Arheoloģijas institūtā un par latīņu valodas skolotāju vairākās Maskavas ģimnāzijās.

Pēc Bresļitovskas miera līguma noslēgšanas 1918. gada vasarā Spekke atgriezās Latvijā un strādāja par skolotāju Jelgavā, Liepājā un Rīgā (1919-1922).

Līdztekus no 1919. gada viņš strādāja par Latvijas Universitātes romāņu filoloģijas docētāju.

1927. gadā Spekke ieguva filoloģijas doktora grādu, bija Filoloģijas un filozofijas fakultātes dekāns un LU prorektors studentu lietās.

1932. gadā kā Rokfellera stipendiāts papildinājās Polijā un Itālijā.

1933. gadā A. Spekki iecēla par Latvijas Republikas sūtni Itālijā, Grieķijā, Bulgārijā un Albānijā un viņš pārcēlās uz dzīvi Romā.

Pēc Latvijas okupācijas viņš 1940. gada 27. jūlijā iesniedza protesta notu Itālijas valdībai un 9. augustā atstāja sūtņa amatu. Līdz Otrā pasaules kara beigām strādāja par skolotāju, bibliotekāru un tulku Milānā un Romā, rakstīja grāmatu "Latvijas vēsture", kas iznāca 1948. gadā. Vadīja Latviešu bēgļu komiteju Romā (1945-1950), 1951. gadā izdeva savas grāmatas tulkojumu angļu valodā "History of Latvia".

1954. gadā Spekke pārcēlās uz ASV, kur bija Latvijas sūtniecības vadītājs Vašingtonā, bet no 1963. līdz 1970. gadam Latvijas Republikas diplomātiskā un konsulārā dienesta vadītājs.

Miris Vašingtonā 1972. gada 27. jūlijā. Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas viņa pīšļi apglabāti Vecumnieku kapsētā.

Pazīstamākie darbi

• 1927. "Alt-Riga im Lichte eines humanistischen Lobgedichts vom Jahre 1595 (Bas. Plinius, Encomium Rigae)" (vāciski)
• 1932. "Quelques nouveaux matériaux pour l'histoire de la cartographie et de l'iconographie de l'ancienne Livonie. " (franciski)
• 1948. "Latvijas vēsture" (atkārtots izdevums: "Latvijas vēsture: Latvju tautas likteņcīņas Eiropas krustceļos" 2003. gadā)
• 1951. "History of Latvia" (angliski)
• 1952. "Latvia and the Baltic problem: sketch of recent history" (angliski)
• 1955. "Latvia and the Baltic problem" (angliski)
• 1957. "The ancient amber routes and geographical discovery of the Eastern Baltic" (angliski)
• 1959. "Baltijas jūra senajās kartēs"
• 1961. "The Baltic Sea in ancient maps" (angliski)
• 1962. "Some problems of Baltic-Slavic relations in prehistoric and early historical times" (angliski)
• 1962. "Senie dzintara ceļi un Austrum-Baltijas ģeogrāfiskā atklāšana"
• 1962. "Some problems of Baltic-Slavic relations in prehistoric and early historical times" (angliski)
• 1964. "Latvijas vēsture, 1500-1600" (kopā ar Edgaru Dunsdorfu)
• 1965. "Ķēniņa Stefana ienākšana Rīgā un cīņas par Doma baznīcu"
• 1967. "Atminu brīži" (atkārtots izdevums: "Atmiņu brīži: ainas, epizodes, silueti" 2000. gadā)
• 1968. "Balts and Slavs: their early relations" (angliski)
• 1969. "Vecākie latvju tautas apģērba zīmējumi"
• 1972. "Rīgas slavināšana 1595 gadā"
• 1995. "Latvieši un Livonija 16. gs."

Apbalvojumi

• Triju Zvaigžņu ordenis
• PBLA Tautas balva (1967)