Zigfrīds Anna Meierovics

Persan haben keine Bilder. Fügen Sie neue Bilder.
Geburt:
05.02.1887
Tot:
22.08.1925
Zusätzliche namen:
Zigfrīds Anna Meierovics, Zigfrīds Anna Meierovics, Зигфрид Анна Мейровиц, Meijerovics, Зигфрид Анна Мейеровиц, Zigfrids Mejerovičs, Zigfrīds Meierovics
Kategorien:
, Botschafter, Bärentöterorden / Kriegsorden, Diplomaten, Figur des öffentlichen Lebens, Minister, Mitglied der Regierung, Mitglied der studentischen Körperschaft, Träger des Drei-Sterne-Ordens
Nationalitäten:
 lette, jude
Friedhof:
Cimetière de la Forêt (Riga)

Zigfrīds Anna Meierovics (5. Februar 1887 in Durbe; † 22. August 1925 bei Tukums) war der erste Außenminister Lettlands und später während zweier Amtszeiten auch Ministerpräsident des Landes. Er war Mitbegründer des Lettischen Bauernverbands.

Meierovics wurde in die Familie eines jüdischen Arztes und dessen lettischer Frau Anna geboren. Seine Mutter verstarb zwei Tage nach seiner Geburt. Weil sein Vater an einer Geisteskrankheit erkrankte, wuchs Meierovics in der Familie eines Onkels in Sabile auf. Er studierte am Rigaer Polytechnicum.

Nach 1911 engagierte sich Meierovics in verschiedenen lettischen Organisationen, unter anderem in der Lettischen Gesellschaft Riga. Während des Ersten Weltkriegs arbeitete er in verschiedenen Lettischen Flüchtlingskomitees und im Organisationskomitee der Lettischen Schützen mit. Nach der Februarrevolution 1917 begab er sich nach Riga und wurde Politiker.

In Verhandlungen mit der provisorischen russischen Regierung und mit Vertretern der Entente in London bemühte er sich um die lettische Unabhängigkeit. Am 11. November 1918 war er es, der als Mitglied des vorläufigen lettischen Nationalrats (Latviešu Pagaidu Nacionālā Padome) die schriftliche Bestätigung entgegennahm, mit der das Vereinigte Königreich die Eigenstaatlichkeit Lettlands de facto anerkannte.

Meierovics wurde am 19. November 1918 erster Außenminister der Republik Lettland, die tags zuvor ihre Unabhängigkeit erklärt hatte. Dieses Amt übte er durchgängig bis zum 25. Januar 1925 aus. Außerdem war er Abgeordneter im Lettischen Volksrat (Latvijas Tautas Padome), der lettischen Verfassunggebenden Versammlung (Satversmes Sapulce) und später in der lettischen Parlament (Saeima). Zwischen 1921 und 1924 war er zweimal Ministerpräsident seines Landes.

Zu seinen Verdiensten zählen die Friedensverträge mit Deutschland und der Sowjetunion von 1920, die De-jure-Anerkennung Lettlands durch die Alliierten, die Vorbereitung eines Verteidigungsbündnisses mit Estland und der Beitritt seines Landes zum Völkerbund.

Zigfrīds Anna Meierovics starb 38-jährig am 22. August 1925 bei einem Verkehrsunfall in der Nähe von Tukums.

Ehrungen und Auszeichnungen

  • 1922 Großkreuz des Orden Polonia Restituta
  • 1922 Großkreuz des Silvesterordens
  • Drei-Sterne-Orden
  • Finnischer Orden der Weißen Rose
  • Croix de Guerre

Ursache: wikipedia.org, news.lv

    loading...

        Verhältnis

        NameBeziehungGeburtTotBeschreibung
        1Haims MeierovicsHaims MeierovicsVater02.03.1913
        2Anna MeierovicsAnna MeierovicsMutter26.03.186017.02.1887
        3Helmuts MeierovicsHelmuts MeierovicsSohn27.02.191427.06.1998
        4Gunārs MeierovicsGunārs MeierovicsSohn12.05.192011.02.2007
        5Ruta KošeRuta KošeTochter00.00.191600.00.1999
        6Kristīne BakmaneKristīne BakmaneEhefrau23.11.189703.12.1925
        7Anna MeierovicaAnna MeierovicaEhefrau, Relative25.05.188803.05.1956
        8
        Roberts FīlholdsStiefvater10.02.186618.01.1939
        9Johanna FilholdeJohanna FilholdeStiefmutter00.00.186921.03.1936
        10Paulis KošePaulis KošeSchwiegersohn06.06.191104.01.1984

        13.01.1905 | 1905. gads 13. janvāra demonstrācija

        Nemieri jeb 1905. gada revolūcija Latvijā 1905. gadā sākās ar 13. janvāra manifestāciju Rīgā, kuru, kā reakciju uz demonstrantu apšaušanu Sanktpēterburgā 9. janvārī, organizēja LSDP.

