Johanna Emīlija Lizete Rozenberga, vēlāk Elza Pliekšāne (dzimusi 1865. gada 16. martā, mirusi 1943. gada 5. novembrī), plašāk pazīstama kā Aspazija, bija latviešu literāte un politiķe.
(geni.com norādīts dzimšanas datums - 16.aprīlis)

 Slavenākie darbi luga "Sidraba šķidrauts", dzejoļu krājums "Sarkanās puķes"

Apbalvojumi Trīszvaigžņu ordenis, Tēvzemes balva

Dzimusi 1865. gada 16. martā turīga Zemgales zemnieka ģimenē Zaļenieku pagasta "Daukšās".

Mācījās Jelgavas Dorotejas meiteņu pamatskolā un Jelgavas Trīsvienības sieviešu ģimnāzijā. Dedzīgi lasīja vācu romānistus un dzejniekus, savus pirmos dzejoļus uzrakstīja 14 gadu vecumā vācu valodā.

Ģimnāzijas pēdējas pēdējo klasi Rozenberga nepabeidza un trūcīgo materiālo apstakļu dēļ 1886. gadā apprecējās ar Vilhelmu Maksi Valteru. Laulība nebija laimīga, jo vīrs izrādījās visai brutāls attiecībās, turklāt nevis vairoja ģimenes turību, bet izsķērdēja Rozenbergu atlikušo mantu un aizbrauca (iespējams uz ASV).

1887. gadā laikrakstā "Dienas Lapa" feļetona pielikumā tika publicēts viņas dzejolis "Jaunā gadā", viņa piedalījās lugu konkursā ar drāmu "Atriebēja", taču tā netika iespiesta cenzūras iebildumu dēļ.

Pēc šķiršanās no pirmā vīra laikā no 1891. līdz 1893. gadam Aspazija strādāja par mājskolotāju Jaunsvirlaukā, Pociemā un sacerēja lugas "Zaudētās tiesības", "Vaidelote" un poēmu "Saules meita".

Šos darbus viņa publicēja ar pseidonīmu "Aspazija" (no sengrieķu ‘mīlamā’, kas bija arī izglītotās Perikla draudzenes vārds) un viņas lugās spilgti attēlota sievietes cīņa pret dogmām un aizspriedumiem, par tiesībām veidot savu dzīvi saskaņā ar jūtām.

Pēc pārcelšanās uz Rīgu 1893. gada novembrī strādāja Rīgas Latviešu teātrī par koristi un sāka nodarboties ar žurnālistiku.

1894. gadā teātris uzveda viņas lugas "Vaidelote" un "Zaudētās tiesības". Šajā laikā viņa iepazinās ar Jāni Pliekšānu (Raini), kurš tolaik bija avīzes "Dienas Lapa" redaktors un pievienojās Jaunās strāvas kustībai.

1897. gadā iznāca Aspazijas pirmais dzejoļu krājums "Sarkanās puķes", kas izraisīja plašu rezonansi sabiedrībā.

Pēc kustības sagrāves Aspazija 1897. gada 23. decembrī Panevēžā salaulājās ar apcietināto J. Pliekšānu.

No 1898. līdz 1903. gadam viņa strādāja "Dienas Lapas" redakcijā un pārmaiņus dzīvoja Rīgā un Vjatkas guberņas Slobodskajas (Слободской) pilsētā pie izsūtītā Raiņa. Šajā laikā viņa kopā ar Raini tulkoja Johana Volfganga fon Gētes darbus, Aspazija viena pati - Henrika Senkeviča, R. Hamerlinga darbus.

Kopā ar Raini 1905. gada revolūcijas laikā Aspazija aktīvi piedalījās dažādos masu pasākumos un viņas drāmas "Sidraba šķidrauts” izrāde kļuva par vienu no spilgtākajiem latviešu garīgās un nacionālās atmodas notikumiem.

Sākoties represijām, viņi 1905. gada nogalē emigrēja uz Šveici, kur līdz 1920. gadam dzīvoja Tičīno kantona Kastaņjolā pie Lugano ezera. Pēc atgriešanās Latvijā Aspazija tika ievēlēta Satversmes sapulcē, piedalījās Latvijas Republikas izveidē un aktīvi aizstāvēja sieviešu tiesības.

Aspazija mirusi 1943. gada 5. decembrī, apbedīta blakus savam vīram Raiņa kapos.

1996. gadā Aspazijas pēdējā dzīvesvietā Dubultos atvērts muzejs.

2004. gadā veiktajā aptaujā par 100 visu laiku ievērojamākajām Latvijas personībām Aspazija tika ierindota 20. vietā.

Lugas

• "Atriebēja" (sarakstīta 1887. gadā)
• "Vaidelote" (teātrī 1894. gadā)
• "Zaudētās tiesības" (teātrī 1894. gadā)
• "Ragana" (teātrī 1895. gadā)
• "Neaizsniegts mērķis" (teātrī 1895. gadā)
• "Zeltīte" (1901)
• "Sidraba šķidrauts" (1903, teātrī 1905. gadā)
• "Aspazija" (sarakstīta 1923. gadā)
• "Boass un Rute" (1925. gadā)
• "Torņa cēlājs" (1927. gadā)
• "Zalša līgava" (1928. gadā)
• "Jānis Ziemelis" (periodikā 1931. gadā)
• "Pūcesspieģelis" (teātrī 1932. gadā)
• "Velna nauda" (1933)

Dzejoļu krājumi

• "Sarkanās puķes" (1897)
• "Dvēseles krēsla" (1904)
• "Saulainais stūrītis" (1910)
• "Ziedu klēpis" (1911)
• "Izplesti spārni" (1920)
• "Raganu nakts" (1923)
• "Trejkrāsaina saule" (1926)
• "Asteru laikā" (1928)
• "Dvēseles ceļojums" (1933)
• "Kaisītās rozes" (1936)
• "Zem vakara zvaigznes" (1942)

Proza

• "No atzīšanas koka" (1919)
• "Zila debess" (1924)
• "Zelta mākoņi" (1928)
• "Rudens lakstīgala" (periodikā 1933. gadā)

Kopoti raksti

• "Raksti" (1904)
• "Raksti" (2. izdevums) (1910)
• "Kopoti raksti" 10 sēj. (1920—1924)
• "Mana dzīve un darbi" 6 sējumi (nepabeigti; 1931—1940)
• "Raksti" 5 sēj. (izdoti ASV; 1963—1971)
• "Raksti" 6 sēj. (1985—1988)

Tulkojumi

• Henriks Senkevičs. "Kurp eji?" (Quo vadis, 1899)
• Roberts Hamerlings. "Aspazija" (Aspasia. Ein Künstler- und Liebesroman aus Alt-Hellas, 1900)
• Johans Volfgangs Gēte. "Raksti" (1.—7. sējums, 1903—1904); kopā ar Raini
• Rainis. "Joseph und seine Brüder" (Jāzeps un viņa brāļi, 1921)

Izlases

• "Mēnessdārzs" (dzeja, 1943)
• "Lirika" (1956)
• "Dzeja divos sējumos" (1966)
• "Vientulības krāsa" (2004)