Elija Forsele-Rozentāle

Pievieno šai personai bildi!
Dzimšanas datums:
26.10.1871
Miršanas datums:
25.06.1943
Apglabāšanas datums:
30.06.1943
Mūža garums:
71
Dienas kopš dzimšanas:
55673
Gadi kopš dzimšanas:
152
Dienas kopš miršanas:
29498
Gadi kopš miršanas:
80
Pirmslaulību (cits) uzvārds:
Forsele, Elli Forssell
Papildu vārdi:
Ellija Forsele, Elli Rosenthal, Elli Adolfsdotter Forssell, Elli Forsella
Kategorijas:
Aktieris, Dziedātājs, Saistīts ar Latviju
Tautība:
 soms
Kapsēta:
Rīgas 2. Meža kapi (Braslas kapi)

Somu dziedātāja Ellija Forsele-Rozentāle (Elli Forssell), gleznotāja Jaņa Rozentāla sieva, ir nozīmīga personība Latvijas kultūras dzīvē 20. gadsimta sākumā.

Ellija Forsele beigusi Helsinku konservatoriju, pēc tam papildinājusi dziedātprasmi Milānā, Romā, Parīzē, daudz koncertējusi. Viņas skolotāji bija Abrahams Ojanpere (Aabraham Ojanperä), Žans Sibēliuss (Jean Sibelius) un Martins Vegeliuss (Martin Wegelius). Ellijas repertuārā bija Hendeļa, Gluka, Mocarta, Rosīni, Šūberta, Šūmaņa, Sibēliusa, Melartīna u.c. komponistu sacerējumi, kā arī somu tautas dziesmas.

Ģimene, kurā viņa augusi, pieder Somijas inteliģences aprindām. Tēvs Ādolfs Teodors Forsels bija ierēdnis lauksaimniecības pārvaldē Helsinkos. Ellijas māte Anna Vendla Augusta Forsele (dzim. Bonsdorfa) ieguvusi labu muzikālo izglītību un meitas dziedātājas karjeras sākumā dažkārt bijusi viņas koncertmeistare. Ellijas māsa Anna Helsinku konservatorijā studējusi vijoļspēli, pēc tam papildinājusies Minhenē.

1902. gada nogalē Ellija Forsele viesojas koncertturnejā Rīgā. Janis Rozentāls, kuru interesē ziemeļu kaimiņzemes kultūra, ir klausītāju vidū. Koncerts uz Rozentālu atstāj dziļu iespaidu, īpaši Sibēliusa komponētā dziesma "Melnās rozes".

Janis ar Elliju iepazinās viesībās, kuras viņai par godu pēc koncerta rīkoja Grosvaldu ģimene.

Jau pēc deviņām dienām Rozentāls rakstīja bildinājuma vēstuli Ellijas tēvam Teodoram Forselam, kurš savu svētību neliedza un 1903. gada 5. martā Helsinkos notika kāzas. Arī pēc kāzām Ellija nepārtrauc savu koncertdarbību, lai gan tā vairs nebija tik aktīva kā iepriekš – ģimenē piedzima trīs bērni: Laila Gedde (1903–1977), Irja Ausma (1906–1984) un Maris Miķelis (1907–1952).

Ellijas repertuāru papildināja Alfrēda Kalniņa, Emīla Dārziņa sacerējumi, latviešu tautas dziesmas u.c. Viņa uzstājas gan Latvijā, gan Igaunijā un nenoslēdzas šaurā ģimenes lokā, gluži pretēji – iesaistījās sabiedriskajā dzīvē, iemantodama cieņu plašās aprindās.

Laulība ar Elliju un draudzība ar Forselu ģimenes tuvajiem cilvēkiem deva iespēju Janim Rozentālam dziļāk iepazīt somu kultūru. Vasaras Rozentāli bieži pavadīja Forselu vasaras mītnē Nummelā. Rozentāls iepazina Somijas kultūras dzīvi, satiekās ar daudziem izciliem somu māksliniekiem un kultūras darbiniekiem, gūstot jaunus impulsus savai daiļradei.

Ellijai bija lemts nodzīvot krietni garāku mūžu nekā viņas dzīvesbiedram. Izstādē apskatāmi materiāli, kas vēsta par Elliju, viņas tuvinieku un draugu likteņiem Somijā 20. gadsimta sākumā un vēlāk – 20. gadsimta 20.-30.gados –, kad viņa pēc Latvijas Brīvības cīņu noslēguma kopā ar bērniem atgriezās Latvijā, bet nekad nepazaudēja saikni ar savu dzimteni.