        Hinzufügen Speicher

        29.11.1917 | Nodibināta Latviešu Pagaidu Nacionālā padome

        Latviešu Pagaidu Nacionālā padome (LPNP), vēlāk Latviešu Nacionālā padome (LNP), bija 1917. gada 29. novembrī Valkā dibināta latviešu partiju politiska organizācija. Savā pirmajā sesijā tā pieņēma deklarāciju par apvienotas un autonomas Latvijas izveidošanu Vidzemes, Kurzemes un Latgales latviešu apriņķos. 1918. gada 11. novembrī Vācija bija sakauta Rietumu frontē. LNP šajā dienā vienlaicīgi saņēma tā saukto "Balfūra notu", kurā tika atzīta LNP un Latvijas Republikas neatkarība.

        Hinzufügen Speicher

        30.01.1918 | Soļi Latvijas neatkarības ceļā. Latvija un Igaunija pasludina savu neatkarību no Padomju Krievijas

        1917. gada 16. novembrī izveidotā Latviešu Nacionālā Padome 30. novembrī pasludināja Latvijas autonomiju, bet 1918. gada 30. janvārī deklarēja, ka Latvijai jābūt neatkarīgai, demokrātiskai republikai, kura apvienotu Kurzemi, Vidzemi un Latgali.

        Hinzufügen Speicher

        14.07.1919 | Latvijas Pagaidu valdība. K. Ulmaņa 2. Pagaidu Ministru kabinets

        Pēc A. Niedras vadīto krievu- vācu spēku sakāves pie Cēsīm 27. jūnijā varu atkal pārņēma K.Ulmaņa vadītais Ministru kabinets, kurš šo laiku bija pavadījis Lielbritānijas un Francijas kara eskadras apsargāts uz tvaikoņa "Saratov" Liepājas reidā. K. Ulmanis ar kuģi ierodas Rīgā un tiek apstiprināts Pagaidu valdības jaunais sastāvs, kurš pastāv 14.07.1919. — 08.12.1919.

        Hinzufügen Speicher

        30.01.1920 | 1920. gadā noslēgts Latvijas Krievijas pamiers

        1920. gadā noslēgts Latvijas Krievijas pamiers

        Hinzufügen Speicher

        01.05.1920 | Satversmes sapulces 1. sēde - Latvijas Parlamenta "dzimšanas diena"

        Hinzufügen Speicher

        08.06.1920 | Satversmes sapulce apstiprina Kārļa Baumaņa "Dievs, svētī Latviju!" par Latvijas Republikas valsts himnu

        Hinzufügen Speicher

        20.06.1920 | Latvijas 1. Ministru kabinets. Darbu sāk K. Ulmaņa demokrātiski apstiprinātā Latvijas 1. valdība

        Darbība 20.6.1920- 18.6.1921

        Hinzufügen Speicher

        11.08.1920 | Tiek parakstīts Latvijas—Krievijas miera līgums

        Hinzufügen Speicher

        26.01.1921 | Republic of Latvia achieved the recognition de iure

        On 26 January, 1921, the efforts of the Minister of Foreign Affairs, Zigfrīds Anna Meierovics, the Latvian diplomats and all of the officials of the Foreign Service achieved the goal – the Republic of Latvia achieved the recognition of its legitimate international status.

        Hinzufügen Speicher

        01.02.1921 | Latvia recognsed de jure by Germany

        Hinzufügen Speicher

        18.03.1921 | Rīgas miera līgums

        Hinzufügen Speicher

        19.06.1921 | Latvijas 2. Ministru kabinets. Z.A. Meierovica 1. valdība

        19.6.1921.-19.6.1922

        Hinzufügen Speicher

        20.07.1922 | Latvijas 3. Ministru kabinets. Z. A, Meierovica 2. valdība

        Zigfrīda Annas Meierovica vadībā Latvijas Republikas Ministru kabinets darbojās laika posmā no 1922. gada 20. jūlija līdz 1923. gada 26. janvārim

        Hinzufügen Speicher

        28.07.1922 | ASV atzina Latvija de iure. Abas valstis nodibināja diplomātiskās attiecības

        Kā pēdējā no lielvalstīm Latviju de iure atzina ASV - 1922.gada 28.jūlijā

        Hinzufügen Speicher

        27.01.1923 | Latvijas 4. Ministru kabinets. J. Pauļuka valdība

        Jāņa Pauļuka vadībā Latvijas Republikas Ministru kabinets darbojās laika posmā no 1923. gada 27. janvāra līdz 27. jūnijam.

        Hinzufügen Speicher

        28.06.1923 | Latvijas 5. Ministru kabinets. Z.A. Meierovica 3. valdība

        Zigfrīda Annas Meierovica vadībā Latvijas Republikas Ministru kabinets darbojās laika posmā no 1923. gada 28. jūnija līdz 1924. gada 26. janvārim.

        Hinzufügen Speicher

        19.12.1924 | Latvijas 7. Ministru kabinets. H. Celmiņa valdība

        Hugo Celmiņa vadībā Latvijas Republikas Ministru kabinets darbojās laika posmā no 1924. gada 19. decembra līdz 1925. gada 23. decembrim

        Hinzufügen Speicher

        26.05.1935 | Jaunajos ebreju kapos atklāts piemineklis Atbrīvošanas karā kritušiem ebreju tautības karavīriem

        Hinzufügen Speicher

        04.05.1990 | Restoration of Independence of the Republic of Latvia

        Hinzufügen Speicher

        Schlagwörter