***

Pēc garīgi bagāta, spraiga dzīves cēliena (71 g. v.) aizsaulē aizgājusi mūsu ievērojamā gleznotāja, nelaiķa Jāņa Rozentāla kundze — Ellija Rozentāle, dzimusi Foršele. Viņas dzīve pieder pie tām, kuras jāapzīmē par skaistām, kaut arī bijis jāpanes daudz grūtu un skumju brīžu. Prazdama uzupurēties kultūras lietu, un jo sevišķi sava mūža drauga Jāņa Rozentāla, labā, Ellija Rozentāle bija izcils paraugs.

Nelaiķe bija dzimusi somiete, un viņas personība izpauda nesalaužamu dzīves spēku, kas raksturo somu tautu vispār. Viņas tēls ieguvis gandrīz vai simbolisku nozīmi. Ellija Rozentāle bija dzīva saite starp somu un latviešu mākslas un kultūras dzīvi. Pati dziedātāja būdama, viņa loloja lielus sapņus un ir koncertējusi arī Latvijā. Ar Jāni Rozentalu nelaiķe iepazinās Grosvaldu ģimenē. Bieži tiekoties, abu starpā, pārrunās par mākslas dzīvi, radās ciešas saprašanās saites, un bedzot Ellija Forsele kļuva par mākslinieka mūža biedri. Divdesmitajos gados viņa vadīja Rozentāla mākslas salonu, vienu no retajiem šī rakstura pasākumiem tā laika Rīgā. Viņa čakli piedalījās arī sabiedriskā darbā, audzinājusi savus bērnus un dzīvi panesusi īsti varonīgi. Savā laikā Jānis Rozentāls daudz viņu gleznojis. Rozentāla kundze attēlota daudzās portrejās un kompozīcijās. Ellija Rozentāle izaudzinājusi divas meitas un dēlu Miķeli, kas, sekodams tēva tradīcijai, kļuvis par pazīstamu gleznotāju.

Avots: "Tēvija", 30.06.1943
 

Avoti: delfi.lv

Vietas

Bildes Nosaukums Saites No Līdz Apraksts Valodas
1Alberta iela Alberta iela nav precizētalv, ru

    loading...

        Saiknes

        Saistītās personas vārdsSaitesDzimšanas datumsMiršanas datumsApraksts
        1
        Adolf Theodor KoskenalhoTēvs23.06.183713.05.1909
        2
        Anna Vendla Augusta BonsdorffMāte01.06.184930.08.1897
        3Miķelis RozentālsMiķelis RozentālsDēls03.08.190710.11.1952
        4Laila ViļumsoneLaila ViļumsoneMeita16.09.190328.11.1977
        5
        Irja Ausma GopperMeita12.01.190622.08.1984
        6
        Elizabete ForseleBrālis
        7Anna ForseleAnna ForseleMāsa20.11.188210.06.1970
        8Janis RozentālsJanis RozentālsVīrs18.03.186608.01.1917
        9Axel Edvard BonsdorffAxel Edvard BonsdorffOnkulis00.00.183900.00.1919
        10Karolina ForssellKarolina ForssellTante09.03.182518.10.1898
        11Miķelis RozentālsMiķelis RozentālsSievas/vīra tēvs00.00.182600.00.1905
        12Lavīze RozentāleLavīze RozentāleSievas/vīra māte00.00.182500.00.1902
        13Miķelis GoppersMiķelis GoppersZnots13.06.190805.11.1996
        14
        Raimonds ViļumsonsZnots08.10.190817.01.1933
        15
        Fausta RozentāleVedekla13.10.190528.05.1980
        16
        Anna ŠillereSvaine00.00.1857
        17
        Atis RozentālsMazdēls25.06.193500.00.2007
        18
        Miķelis RozentālsMazdēls26.04.194523.07.2022
        19
        Jānis Lauris RozentālsMazdēls05.07.193220.06.1989
        20
        Ieva RozentāleMazmeita
        21Alexander Alarik BöökAlexander Alarik BöökBrālēns/māsīca23.07.186006.07.1936
        Birkas